Pastaigas pilsētā. Žilbinošais Rīgas jūgendstils

Pastaigas pilsētā. Žilbinošais Rīgas jūgendstils
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Mihaila Eizenšteina projektētais nams Elizabetes ielā 10b
Rīgas klusā centra jūgendstila („art nouveau”) arhitektūras šedevri ir mūsu pilsētas tūrisma absolūtā klasika. Vai tas būtu pieticīgs „mugursomnieks”, japāņu tūrists, vienatnē klaiņojošs arhitektūras fans, vai dedzīga skolēnu grupa, ikvienam no šiem tūristu arhetipiem roka nevilšus stiepsies pēc kameras, lai iemūžinātu Alberta ielas un citu Rīgas klusā centra ēku sfinksu, pūķu, medūzu un citu nezvēru sastingušos profilus vai graciozo orhideju un liliju ornamentus.

Tūrisma ceļvežu sagatavotājiem šīs ēkas labpatīk dēvēt par pērlēm, bet tās nav tās pērles, kas noslēpušās pelēkās, neizteiksmīgās gliemežnīcās, bet gan slīpētu pērļu virtene, ar ko dižoties ap Rīgas bulvāru loku. Tās var meklēt visā mūsdienu Rīgas centrā, tomēr par jūgendstila kvartālu dēvētā Alberta un tai piegulošās ielas ir šā stila esence, galvenokārt arhitekta Mihaila Eizenšteina (slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs) projektēto namu un to kliedzoši grezno, pārbagāto fasāžu dēļ, ko arhitektūras speciālisti nereti dēvē par „ekstrēmi dekoratīvām”. Savulaik kritizēti par labas gaumes robežu neievērošanu, pārmērīgu greznību, mūsdienās Mihaila Eizenšteina nami izpelnās apbrīnu, nedalītu sajūsmu un ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Līdzās tiem rindojas ne mazāk slavenās arhitektu Konstantīna Pēkšēna, Eižena Laubes, Hermaņa Hilbiga u. c. ēkas.

 

20. gadsimta sākumā Rīga bija kā milzīgs būvlaukums: tika nojaukti viduslaiku pilsētas mūri, iekopti parki un veidots bulvāru loks – tapa ielas un stalti nami, bez kuriem mūsdienu Rīga nebūtu iedomājama.

Jau iepriekš minētā slavenā Alberta iela tiek iezīmēta 1900. gadā, bet pēc gada, svinot Rīgas 700. jubileju, tā ieguva Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta vārdu. Gan šīs, gan arī citu ielu ēkas top viena par otru greznākas un modernākas. Lielākā daļa ēku celtas 20. gadsimta pirmajā desmitgadē, un tā ir pavisam jauna, progresīvi domājoša, ambicioza un eiropeiska Rīga.

Šis ir turīgo rīdzinieku dzīvojamais kvartāls – joprojām pamatoti dēvēts par kluso centru. Piecu minūšu gājienā no pilsētas galvenajām satiksmes artērijām ir nesatricināms miers, kur, mazliet pieverot acis uz 21. gadsimta pilsētas ikdienas zīmēm, var sajust tās Rīgas dvašu, ko ieelpoja 20. gadsimta sākuma šā rajona iedzīvotāji – pārtikuši un Rīgā labi zināmi ļaudis – ārsti, profesori, uzņēmēji, mākslinieki, literāti un diplomāti. Alberta ielas namā dzīvojis, strādājis un savus laikabiedrus uzņēmis pazīstamais latviešu glezniecības vecmeistars Janis Rozentāls, pie viņa mitinājies arī dramaturgs Rūdolfs Blaumanis, namā Alberta ielā 2a savas dzīves pirmos gadus pavadījis filozofs sers Jesaja Berlins.

 

Tās bija lielas telpas, lielākā daļa ēku veidotas U burta formā, un katra nama stāvā ir pa diviem līdz 200 kvadrātmetru lieliem dzīvokļiem. To saimnieki viesistabās un salonos rīkoja pieņemšanas, cienāja viesus ar tēju, malkoja vīnu, sprieda par politiku, jaunākajām ziņām, operas izrādēm un Parīzes modi. Tāds bija arī Rīgas arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859–1928) dzīvoklis Alberta ielas 12. namā, ko viņš cēla kā savu īres namu, un tajā arī pats sev iekārtoja dzīvokli. Mums ir palaimējies – arhitekta bijušajā mājoklī šobrīd izveidots muzejs – pilnībā iekārtots 20. gadsimta sākuma dzīvoklis – no salona līdz vannasistabai un pieliekamajam.

