Festivāla „Vīnes klasika” noslēgumā – Mocarta skaistākās ārijas

Festivāla „Vīnes klasika” noslēgumā – Mocarta skaistākās ārijas
Aiga Rēdmane . Operdziedātāja Inga Šļubovska
11-02-2014 A+ A-
Festivālu „Vīnes klasika” 15. februārī Lielajā ģildē noslēgs „Sinfonietta Rīga”, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta mūziku diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā. Koncertā skanēs klasicisma ģēnija vispazīstamākās kompozīcijas – uvertīras no operām „Dons Žuans” un „Figaro kāzas”, kā arī pēdējā komponista simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”. Soliste – talantīgā dziedātāja, soprāna balss īpašniece Inga Šļubovska.

„Bez šaubām, Mocarts ir visu laiku spožākais ģēnijs – komponists. Mocarta mūzika iekļauj visas emocijas, tostarp prieku, aizgrābtību, nemieru, drāmu, mīlestību, greizsirdību un ilgošanos. Tā ir mūzika, kas īpašā veidā rada garīgu saiti ar klausītāju,” saka diriģents Zbigņevs Graca. „Man ir liels prieks un gandarījums jau daudzus gadus būt ciešā kontaktā ar šā komponista mūziku. Ļoti silti uzņēmu aicinājumu sagatavot un diriģēt monogrāfisku Mocarta mūzikas koncertu Rīgā kopā ar jauno fantastisko latviešu orķestri „Sinfonietta Rīga” un ļoti talantīgo latviešu dziedātāju Ingu Šļubovsku.”

Līdz 1786. gadam Mocarts bija pieredzējušākais un ražīgākais komponists 30 gadu vecumā, kādu pasaule jebkad redzējusi. Viņa kontā jau bija 18 operu, taču nevienai no tām nebija lemts kļūt par populārākajiem Mocarta skatuves darbiem, un tikai sākot ar „Figaro kāzām” komponists pēdējos piecos mūža gados radīja operas, kas kļuvušas par šā žanra vienu no augstākajiem sasniegumiem.

Mocarta trīsdesmit koncertārijas vokālistiem ir augstākā meistarības pilotāža. Solistes Ingas Šļubovskas izpildījumā skanēs skaistās Cerlīnas un Suzannas ārijas, kā arī Bella mia Fiamma.

Koncertu noslēgs pēdējā lieliskā Mocarta simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”, kas atzīstama par vienu no izcilākajiem orķestra skaņdarbiem pasaulē. Simfonija komponēta 1788. gadā, un tās finālā komponists sakopojis visu savu milzīgo garīgo spēku un resursus. Jāpiebilst, ka simfonijas nosaukumu „Jupiters” neizdomāja Mocarts. Viena no populārākajām versijām – tā bijusi mūziķa un menedžera Johana Petera Salomona iniciatīva salīdzināt šo Mocarta būvēto katedrāli ar romiešu panteona virsotni.

Diriģents Zbigņevs Graca absolvējis Frederika Šopēna Varšavas Mūzikas akadēmiju vijoles un diriģēšanas specialitātēs. Diriģēšanā papildinājies pie Franko Ferraras Čigianas akadēmijā Sjennā un pie Rafaela Kubelika Lucernā. Sadarbojies ar Āhenes Simfonisko un operas orķestri, Kopenhāgenas Karalisko operu, bijis Vroclavas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs un Varšavas kameroperas diriģents. Kopš 1992. gada diriģents saistīts ar Poznaņas Lielo teātri. Paralēli kā viesdiriģents stājies arī pie citu Polijas vadošo orķestru diriģenta pults, koncertējis daudzās Eiropas valstīs, kā arī Japānā, ASV, Izraēlā, Turcijā. Īpaša vieta diriģenta radošajā biogrāfijā ir Volfganga Amadeja Mocarta mūzikai, pēdējos piecpadsmit gadus viņa darbs saistās lielākoties tieši ar Mocarta operu iestudējumiem dažādos pasaules operteātros, tostarp arī ar „Cosi fan tutte”, „Burvju flauta”, „Dons Žuans” un „Figaro kāzas” iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā. Jāpiebilst, ka Zbigņevs Graca Varšavas kameroperā iestudējis un diriģē visas 24 Mocarta operas.

Biļetes uz koncertu var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav