Mākslas akadēmijas karnevāls – citāds eksperiments pilnmēnesī

Mākslas akadēmijas karnevāls – citāds eksperiments pilnmēnesī
Publicitātes foto / Mākslas akadēmijas arhīvs
06-02-2014 A+ A-
„Turpinot tradīciju, arī šogad Mākslas akadēmijas karnevāls tiks rīkots pilnmēnesī,” tā par nākampiektdien, 14. februārī, Mākslas akadēmijā notiekošo tradicionālo karnevālu, kura tēma šogad ir „Pirmsākums”, sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” stāsta Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš.

„Karnevāls atstājis nopietnu iespaidu Latvijas kultūras dzīvē. Kaut vai tādēļ, ka tieši Mākslas akadēmijas karnevālā ir dzimušas vairākas vēlāk populāras grupas, kuru pirmsākums ir bijis humorīgs eksperiments. Nu kaut vai leģendārā grupa „Pērkons”. Arī Jurģa Krāsona dibinātā grupa deviņdesmitajos gados,” saka Andris Vītoliņš, akcentējot,– parasti šādi pasākumi tiek rīkoti uz komerciāliem pamatiem, taču akadēmijas karnevāls allaž bijusi radošuma izpausme.

 

 

„Nereti, rīkojot karnevālu, visi bijuši uz bankrota robežas, bet ar labām atmiņām par pasākumu.”

Turpinot iesākto tematu par karnevālu kā radošuma izpausmi tajā, Glezniecības katedras vadītājs norāda – katru reizi karnevāla rīkotāji cenšas radīt kaut ko īpašu, par vissvarīgāko uzskatot tieši eksperimentālās mākslas daļu – instalāciju, objektu, mākslas „izlēcienu”, kas parasti netiek izrādīta izstāžu zālē, savukārt karnevālā tam tiek piešķirta īpaša nozīme. „Tie cilvēki, kuri vēsturiski organizējuši Mākslas akadēmijas karnevālu, vēlāk dzīvē ir daudz ko sasnieguši. Turklāt tā rīkošana studentiem ir praktiska, profesionāla pieredze – organizēt lielu un sarežģītu pasākumu,” viņš norāda uz vēl vienu būtisku aspektu.

 

Protams, kā jau radošam pasākumam pienākas, arī Mākslas akadēmijas karnevālā neesot trūcis dažādu ekscesu.

„Tas bija diezgan sen – šķiet, pirms gadiem divdesmit –, kad kāds iereibis karnevāla viesis bija nolēmis lēkt pūlī no skatuves. Viņš skatuves apakšstāvā bija uzrāpies uz dekorācijas un ielēca nevis pūlī, bet gan uz ģipša skulptūras.

Tas viss beidzās ar lauztu roku, degunu, un arī skulptūrai tika nolauzts gabals… Varētu teikt, ka tā bija alkohola ļaunā ietekme…,” smej Andris Vītoliņš.

 

Ņemot vērā, ka beidzamajos gados Mākslas akadēmijas karnevāls kļuvis par jauniešu iecienītu izklaides pasākumu, šogad paaugstinātas biļešu cenas un ierobežota to izplatīšana, tādējādi cenšoties atbrīvoties no patērētāju pūļa, lai karnevāls atkal kļūtu par elitārāku pasākumu. „Tas, kas tagad notiek karnevālā, ir paaudžu nomaiņa. Toreiz, kad pa Mākslas akadēmijas karnevāliem „plosījās” Imants Lancmanis un Maija Tabaka, viņi jau arī bija jaunieši, tikai ar laiku to nejūtam. Un arī tolaik karnevālos ir gājis visādi,” rezumē Andris Vītoliņš, par šā gada festivālu vēl piebilstot, – tam ir bijis nopietnāks sagatavošanās periods, jo studenti par to sākuši domāt jau rudenī: „Tas būs mazliet citādāks eksperiments nekā ierasts.” Vēl viņš atgādina – kā jau ierasts, karnevāls arī šogad norisināsies februāra vidū, turklāt – pilnmēnesī. „Tā tas ir bijis vēsturiski, un tā būs arī šogad.”

0 komentāri

Komentāru nav