PAR SPĪTI AUKSTUMAM ZVIEDRIJAS ZIEMEĻOS GADATIRGŪ GODĀ SĀMU

PAR SPĪTI AUKSTUMAM ZVIEDRIJAS ZIEMEĻOS GADATIRGŪ GODĀ SĀMU
13-02-2012 A+ A-

Ik gadu ziemas vidū lielākajā ziemeļzviedrijas gadatirgū Jokmokā (Jokkmokk) notiek plaši pasākumi, svinot senās sāmu tradīcijas un sāmu laikmetīgo kultūru. Šis gads bija īpašs, jo tajā liela uzmanība tika veltīta arī līvu tradīcijām, kā arī sāmu un līvu kopīgā un atšķirīgā meklējumiem. Abas tautas pieder somugru valodām. Līvu kultūru gadatirgū februāra sākumā pārstāvēja folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte.

Rīga 2014 un otra 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Ūmeo (Zviedrija) ir iekļāvušas savā sadarbības programmā līvu un sāmu saišu stiprināšanu kā vienu no kopīgajām programmas līnijām kultūras galvaspilsētas pasākumu plānā. Jokmokas sāmu gadatirgū šogad abas kultūras galvaspilsētas tika plašāk pieteiktas. Sadarbībā ar sāmu joiku izpildītāju Jorgenu Strenbergu Julgī Stalte izveidoja koncertprogrammu, kas stāstīja par abām tautām kopīgo un atšķirīgo, parādot gan katras tautas muzikālo stāstu atsevišķi, gan veidojot kopīgus skaņdarbus.

„Mazā pilsētiņa gadatirgus laikā uzņem 10 reizes vairāk cilvēku nekā ir pašu iedzīvotāju. Tiek izīrētas skolas, grīdas, istabas, pat veselas mājas. Šī nedēļa ir ļoti ienesīga un, lai arī vieta ir maza, ļaudis nebaidās organizēt lielus pasākumus. Tādi ir visos gadalaikos un dod pilsētiņai spēcīgu finansiālu atbalstu. Par spīti aukstumam, kas sasniedz – 43°C, cilvēki apmeklē visus pasākumus, tirgi strādā un apkārt redz daudz ļaužu, arī bērnu. Visa pilsēta ņirb sāmu tautastērpos, bet līdzās mana arī indiāņus un citus pamatiedzīvotāju pārstāvjus tautas tērpos,” ar iespaidiem dalās J.Stalte.

Sāmu-līvu koncerts norisinājās sāmu muzejā Ajte. Uz ekrāna līdz koncerta sākumam tika rādīts Rīga 2014 video rullītis. Koncerta sākumā viesus uzrunāja Ūmeo 2014 biroja vadītāja Helēne Brūvere (Helene Brewere) un Zviedrijas Sāmu Savienības pārstāve Ella-Kārina Blinda (Ella-Carin Blind), pasākumu ievadīja Ajte muzeja speciālists, vēsturnieks Kjell-Oke Āronsons (Kjell-Åke Aronson) ar stāstu par sāmu un līvu līdzīgo vēsturi. „Koncertzāle bija ļaužu pilna un vēja tēmā sakņotais priekšnesums ļāva laisties meditatīvās pārdomās, dažu brīdi piešķirot dziesmām īpaši krāšņu skanējumu,” stāsta J.Stalte.

Raksta turpinājumā Julgī Staltes dienasgrāmata:

Ūmeo un Sāmu gadatirgus Jokmokā (Zviedrijā).

Brauciens Rīga – Umea – Jokkmokka no 1. līdz 6. februārim 2012.gadā.

