Denēva ir atpakaļ! Jaunās filmas recenzija

Denēva ir atpakaļ! Jaunās filmas recenzija
Kadrs no filmas
Laura Lizuma, speciāli Rīga 2014
07-02-2014 A+ A-
Lauras Lizumas recenzija Emanuelas Berko filmai „Drīz būšu atpakaļ” („Elle s’ne va”).

Ja ir kāda aktrise, ko varētu dēvēt par dīvu franču un Eiropas kino mērogā, tā bez šaubām ir Katrīna Denēva, kas kopš kino debijas 1956. gadā („Les collegiennes”) piedalījusies tādās kino vēsturē spilgti ierakstītās filmās kā „Riebums”, „Dienas skaistule”, „Indoķīna”, „Dejotāja tumsā”, strādājot kopā ar pasaulē atzītiem režisoriem, kino kanonu lauzējiem un veidotājiem, tostarp Luisu Bunjuelu, Fransuā Trifo, Romānu Polaņski un Larsu fon Trīru. Denēva ir izcila jebkurā lomā, demonstrējot spēju pielāgoties dažādiem tēliem un to raksturiem, vienlaikus it visās lomās ienesot sev vien raksturīgu šarmu un eleganci.

 

Režisores Emanuelas Berko mēģinājumā pietuvoties šķietami universālam, bet tomēr tik ļoti individuālam stāstam, filmā „Drīz būšu atpakaļ” franču kino ikona Denēva pārtop par Betiju, sievieti mazliet virs sešdesmit, kas tur ģimenes rūpi, vadot restorānu un dienas kopā ar despotisko māti, sērojot pēc zaudēta vīra un sen neredzētās meitas, un mazdēla, kas vien attāli nojauš par Betijas eksistenci. Visbeidzot, kad arī Betijas mīļākais pēc šķiršanās no sievas tomēr priekšroku dod pārdesmit gadus jaunākai dāmai, kādreizējā Mis Bretaņa met visu pie malas un dodas nelielā izbraucienā, kas tomēr nesīs jo lielas pārmaiņas pusmūža dāmas dzīvē.

„Drīz būšu atpakaļ” ir tipiska „road moviejeb filma, kur galvenais varonis spontāni dodas ceļā, radot un pārradot stāstus un atmiņas, vai lai gūtu kādu jaunu pieredzi sev un ap sevi.

Kino žanrā, kas tomēr nav pārāk biežs viesis franču kinematogrāfā, Denēvas varone ierakstās pārsteidzoši dabiski, Bretaņas pastorāli ainaviskajā vidē sastopot vairākus spilgtus personāžus – tos mezglus, kas ļaus atšķetināt un no jauna saaust Betijas dzīves irstošo šķidrautu. Starp tiem ir kāds sirmgalvis, kas trīcošām rokām tin Betijai cigareti un stāsta, kā reiz savai mirstošajai līgavai solījies palikt mūžam uzticīgs, turpat arī vientuļu sieviešu grupa, kas slīkst savā vientulībā, dzerot un dejojot ceļmalas bārā, kāds trīsdesmitgadnieks, kas nemanot atmostas Betijas gultā, vai arī mēbeļu veikala apsargs, kas savā objektā izmitina ceļa nogurdināto. Visbeidzot, par Betijas ceļabiedru kļūst arī mazdēls Čārlijs – īsākā, bet tomēr tik trauslā saite starp Betiju – māti un viņas reiz atsvešināto meitu. Visu šo Betijas ceļabiedru lomās iejutušies neprofesionāli aktieri, kas lieliski papildina (un arvien izceļ) pašas Denēvas tēlojumu. Viņu vidū arī franču dziedātāja Kamilla, kura filmā atveido Betijas meitu Murielu, un pašas režisores dēls, kas iejūtas Betijas mazdēla Čārlija lomā.

 

„Drīz būšu atpakaļ” ir viegla un vienkārša filma sestdienas vakaram vai apcerīgam brīdim darbdienas novakarē. Bez liekām pretenzijām par izcilu stāstu vai režijas darbu Emanuela Berko ir radījusi filmu, kurā citu lieki netraucēta staro dīva Denēva, turklāt to darot ar pilnīgu dabiskumu, kāds piemīt vien lielām aktrisēm vai arī tām, kas lomā saskata sev ko izteikti tuvu un pazīstamu. Kaut gan Denēvas Betija, šķiet, neizceļas ar neko tādu, kas būtu svešs jebkurai sevi cienošai sievietei (ticu, arī vīriešiem), kad pārkāpts pusmūža slieksnis un prātā atmiņas sāk dominēt pār skatienu nākotnē. Denēvas Betija ir dzīves nogurdināta, bet tomēr pilna enerģijas un vēlmes mīlēt un tikt mīlētai. Un viss.

„Drīz būšu atpakaļ” ir optimistisks un patīkams stāsts par vēlmi mainīt dzīvi neatkarīgi no vecuma un šķēršļiem, kas būtu jāredz tiem kinomīļiem, kas seko līdzi katram Katrīnas Denēvas uznācienam uz lielā ekrāna, un arī tiem, kas, dīvas mudināti, varētu saņemties kaut nelielam pavērsienam arī savā dzīvē. Šī gan nav to tām filmām, kas liktu līdz sirds dziļumiem malties atmiņās un pārdomāt katru, iespējams, greizi sperto soli, bet gan tāds krītpapīra kino ar nelielu tūrisma nodevu, kas vislabāk gan vērojas siltā segā, ar kūpošu kakao un klēpī murrājošu kaķi.

 

„Drīz būšu atpakaļ” („Elle s’ne va”)

Drāma

Francija, 2013

Garums: 116 min.

Režisore: Emanuela Berko (Emmanuelle Bercot)

Lomās: Katrīna Denēva, Kamilla, Nemo Šifmans u. c.

 

Filma no 7. februāra skatāma kinoteātrī „Splendid Palace”.

0 komentāri

Komentāru nav