„Rīga 2014” programmu turpina filozofa Ārona Šustera lasījums

„Rīga 2014” programmu turpina filozofa Ārona Šustera lasījums
Publicitātes foto
Turpinot „Rīga 2014” – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu, pasākumu ciklā „Gaidot… (Kādas idejas arheoloģija)” 8. februārī Rīgā viesosies ebreju izcelsmes filozofs Ārons Šusters, kurš Latvijas Nacionālajā bibliotēkā lasīs lekciju „Nāve bija pirmā: Spinoza, Freids, Lakāns.”.

Projekta pamatā ir viena no jaunlaiku nozīmīgākā filozofijas sacerējuma – nīderlandiešu filozofa Benedikta Spinozas darba „Ētika” – aktualizēšana, vizualizēšana un pārkārtošana. Pasākumu ievadīs Aināra Kamoliņa publiska runa, kuras centrā būs melanholijas jēdziens, un tā būs praktiska demonstrācija Benedikta Spinozas „Ētikas” teksta formas destrukcijai, kas uzrādīs, kā, formāli mainot šā jēdziena attiecības ar citām „Ētikas” daļām, ir iespējams veidot jaunu jēgu.

Pasākums norisināsies latviešu un angļu valodā. Lekcijas sākums – plkst. 15.00. Tehnisku iemeslu dēļ lekcijas tiešraide mūsu portālā nebūs.

Ārona Šustera lasījumu pavadīs publikācijas „Dienasgrāmatas: Spinozas poētika” atvēršana un Oļas Vasiļjevas veidotu plakātu skate Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās ēkas skatlogos Elizabetes ielā no 7. februāra līdz 8. martam.

Savukārt „kim?” Laikmetīgās mākslas centrā tiks atklāta nīderlandiešu mākslinieka Aditjas Mandajama (Aditya Mandayam) izstāde „Zoon in A Zoot-Suit”, kas būs aplūkojama no 7. februāra līdz 16. martam.

Vairāk par izstādēm lasi rakstā „„kim?” Laikmetīgās mākslas centrā atklās divas izstādes”. 

Filozofs Ārons Šusters ieguvis bakalaura grādu Amherstas Koledžā (ASV), kā arī maģistra un doktora grādu filozofijā Lēvenes Katoļu universitātē Beļģijā. Doktora disertācijā pētījis tīksmes jēdzienu filozofijas vēsturē līdz Z. Freidam un Ž. Lakānam. No 2005. līdz 2006. gadam bijis pētnieks Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā, kā arī pasniedzis prestižajā P.A.R.T.S. (Performing Arts Research Training Studios) skolā Briselē.

Šobrīd Ā. Šusters pasniedz teoriju Sandberga Institūtā (Sandberg Institute) Amsterdamā un ir Kultūras Pētījumu institūta (ICI) biedrs Berlīnē.

Viņa pētniecības fokuss ir psihoanalīzes un 20. gadsimta filozofijas attiecības, viņš publicējis rakstus par tādām tēmām kā kutēšana, antiseksualitātes vēsture, šķaudīšana, žēlošanās, levitācija, Ernsta Lubiča komēdija, slinkuma politika un tīksme.

Rakstījis par laikmetīgo mākslu un kultūru izdevumiem „Cabinet, Frieze”, „Metropolis M” u. c. un kā rakstnieks sadarbojies ar māksliniekiem vairākos projektos un performancēs. Drīzumā iznāk viņa grāmata „Problēmas ar tīksmi: Delēzs un Psihoanalīze” (MIT Press).

Par Rīgā gaidāmo lekciju Ārons Šusters raksta: „Benedikts Spinoza un Zigmunds Freids – šie divi izcilie intelektuāļi, ebreju ateisti, kurus šķir gandrīz divarpus gadsimtu, ir formulējuši ārkārtīgi līdzīgas sistēmas, ar nolūku saprast cilvēces „verdzību kaislībām” un Apgaismības manierē atbrīvot prātu no šīs verdzības, neskaidrās atkarības un nenoteiktās vēlmes, no kā cilvēks cieš. Vienā gadījumā šī sistēma ir Ētika, otrā – Psihoanalīze. Šai lekcijā es pievērsīšos aspektam, kas abus domātājus, šķiet, noteikti šķir – nāves dziņai. Kā savietot Freida tumšo paziņojumu, ka „visa dzīvā nāve ir tā iekšējs nosacījums... Visa dzīvā mērķis ir nāve” ar Ētikas atbrīvojošo secinājumu, ka „brīvs cilvēks par nāvi domā vismazāk, un viņa gudrība ir meditācija par dzīvi”? Tam nepieciešams gan pārdomāt Freida nāves dziņu, ko nevajadzētu saprast kā „mērķi” vai „nolūku”, bet gan tieši kā to, kas sagrauj visus mērķus, gan pārskatīt Spinozas domu, kur substance kļūst par apzīmējumu sava veida negativitātei, neatbilstībai, pārrāvumam vai disonansei, kas apzīmē „Dievu vai Dabu” (Deus sive Natura). To varētu saukt par „intelektuālu sūdzību par Dievu”.”

Ārona Šustera lasījums pasākumu ciklā „Gaidot… (Kādas idejas arheoloģija)” notiks 8. februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Jaunākās periodikas lasītavā (Kr. Barona ielā 14, 1. stāvā).

„kim?” Laikmetīgās mākslas centra projektā „Gaidot... (Kādas idejas arheoloģija)” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada laikā no dažādām pasaules valstīm Rīgā ieradīsies vismaz seši dažādu disciplīnu profesionāļi – domātāji, tostarp kuratori, filozofi, rakstnieki, mākslinieki un mūziķi, ar mērķi pētīt, iedvesmoties un mijiedarboties ar vietējo kultūrvidi. Šo domātāju viesošanās Rīgā ir savstarpēji atšķirīgas – tās ir gan ar mākslinieku studiju vizītēm saistīti radoši braucieni, gan specifisku teorētisko nostādņu prezentācijas, performanču un izstāžu projekti.

0 komentāri

Komentāru nav