Programmā „Amber songs” – septiņpadsmit komponistu darbi

Programmā „Amber songs” – septiņpadsmit komponistu darbi
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Koris „Kamēr...” aicina uz programmu „Amber songs”
Šā gada 15. un 16. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā jauniešu koris „Kamēr...” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā atskaņos savu jaunāko programmu „Amber songs”. Tajā apkopotas septiņpadsmit latviešu tautasdziesmas, kuras pēc to tematiskās un melodiskās dažādības vienā izlasē apkopojis etnomuzikologs Dr. Valdis Muktupāvels. „Amber songs” ir „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Dzintara ādere” programmas daļa.

Latviešu tautasdziesmu apdares programmai „Amber songs” veidojuši šādi komponisti: indiešu izcelsmes komponists Params Virs, Kasja Glovicka (Polija), Francis Hercogs (Austrija), Vītauts Miškinis (Lietuva), Henriks Ēdegors (Norvēģija), Ītans Sperijs (ASV), Vladimirs Martinovs (Krievija), Havjers Sarasola (Spānija, Basku valsts), Hasans Učarsu (Turcija), Gilads Hohmans (Izraēla), Mihaels Ostržiga (Vācija), Pēters Vehi (Igaunija), Nikolā Lens (Beļģija), Gabriels Džeksons (Lielbritānija), Jans Sandstrems (Zviedrija) un divi latviešu skaņraži Evija Skuķe un Pēteris Plakidis.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir kora „Kamēr...” diriģents Jānis Liepiņš, projekta vizuālo tēlu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, koncertos programmas muzikālo daļu papildinās gaismu un videoprojekciju partitūra Roberta Rubīna režijā.

Programma „Amber songs” tapusi ar nodibinājuma „Rīga 2014”, Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš”, Rīgas Brīvostas pārvaldes un citu partneru atbalstu.

Koncerti notiks 15. un 16. martā LU Lielajā aulā plkst. 19.00.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Turpmāk atrodams apraksts par visiem septiņpadsmit komponistiem.

Krievu komponists Vladimirs Martinovs savā mūzikā izsmalcināti apvienojis krievu pareizticīgo mūziku ar amerikāņu minimālismu. Viņš līdz ar Arvo Pertu, Giju Kančeli un Valentīnu Silvestrovu nāk no tās bijušajā PSRS dzimušās komponistu paaudzes, kuri modernismam pretstatīja intīmu, klusinātu garīgumu tonālā valodā. Martinova mūziku atskaņojuši Londonas Filharmoniskais orķestris, „Kronos” kvartets, Gidons Krēmers, Vladimirs Jurovskis un citi pasaulslaveni mūziķi. Viņa mūzika izmantota skaņu celiņā vienā no 2013. gada dižākajiem kinodarbiem – Paolo Sorentīno filmā „Dižais skaistums”, kas tika atzīta par Kannu kinofestivāla vienu no nozīmīgākajām kinolentēm. 

Spāņu komponists Havjers Sarasola bija 2013. gada Dziesmu svētku „Koru karu” žūrijas komisijas loceklis jaukto koru grupā. Regulārs žūrijas loceklis daudzos pasaules prestižos koru konkursos.

Brits Gabriels Džeksons ir viens no pasaules ievērojamākajiem kormūzikas komponistiem, kura mūziku regulāri atskaņo pasaules izcilākie kori un vokālie ansambļi. Ar Latviju Džeksonu saista sena mīlestība, sadarbība ar Latvijas Radio kori un Valsts akadēmisko kori „Latvija”. Latviešu kormūzikas fenomenam Džeksons veltījis rakstu vienā no pasaules prestižākajiem klasiskās mūzikas žurnāliem „Grammophone”.

Jans Sandstrems ir pasaulē visbiežāk atskaņotais zviedru komponists. Sandstrema pirmais trombona koncerts „Motocikls”, kas rakstīts izcilākajam trombonistam pasaulē – Kristianam Lindbergam –, kļuvis par visu laiku populārāko zviedru simfoniskās mūzikas opusu.

Beļģis Nikolā Lenss ir atzīts operu komponists, kura darbus izdod prestižā mūzikas izdevniecība „Shott Music” un kuras paspārnē ir arī pasaulē atzītākais latviešu komponists Pēteris Vasks. Oktobrī Briseles operā gaidāma viņa un austrāliešu zvaigznes Nika Keiva kopīgi sakomponētās operas pirmizrāde.

