Kārlim Sebrim – 100!

Kārlim Sebrim – 100!
LETA . Aktieris Kārlis Sebris Nacionālā teātra 2006. gada sezonas atklāšanas pasākumā
18-02-2014 A+ A-
Šodien, 18. februārī, leģendārais latviešu aktieris Kārlis Sebris svinētu 100 gadu jubileju. Tiesa, aktieris jau vairākus gadus nav mūsu vidū (viņš mūžībā aizgāja 2009. gada janvārī), taču bijušie 9. ģērbtuves kolēģi aktieri aizvien piemin ar siltiem vārdiem, turklāt šovakar Nacionālā teātra Aktieru zālē notiks Kārlim Sebrim veltīts pasākums. Savukārt mēs piedāvājam K. Sebra ģērbtuves kolēģa Mārča Maņjakova atmiņu stāstu par savu leģendāro kolēģi. „Viņš man bija gluži kā vecaistēvs!” aktieris atzinis intervijā Nacionālā teātra žurnālam „Būs!”.

Padoms un zelta gredzens mantojumā

„Sebris bija ļoti līdzīgs manam vectēvam no mammas puses – arī vizuāli, bet vairāk iekšējās sirsnības, labestības dēļ. Tas man likās kaut kas tik tuvs un silts... Dažkārt Sebris varēja būt ļoti tiešs, bet būtībā viņš bija atvērts, diezgan neaizsargāts, bet ļoti, ļoti mīļš cilvēks. Ar laiku man šķita, ka sāku Sebri uztvert kā vectēvu.”
Reiz leģendārais aktieris Mārcim teicis – ja tev ir slikti, ja kaut ko nesaproti, vari man zvanīt. „Domāju: nu ko es viņam uzmākšos ar savām nevajadzīgajām problēmām, cilvēkam jau tāpat ir savas lietas,” tagad saka Mārcis, atklājot, – reiz tomēr bijusi situācija, kad viņš Sebrim lūdzis padomu. „Man bija problēmas laikā, kad teātrī iestudējām izrādi „Māsa Kerija”, kur spēlēju Herstvudu. Darba process bija diezgan saspringts, un vienubrīd man likās, ka sāku zaudēt sevi. Negribu apgalvot, ka aktieriem tā gadās bieži, taču man pāris reižu ir bijis tā, ka šķiet – viss, nevaru savākt sevi, un tad uzmācas domas, vai vispār vajag spēlēt teātri un vai to varu izdarīt. Reiz pēc mēģinājuma aizbraucu mājās un domāju, ko darīt, jo pirmizrāde jau nāca virsū. Atcerējos, kā Sebris teica – zvani, kad gribi, tādēļ nolēmu piezvanīt un vienkārši aprunāties. Viņš pacēla klausuli, es teicu „čau!” un droši vien vēl kaut ko, tad sekoja klusuma mirklis, pēc kura Sebris sacīja: „Brauc šurp!””

 

Mārcis tagad pieļauj – iespējams, ka šajā telefonsarunā viņa balsī un intonācijā bijis kaut kas tāds, ka Sebrim uzreiz bijis skaidrs, kas noticis. „Paņēmu līdzi konjaka pudeli, Nellis [Kārļa Sebra dzīvesbiedre Nellija – red.] bija sasmērējusi maizītes. Apsēdāmies, ielēju pirmo konjaka glāzi, un Kārlis teica: „Pastāsti, kas noticis, es jūtu, ka kaut kas nav riktīgi.”

Jau stāstot sajutu fantastisku mieru un sapratu, ka runāju ar cilvēku, kurš teātri zina līdz pašai vīlītei, līdz sīkumiem. Kad kādu pusstundu biju savu monologu runājis, Kārlis tā mierīgi teica: „Klausies, tu taču visu dari pilnīgi pareizi, tur nevajadzētu nekam nesaslēgties.”

Vēl viņš man pateica pilnīgi konkrētas lietas – tas ir tā, tā un tā. Tajā brīdī sēdēju un sapratu – ārprāts, es taču tā arī domāju! Jutu – migla, kas bija smadzenēs, sāka izklīst, un visi plaukti „salikās pa vietām”. Nākamajā dienā mani no līdzsvara vairs nevarēja izsist nekas, jo zināju, ko un kā darīšu. To, kas ar mani notika, var saprast tikai cilvēks, kas ir strādājis teātrī, kas ir kalpojis teātrim. Jo – šī profesija, kā vienmēr esmu akcentējis, ir ļoti skaista, bet ļoti, ļoti grūta visos virzienos.”

Sebris gan diemžēl Mārča spēli „Māsā Kerijā” neredzēja, un, kā aktieris tagad saka, viņš labprāt savam padomdevējam būtu parādījis izrādes ierakstu. „Tolaik viņam jau bija grūti iziet no mājas un staigāt, tādēļ viņš labprāt sēdēja savā lodžijā un skatījās, kas notiek ārā.” Taču Sebris bija atnācis uz teātri noskatīties „Skroderdienas Silmačos”, kur Mārcis spēlēja Aleksi, un pēc izrādes uzdāvināja viņam savu zelta zīmoggredzenu (to Mārcis tagad valkā ikdienā).

„Man ir vaicāts – ko tev nozīmēja, ka Kārlis sēdēja prezidenta ložā un skatījās „Skroderdienas Silmačos”. Ieraugot viņu, man kļuva labi un iestājās liels miers. Pēc izrādes Kārlis pateica pilnīgi konkrētas lietas, kas šajā lomā jāizdara, un teica: „Tu esi latviskākais Aleksis un ļoti līdzīgs Žanim Katlapam.” To dzirdot, apmulsu, man šķita – kur nu vēl,” Mārcis smaida.

(Visu interviju ar Mārci Maņjakovu lasiet Nacionālā teātra žurnālā „Būs!”.)

 

Jāpiebilst, ka šodien, 18. februārī, plkst. 14.00 Nacionālajā teātrī notiks „Latvijas Pasta” Kārlim Sebrim veltītās piemiņas aploksnes zīmogošana un prezentācija, savukārt Latvijas Televīzijas 18. februāra raidījumā „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”. Kārlim Sebrim – 100” piedalīsies aktrise Baiba Indriksone, aktieris un Sebra teātra krustdēls Mārcis Maņjakovs, režisors Mihails Kublinskis un teātra žurnāliste Mārīte Balode, kura gadu pirms sirmā meistara nāves ierakstījusi nerādītu interviju, kam šobrīd jau ir ekskluzivitātes raksturs un kas tiks demonstrēta tieši šajā reizē.

0 komentāri

Komentāru nav