Mājās. Bila Braisona grāmatas recenzija

Mājās. Bila Braisona grāmatas recenzija
Grāmatas vāks
Artis Svece, speciāli Rīga 2014
04-02-2014 A+ A-
Arta Sveces recenzija Bila Braisona grāmatai „Mājās: īsa privātās dzīves vēsture”. Izdevējs – „Zvaigzne”, 2013.

Humors ir literatūras žanrs, kas tulkošanai ir īpaši nepateicīgs. Tulkojumā pazūdot kādai nozīmes niansei vai vārdu spēlei, liela daļa tekstu kļūst saturā nabadzīgāki, bet humors var pilnīgi zaudēt jēgu un būtību. Turklāt tas bieži ietver tikai zinātājiem saprotamas atsauces uz lokālo kontekstu. Droši vien kāds no šiem iemesliem noteicis to, kāpēc Bils Braisons daudz, daudz labāk pazīstams angliski runājošajās zemēs nekā citur. Tomēr viņš patiešām ir uzmanības vērts. Slavu Braisons iemantoja ar ironiskiem ceļojumu aprakstiem, kas stāstīti no Anglijā dzīvojoša amerikāņa perspektīvas. Tajos viņš demonstrēja savdabīgu vērīgumu, kas ļauj visikdienišķākajās situācijas saskatīt ko dīvainu un smieklīgu.

Bet Braisonam ir arī cita žanra darbi, kurus varētu nosaukt par populārzinātniskiem. Latviešu lasītājiem ir jau pazīstama viņa grāmata „Īsi stāsti gandrīz par visu”, kurā Braisons, nebūdams dabaszinātnieks, drosmīgi piedāvā savu diezgan patvaļīgo pārskatu par nozīmīgākajiem dabaszinātņu atklājumiem. Vairākas asprātīgas un diez vai tulkojamas grāmatas viņš uzrakstījis par angļu valodu.

Arī tikko latviskoto viņa grāmatu „Mājās” iespējams nosaukt par populārzinātnisku.

Varētu teikt, ka pēc makrokosma, ko Braisons aprakstīja „Īsajos stāstos”, viņš pievērsies mikrokosmam, jo „Mājās” ir veidota kā ceļojums pa vienu dzīvojamo māju, kuru viņa ģimene ir nopirkusi Anglijā.

Tomēr istabas ar dažādām funkcijām (priekšnams, virtuve, ēdamistaba, vannasistaba utt.) ir tikai iemesls plašiem ekskursiem kultūras vēsturē, kas aptver laiku no akmens laikmeta līdz mūsdienām.

No vienas puses, Braisons vēlas atklāt ikdienišķo lietu daudzslāņaino un diezgan dīvaino pagātni. Kā bērns viņš uzdod it kā elementārus jautājumus: kāpēc uz galda novieto tieši sālnīcu un piparnīcu, kāpēc uz žaketes piedurknēm ir praktiski nevajadzīgu pogu rindiņa, kurš izgudroja peļu slazdu, kur glabāja pārtiku, kad nebija ledusskapju, kā bija dzīvot bez elektrības? Un jautājumi viņam liek atcerēties citus laikmetus, neparastus cilvēkus un dīvainus notikumus. Daļa Braisona uzmanības pievērsta, kā parasti, valodai, un viņš atklāj tādu angļu vārdu kā „hall”, „cupboard” vai „downstairs” izcelsmi.

No otras puses, Braisonu īpaši neuztrauc, vai mēs uzzināsim izsmeļošas atbildes uz šiem jautājumiem, jo ikdienas dzīves vēsture jeb, kā pētnieki mēdz teikt, sociālā vēsture ir neaptverama un katrā ziņā nav vienā grāmatā izstāstāma, pat ja grāmata ir tik bieza kā šī. Viņš izvēlas savu personisko ceļu faktu un nostāstu džungļos, patvaļīgi atlasot to, kas viņam kādu iemeslu dēļ ir šķitis interesants, pietiekami smieklīgs vai dīvains. Tāpēc grāmatu nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, bet drīzāk izgaršot.

Lai gan Braisons ir goda biedrs vienā no prestižākajām zinātnieku organizācijām, Londonas Karaliskajā biedrībā, viņš drīzāk ir zināšanu popularizētājs, nevis zinātnieks.

Jāņem vērā, ka ikdienas dzīves vēsture ir pētniecības joma, kurā šobrīd ļoti daudz tiek darīts un izdots. Arī ceļojums pa māju, secīgi aprakstot telpas ar dažādām funkcijām, nav kaut kas pilnīgi jauns (skat., piemēram, visnotaļ interesanto Džūditas Flandersas „Māja Viktorijas laikmetā” (Judith Flanders „The Victorian House”). Braisons nepretendē uz oriģinālu pētījumu, bet piedāvā neparastu stāstu, kurā viegli samanīt autora humoru un savdabīgo skatījumu uz pasauli.

0 komentāri

Komentāru nav