Params Virs ir Indijā dzimis britu komponists, ievērojams skaņradis laikmetīgās mūzikas pasaules kartē, kura skatuves darbi uzvesti Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, Amsterdamas operā un citos liela mēroga pasaules opernamos. Viņa mūziku atskaņojuši tādi kolektīvi kā pasaulē labākais laikmetīgās mūzikas instrumentālais ansamblis „Ensemble Modern”, BBC Filharmoniskais orķestris un koris. Paramam Viram pasūtījis mūziku arī viens no pasaules prestižākajiem mūzikas festivāliem BBC „Proms”.

Francis Hercogs ir atzīts austriešu kordiriģents un kormūzikas komponists, pašlaik kordiriģēšanas katedras vadītājs Grācas Mūzikas un mākslu universitātē. Viņa komponēto dziesmu 2008. gada Pasaules koru olimpiādes atklāšanā dziedāja tūkstoši.

Mihaels Ostržiga ir Ķelnes Universitātes kora galvenais diriģents, mūzikas teorijas pasniedzējs, komponists, kura mūziku ir publicējusi pasaulē senākā mūzikas izdevniecība „Breitkopf & Härtel”. Izdevniecība izdeva Haidna, Bēthovena, Vāgnera, Brāmsa, Šopēna opusus un mūsdienās sadarbojas ar prominentākajiem laikmetīgās mūzikas autoriem.

Gilads Hohmans ir ievērojamākais Izraēlas komponists, kurš mūzikā organiski apvienojis ebreju tradicionālās mūzikas saknes ar mūsdienīgi oriģinālu izteiksmes valodu. Viņa mūzika skanējusi tādās pasaulslavenās koncertzālēs kā Berlīnes Filharmonija, Maskavas Konservatorija. Jauno skaņradi BBC nodēvējis par „jau labi atpazīstamu komponistu”.

Poļu komponiste Kasija Glovicka pašlaik ir pasniedzēja Briseles Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Viņas mūzika skanējusi tādos prestižos festivālos kā Venēcijas biennāle un „Varšavas rudens”.

Amerikānis Ītens Sperijs ir Portlendas Universitātes profesors ar ievērojamu kordiriģenta karjeru. Viņa vadītais kolektīvs „Portland State Chamber Choir” ir pirmais amerikāņu koris, kas ierakstījis Ērika Ešenvalda mūziku CD formātā.

Hasans Učarsu ir turku komponists, kordiriģēšanas un kompozīcijas profesors, kura mūziku atskaņojuši visi populārākie Turcijas kolektīvi. Ieguvis vairākas balvas starptautiskos kompozīciju konkursos.

Pēters Vehi ir viens no savdabīgākajiem un interesantākajiem Igaunijas skaņražiem. Gan dzīvē, gan mūzikā pievērsies austrumu kultūru izpētei, budismam, komponistam pieder plaša austrumu tradicionālo mūzikas instrumentu kolekcija. Saņēmis Baltijas valstu augstāko apbalvojumu mākslā, literatūrā un zinātnē – Baltijas Asamblejas balvu.

Henriks Ēdegors ir norvēģu skaņradis, mācījies kompozīciju pie Lases Tūresena un rakstījis mūziku Oslo Filharmoniskajam orķestrim, Norvēģijas koriem un festivāliem. Daiļradē spēcīgi balstījies uz folkloras tradīcijām un baznīcas mūziku.

Spēcīga, reti enerģiska un daudzpusīga liela mēroga personība ir Lietuvas koru kultūras līderis Vītauts Miškinis. Viņš ir regulārs viesis prestižāko pasaules koru konkursu žūrijās un jau teju trīsdesmit gadu ir Lietuvas labākā zēnu kora „Ažuoliukas” mākslinieciskais vadītājs. „Pasaules Saules dziesmu” projektā 2008. gadā korim „Kamēr...” Miškinis veltīja skaņdarbu „Neišeik, saulala”.

Evija Skuķe ir kora „Kamēr...” dziedātāja, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas kompozīcijas studente, kuras jauneklīgi oriģinālā, enerģiski nepieradinātā un nedaudz „roķīgā” pieeja latviešu tautasdziesmas tekstam patīkami pārsteidza jau 2011. gadā korim „Kamēr...” rakstītajā „Mēness vokalīzē’’.

Pēdējo reizi no latviešu lielmeistara Pētera Plakida jaunu opusu dzirdējām vairāk nekā pirms trim gadiem („Ēnu dejas” flautai un klavierēm), korim Plakidis pēdējo reizi rakstījis 1998. gadā. Izsmalcinātas stilizācijas meistaram un spilgtu muzikālo portretu gleznotājam Pēterim Plakidim šī būs pirmā sadarbība ar kori „Kamēr...”, kā arī tā būs dāvana nozīmīga klausītājiem – beidzot saņemt no vecmeistara jaunu mūzikas lappusi.

0 komentāri

Komentāru nav