Sadarbojoties Sāmu un Līvu organizācijām un Umea 2014 un Rīgas 2014 kultūras galvaspilsētu birojiem, tapa reklāmas projekts, kurā man bija tas gods piedalīties gan kā līvietei, gan rīdziniecei, gan projektu autorei. Jokkmokkas sāmu gadatirgus ir viens no lielākajiem reģiona sāmu pasākumiem, kurā šogad tika prezentētas arī Umea un Rīga kā 2014. gada kultūras galvaspilsētas, izceļot arī sadarbības projektu Pirmtautu Tilts. Ļaudis tika informēti par gaidāmo un lūgti sekot līdzi informācijai mājas lapās, aicināti apmeklēt Umea sāmu nedēļu martā un Rīgu jau pirms 2014. gada. Sadarbībā ar sāmu joiku izpildītāju Jorgenu Strenbergu, tika izveidota koncertprogramma, kas stāstīja par abām tautām, kopīgo un atšķirīgo, prezentējot gan katras tautas muzikālo stāstu atsevišķi, gan veidojot kopīgus skaņdarbus.

Brauciena laiks sevī ietvēra ceļu no Rīgas līdz Jokkmokkai, kas ir 400km uz Ziemeļiem no Umea un atpakaļ, saspēles un mēģinājumu dienu, koncerta dienu, sāmu nacionālo dienu Umea.

1. februāris.
Ierašanās un iekārtošanās. Apmešanās ģimenē pie Camilla Toonrose – vienas no Sāmu nedēļas organizētājām Umea.

2. februāris.
Rīts aizsākās ar agru interviju Umea 2014 mājaslapai plkst. 7.30. http://www.umea2014.se/inenglish/archivenews/julgistaltesingstotheheart.5.57742b0b1353af56a9478d.html

Brauciens uz 400km attālo Jokkmokkas pilsētu. Braucienam speciāli tika izīrēta mašīna, lai ceļā nebūtu negadījumu. Skaistais baltais ceļš deva daudz vielu pārdomām, gan par to, kā sāmi iebilst pret ziemeļbriežu audzētājiem cittautiešiem, sargājot savu senču biznesu, gan kādā veidā ir organizēta satiksme un apsargāti meža zvēri, izliekot dažādus brīdinājumus un reaģējot uz viņu ēšanas vietu maiņām. Mazā pilsētiņa gadatirgus laikā uzņem 10x vairāk cilvēkus kā ir pašu iedzīvotāju. Tiek izīrētas skolas, grīdas, istabas, pat veselas mājas. Šī nedēļa ir ļoti ienesīga un, lai arī vieta ir maza, ļaudis nebaidās organizēt lielus pasākumus. Tādi ir visos gadalaikos un dod pilsētiņai spēcīgu finansiālu atbalstu. Nekur nemanīja milzīgas cenas, grandiozus norobežojumus. Tirgojamajām lietām bija dažādi teritoriāli dalījumi un līdzās amatu meistariem plastmasas neredzēja. Arī šī projekta dalībnieki un kuratori noīrēja vairākas istabas pie kāda Jokmokas iedzīvotāja. Jauka un savdabīga bija paralēle, kad saimnieks teica: „Es jau neesmu sāms, mana vecmāmiņa un vecais tēvs gan bija, bet es tāds blonds un zilacains, es esmu zviedrs.” Ļaudis smējās un skaidroja, ka sāmiem ir dažādi tipāži un, ka no savām saknēm nav jābīstas. Līdzīgas situācijas redzam Latvijā ar līviem. Arī saimnieka draudzene bija sāmiete, kas sāmiskumu saglabā un piekopj tikai modernās formās. Vakarā sabrauca visi namiņa iemītnieki un es pagatavoju līvu vakariņas. Iepazīšanās vakars noritēja burvīgi.

3. februāris
Pastaigās tiek iepazīta pilsēta, tirgus, izstādes, muzeji un apmeklēti vairāki pasākumi. Neskatoties un aukstumu, kas sasniedz – 37°, cilvēki apmeklē visus pasākumus, tirgi strādā un apkārt redz daudz ļaužu, arī bērnu. Visa pēcpusdiena un vakars noris cītīgos mēģinājumos. Vakarā apskatījām sāmu jauniešu uzvedumu. Visa pilsēta ņirb sāmu tautastērpos, bet līdzās mana arī indiāņus un citus pamatiedzīvotāju pārstāvjus pilnos tērpos.

