Gidons Krēmers: Rīgā vienmēr jūtos kā mājās

Gidons Krēmers: Rīgā vienmēr jūtos kā mājās
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Vijolnieks Gidons Krēmers
Tikko atgriezušies no koncerttūres pa ASV, kamerorķestris „Kremerata Baltica” un tā dibinātājs un vadītājs Gidons Krēmers 7. marta vakarā uzstāsies kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, bet pēc tam – Madonas kultūras centrā un Latgales vēstniecībā „Gors”. Lai gan noguris un mazrunīgs, Gidons Krēmers tomēr dažas dienas pirms Rīgas koncerta dalījās pārdomās par to, kas viņam pašlaik šķiet aktuāls.

„Esmu priecīgs, ka šogad notiek festivāls „Dzimuši Rīgā” un ka mana pilsēta ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu,” teic Gidons Krēmers, akcentējot, ka gan viņam, gan viņa vadītajam kamerorķestrim „Kremerata Baltica”, kas izveidots pirms 17 gadiem, ir liels gods piedalīties šajā koncertciklā. Gidons Krēmers arī atgādina, ka orķestris tika dibināts Vāgnera ielā 4 – namā, kur savulaik strādāja izcilais komponists Rihards Vāgners un kur bija orķestra birojs. „Mums kādreiz bija doma, ka tur vajadzētu ierīkot koncertzāli, kas būtu Rīgas bāze manam orķestrim, taču diemžēl tā šis jautājums arī ir palicis neatrisināts. Tāpēc uz jautājumu, ko domāju par to, ka Rīgai joprojām nav savas koncertzāles, nevaru atbildēt ne latviski, ne krieviski.

Protams, ir labi, ka sava koncertzāle ir gan „Ziemeļblāzmai”, gan citur Rīgas apkaimēs, taču man šķiet, ka šajā jautājumā esam „apmaldījušies tulkojumā”.”

Pievēršoties 7. marta koncertam (jāpiebilst, – lai gan „Kremerata Baltica” jau reiz uzstājusies kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, pats Gidons Krēmers tur koncertēs pirmoreiz), orķestra dibinātājs teic, ka īpašu uzmanību vēlas pievērst tieši Mečislava Veinberga kvintetam – skaņdarbam, kas skanēs gan šopiektdien, gan arī nākamajos orķestra koncertos. „Esam priecīgi, ka Veinbergs tagad ir atzīts par vienu no vissvarīgākajiem komponistiem šajā gadsimtā. Viņš bija Šostakoviča tuvs draugs, taču diemžēl tika aizmirsts. Bet tagad arī mēs palīdzējām uzzināt par Veinbergu, un viņš kļuvis par visai pasaulei interesējošu komponistu.”

 

Kādēļ Krēmers Rīgu aizvien sauc par savu pilsētu? „Ar Rīgu mani saista gan tas, ka mans vectēvs Tālis Brikners bija Konservatorijas profesors, gan fakts, ka mani abi vecāki divdesmit septiņus gadus spēlēja Latvijas Radio orķestrī, es mācījos Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Tādēļ Rīgu nekad neaizmirsīšu,” turpina Gidons Krēmers, atgādinot, ka pirmais „Kremerata Baltica” koncerts notika tieši Rīgā.

„Šodien „Kremeratā” spēlē daudz jaunu mūziķu, ir nomainījušās paaudzes, bet „Kremerata Baltica” ir tāda institūcija, ar kuru pasaulē var lepoties gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija, un prieks to rādīt arī dzimtajā Rīgā.”

Mākslinieks norāda, ka viņa dibinātais un vadītais kamerorķestris turpina sadarboties ar visdažādākajiem māksliniekiem – piemēram, pianistu Andreju Korobeiņikovu, ar kuru kopā orķestris uzstāsies gan 7. marta koncertā „Ziemeļblāzmā” un par ko G. Krēmers teic, – viņš ir viens no jaunajiem un brīnišķīgajiem māksliniekiem. „Mums tūres ir paredzētas arī nākamgad, kad turpināsim sadarboties ar čellistu Mišu Maiski – arī rīdzinieku un manu skolas biedru; maijā uzstāsimies kopā ar jauno lietuviešu diriģenti Mirgu Gražinīti (Mirga Grazinyte). Tikko atbraucām no Amerikas tūres,” par orķestra plāniem stāsta Gidons Krēmers. Viņš arī piemin festivāla „Kremerata” ietvaros gaidāmo koncertu, kas notiks Rīgā, Lielajā ģildē vasarā paredzēta ļoti interesanta koncertprogramma, kas būs veltīta Žanim un Johannai Lipkēm un kam sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu top jauns Artura Maskata oriģināldarbs „Žanis un Johanna. Mīlestība”. „Zinu, ka tas būs tango, lai gan neko citu par jauno skaņdarbu pateikt nevaru, jo tikko esmu saņēmis nošu partitūru. Varbūt Maskats iedvesmojies no filmas „Pusnakts Parīzē”? Tad šis skaņdarbs būtu „Pusnakts Rīgā”,” spriež Krēmers, atklājot – kad sanāk, arī viņš dodas pastaigā pa Rīgu, taču labprāt dod priekšroku klusākiem nostūriem, nevis ļaužu pilnām vietām.

0 komentāri

Komentāru nav