Tas veidots maksimāli līdzīgs tam, kā savulaik dzīvojis Pēkšēna kungs ar kundzi.

Arhitekts, par kuru var teikt, – „uzcēlis pusi Rīgas”, šo namu pabeidza 1903. gadā. Ēkas projekts tika izstrādāts kopā ar arhitektūras studentu, vēlāk arī pazīstamu arhitektu Eiženu Laubi. Pats Pēkšēns tur dzīvoja un strādāja līdz 1907. gadam.

 

Kā stāsta Jūgenstila muzeja dzīvokļa ekskursiju vadītāja Biruta Endzele, arhitektam ar kundzi bērnu nebija, tāpēc ir visai maz liecību par to, kāda bijusi viņu dzīves telpa. Tā arī ir atbilde, kāpēc plašajā, lielai ģimenei domātajā dzīvoklī nav iekārtota bērnistaba. Pats Pēkšēns bijis ne tikai aktīvs sabiedriskajā dzīvē, bet arī kaislīgs riteņbraucējs, un, reiz mērojot ceļu no Rīgas un Jelgavu, sasvīdis, saslimis un vēlāk tā arī nekad no plaušu vainām nav ticis vaļā. 1928. gada Līgo svētku laikā, esot Vācijā, kaite saasinājās un produktīvākais no latviešu arhitektiem mira, tā arī dzimtenē neatgriezies.

Šodien, vēl nemaz nepārkāpjot muzeja slieksni, elpa aizraujas – kāpņu telpas rotājumi un griestu zīmējumi ir vieni no greznākajiem sava laika un stila paraugiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

Savukārt kādreizējā 208 kvadrātmetrus lielajā Pēkšēnu dzīvoklī padomju gados bijis komunālais dzīvoklis, kurā vienlaikus mitinājušās pat piecas ģimenes.

Tā izpēte un restaurācija sākta 2007. gadā, un darbi restauratores Gunitas Čakares un arhitektes Liesmas Markovas vadībā notikuši līdz 2009. gadam, radot autentisku 20. gadsimta sākuma dzīvokļa iekārtojumu, kādā visticamāk dzīvojis arī Konstantīns Pēkšēns ar sievu. Jāpiebilst, ka lielākā daļa dzīvoklī redzamo mēbeļu un sadzīves priekšmetu ir sava laika liecinieki – nekādu pakaļdarinājumu vai kopiju. Turklāt viss ir īsts līdz pēdējai niansei – no mežģīņu kleitām, ko muzejam dāvinājis pazīstamais modes kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs, līdz sava laika sadzīves tehnikas brīnumam – koka ledusskapītim.

 

Tajā pašā ēkā – 9. dzīvoklī – bija iekārtojies pazīstamais latviešu gleznotājs Janis Rozentāls. Restaurācijas speciālisti pārliecināti, ka Pēkšēna dzīvoklī atsevišķi griestu zīmējumi varētu būt slavenā latviešu mākslinieka otas vilkti. Nav izslēgts, ka tas bijis godīgs barters – Pēkšēns savā īres namā projektējis dzīvokli īpaši gleznotāja darbnīcas specifiskajām vajadzībām.

Šodien daļa Rīgas spožāko jūgendstila ēku pamazām atgūst fasāžu kādreizējo spožumu, bet namu pirmo stāvu komerctelpu iemītnieki – kafejnīcas, restorāni, veikaliņi un pat veļas mazgātuve – pamazām pielāgojas stila diktētajiem noteikumiem un savu piedāvājumu un interjeru pakārto kvartāla vēsturiski greznajai un nesteidzīgajai noskaņai.

Precīzu interaktīvo karti ar Mihaila Eizenšteina, Eižena Laubes, Konstantīna Pēkšēna un citu arhitektu projektētajām Rīgas jūgendstila ēkām meklē „jugendstils.riga.lv”!

0 komentāri

Komentāru nav