4. februāris
Rīta mēģinājumi un gatavošanās pasākumam. Šodien ārā pat – 43°- aukstākais koncerts manā mūžā, bet labi, ka tas norisināsies iekštelpās, sāmu muzejā Ajte. 13:40 uz ekrāna pie skatuves tiek laists Rīga 2014 reklāmas video rullītis un atkārtots līdz koncerta sākumam. Uz Umea 2014 plakāta ir Lielvārdes josta, to savijot ar Rīga 2014. Publikai tiek dota iespēja apskatīt mazās un lielo reklāmas brošūru par Rīgu 2014 gadā. Koncerta sākumā viesus uzrunā Umea 2014 pārstāves administratīvā menedžere Helene Brewere un Zviedrijas Sāmu Savienības pārstāve Ellacarina Blinda. Zīmīgi, ka Umea 2014. gada komandā ir 3 oficiāli sāmu pārstāvji! … Pasākumu ievadīja Aijte muzeja speciālists, vēsturnieks Kjell-Åke Aronsoons ar stāstu par sāmu un līvu līdzīgo vēsturi. Koncertzāle bija ļaužu pilna un vēja tēmā sakņotais priekšnesums ļāva laisties meditatīvās pārdomās, dažu brīdi piešķirot dziesmām krāsainu odziņu. Launagu ieturējām turka kafejnīcā, kas aiz cieņas pret sāmiem bija uzvilcis pilnu sāmu tērpu un pagatavojis dažādus sāmu ēdienus savā gaumē – tur bija ziemeļbriežu gaļas pica un zivju kebabs utt. Pēc koncerta apmeklējām sāmu rokdarbu galeriju un paraug demonstrāciju zāli, lai pārliecinātos, cik daudz līdzīgu un vienādu tehniku, cik daudz to pašu rakstu un kādas ir nianses, kur varbūt tulkojumus zinām vienā vai otrā pusē. Vakarā Jorgena sieva Lee sagatavoja sāmu maltīti – ziemeļbriežu mēles un asins klimpas. Vakarā devāmies uz sāmu deju vakaru, kur ieeja bija par samaksu un tikai ļaudīm sāmu tautastērpos.

5. februāris
Sirsnīgas atvadas un uztraukumi, vai izdosies piedarbināt mašīnas, vainagojās ar uzvaru. Polārā saule rādīja ceļu līdz 15:00, kad tā noriet. Ziemeļbrieži jutās traucēti, kad braucām tiem garām, un kraukļi lika noprast par kāda zvēra maitas ķermeni. Kalni, meži, aizsaluši ezeri un līkumoti ceļi veda mūs atpakaļ. Lielo aukstumu dēļ, mašīna ik pa brīdim jāatpūtina. Ceļš izrādījās bezgalīgi garš. Pa ceļam piestājam pusdienās un konstatēju, ka te ir daudz ārzemnieku – izrādās, ka šis reģions tiek izmantots mašīnu testēšanai un ziemā ir visai ienesīgs.

6. februāris
Ir sāmu nacionālā diena. Jau no rīta sākas gatavošanās. Stikla nams Umea rāda sāmu video projekcijas, skan mūzika, līdzās atrodas telts, kurā kuras ugunskurs, var apsēsties uz ziemeļbrieža ādas, iedzert karstu kafiju un patērzēt ar sāmiem. Namā ir rakstnieki, dzejnieki un valodnieki, kas pārmaiņus sarunājas ar viesiem. Vēlāk būs sāmu disko, modes skate un teātris, taču to es neredzēju, jo jādodas uz lidostu. Paspēju tikties ar Eva Conradzon un Ellacarin Blind un vienoties par tuvākajiem pasākumiem. Visi ir apmierināti ar kopkoncertu un vēlas šo projektu attīstīt tālāk.

0 komentāri

Komentāru nav