Opera aicina uz aizraujošu šaha partiju

Opera aicina uz aizraujošu šaha partiju
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Kristaps Pētersons, Viesturs Meikšāns un Diāna Čivle
Trešdien, 12. martā, Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks Kristapa Pētersona operas-lekcijas „Mihails un Mihails spēlē šahu” pirmizrāde. Jauniestudējums vēstīs par 1960. gada sensacionālo šaha partiju, kurā latviešu leģendārais šahists Mihails Tāls pieveica slaveno padomju šahistu Mihailu Botviņņiku. Savukārt ceturtdien notikušajā preses konferencē vairāki izrādes veidotāji atzinās, ka savulaik bijuši aizrāvušies ar šaha spēli.

To apliecināja arī izrādes komponists Kristaps Pētersons, kuram gan, rakstot operu, šaha spēlēšanai laika nav atlicis; skolas laikā šahu spēlējis arī viens no izrādes diriģentiem – Ainārs Rubiķis, savukārt Atvars Lakstīgala apguvis spēles pamatus, vēlējies šo spēli iemācīties, taču pagaidām nevienu skolotāju neesot sarunājis. Izrādes libreta autors Sergejs Timofejevs šahu mēdzot uzspēlēt datorā, bet operdziedātājs Armands Siliņš, kurš izrādē atveidos Balto torni A1, iepriekš aizrāvies ar dambreti, bet nesen nopircis šaha pašmācības grāmatu, lai apgūtu arī šo spēli.

 

Šahs nav svešs arī nodibinājuma „Rīga 2014” vadītājai Diānai Čivlei: „Agrāk, ieejot kādā telpā, sāku domāt šaha kategorijās: tas cilvēks ir laidnis, tas – zirdziņš, bet tas – bandinieks. Tā spēle ievelk ne pa jokam.” Viņasprāt, ir svarīgi, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta dod iespēju māksliniekiem eksperimentēt un veidot neparastas kombinācijas, kāds ir šis jaundarbs. Taču šajā procesā ir vēl viena laba lieta: mēs zinām, ka pirmais šā darba aizsākums meklējams pirms kāda laika, bet nu tas ir izvērsies un attīstījies. Domājot par jauno izrādi, man prātā nāk kāda saruna ar Dambretes biedrības cilvēkiem, kuriem pirms pāris gadiem stāstījām par ieceri veidot šādu jaundarbu. Viens no diskusijas dalībniekiem klausījās sarunu un tad teica, ka parasti neejot uz operu, bet uz šo izrādi viņš atnākšot. Manuprāt, tas ir labs veids, kā caur lietām, kas absolūti nav saistītas ar operu un mūziku, paplašinām klausītāju auditoriju un piesaistām operai tādus cilvēkus, kuri līdz šim operai uzmanību nav pievērsuši. Arī es pati uzvedumu gaidīšu ar lielu interesi, un man šķiet, ka radošā komanda pati sev ir uzlikusi ļoti daudz dažādu interesantu izaicinājumu.”

„Melnā krāsa ir sinusoīda un si, bet baltā – baltais troksnis un do,” tā par krāsu atveidošanas principiem operā-lekcijā „Mihails un Mihails spēlē šahu” skaidro komponists Kristaps Pētersons, kuram šķitis svarīgi par šahu arī ar šo spēli nesaistītiem cilvēkiem pastāstīt tā, lai viņi saprastu, par ko vispār ir runa. „Man galvenā interese bija, kā šaha spēli varētu pārlikt mūzikā, tādēļ izveidoju savu sistēmu, uz kuras pamata iedzīvināju tieši šo konkrēto 1960. gada pasaules čempionāta sesto partiju. Tādēļ šaha dēlīti sadalīju pa notīm – katram lauciņam atbilst sava nots, un, šaha figūrām pārvietojoties pa lauciņu, katrs gājiens iegūst savu motīvu, veidojot operas melodisko struktūru,” par jaundarbu saka komponists K. Pētersons, gan akcentējot – neviens no abiem spēlē iesaistītajiem Mihailiem izrādē nebūs redzams; stāstu centīsies izstāstīt spēlē iesaistītās šaha figūras.

 

Neparasts varētu šķist fakts, ka izrādē ir divi diriģenti jeb divi karaļi: baltos kauliņus pārstāv diriģents Atvars Lakstīgala, bet melnos – Ainārs Rubiķis. „Process ir ļoti interesants, jo parasti diriģentam jārēķinās ar solistiem un mūziķiem, bet šoreiz – arī ar otru diriģentu, tāpēc tā būs jauna pieredze un skola, kas man patīk un ko uztveru kā pagodinājumu,” saka A. Lakstīgala, savukārt Ainārs Rubiķis atklāj, ka ir gandarīts par iespēju strādāt Latvijas Nacionālajā operā pie Kristapa Pētersona darba, kura pirmie aizmetņi meklējami diezgan sen. „Mēs viens otru varējām pabalstīt un palīdzēt,” par darba gaitu saka diriģents, kuram arī šī ir jauna pieredze. „Mums jāciena vienam otrs. No otras puses, tas ir sarežģīti, amizanti un interesanti, un man kā diriģentam ir vieglāk, – ja nu kaut kas aiziet pilnīgos neceļos, vienmēr var pagriezt galvu un paskatīties, kur ir divnieks, trijnieks un septītnieks. Neapšaubāmi muzikālais materiāls ir ļoti interesants un sarežģīts, un, sākot iedziļināties šajā partitūrā, Kristapam nosūtīju īsziņu, ka viņš ir ģēnijs, un tas, ko viņš ir izdarījis, ir ģeniāli!”

0 komentāri

Komentāru nav