Projekta „1914” konference „1914. Karš un modernisms”

Projekta „1914” konference „1914. Karš un modernisms”
Kristaps Kalns
19. un 20. martā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar nodibinājumu „Rīga 2014”, Gētes institūtu Rīgā un Francijas Institūtu Latvijā rīko starptautisku zinātnisko konferenci „1914. Karš un modernisms”, kurā tiks diskutēts par aktuāliem vēstures un sociāliem aspektiem saistībā ar Pirmo pasaules karu, kā arī modernisma attīstības izpausmēm Austrumeiropā un Centrāleiropā, apzinot nacionālo skolu sasaisti ar Eiropas mākslas centriem.

Konferencē piedalīsies nozares speciālisti no Vācijas, Francijas, Somijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Serbijas, Horvātijas un Latvijas.

Priekšlasījumi un diskusijas veidos informācijas platformu izstādei „1914”, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pasākumam, kas veltīts Pirmā pasaules kara simtgadei. Konferences norises vieta – Gētes institūta Konferenču zāle (Vecrīgā, Torņa ielā 1, ieeja no Klostera ielas).

Pirmā pasaules kara notikumi Eiropai bija vienlaikus gan dramatiski, gan labvēlīgi, jo impēriju sabrukums, revolūcijas Krievijā un Vācijā, katras valsts spēka samēru revīzija noveda pie „komplicēta miera”, noslēdzot simbolisko Versaļas miera līgumu 1919. gada 28. jūnijā. Karš bija izaicinājums vecajai Eiropai, būtiski ietekmējot vērtību sistēmu, nesot milzīgus upurus, taču paralēli dodot iespēju apzināties nacionālo faktoru un Austrumeiropas valstīm lielvaru konflikta ēnā iegūt valstisko neatkarību.

Pirmā pasaules kara norišu dēļ 1918.–1919. gadā tika dibinātas jaunās valstis – Somija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Ungārija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija un kardināli izmainījās Eiropas ģeopolitiskā situācija. Kara konfliktā dzimušās valstis sevi pieteica kā jaunu politisku spēku; karš iespaidoja attieksmi pret valstiskuma jēdzienu. Konflikts kā atvērta vērtību sistēma un izmaiņu virzītājspēks vienlaikus var būt gan neizmērojama traģēdija un zaudējums, gan arī līdz šim neiespējama iespēja un ieguvums – jauns sākums.

Laikā ap Pirmo pasaules karu varēja runāt par kādu mistisku fenomenu sabiedrības apziņā. Tā bija vajadzība radīt jaunās vērtībās balstītu pasauli. Mākslā tas izpaudās futūristu manifestos, dadaisma izaicinājumā definēt mākslu citādi, vēl nepieredzēti. Kazimira Maļeviča „Melnais kvadrāts” bija kā lēciens nezināmajā, bet arī sava veida destrukcija. Zinātnes atklājumi kairināja mākslinieku prātus. Pirmā pasaules kara laiks mākslā iezīmē modernisma veidošanos. Novatorisko izteiksmes līdzekļu references paradoksālā veidā integrēja kara emocionālos pārdzīvojumus, tie vēstī par modernisma manifestāciju un mākslinieka vietu izvēlē starp tradīciju un jaunām metodēm.

Konferencē tiks apspriesti šādi jautājumi:

•    Kādas ir aktuālākās atziņas saistībā ar Pirmo pasaules karu un 20. gadsimta vēstures problemātiku kopumā?

•    Kāda ir reģionu loma (Centrāleiropa, Austrumeiropa, Baltija, Balkāni u. c.) nāciju veidošanās procesā Eiropā?

•    Kādas ir modernisma lokālās izpausmes mākslā Pirmā pasaules kara laikā un pēc Pirmā pasaules kara Austrumeiropas un Centrāleiropas jaundibināto valstu kontekstā?

•    Kāds ir kara atspoguļojums mākslā un vēsturiskās atmiņas veidošana šodien?

•    Kādas institūcijas un starptautiskas organizācijas pārraudzīja šo procesu jaunajā Eiropā?

•    Kāda ir muzeju u. c. institūciju loma minētā procesa atspoguļojumā un skaidrojumā sabiedrībai šodien?

Starptautiska zinātniskā konference „1914. Karš un modernisms” ir trešais domu apmaiņas forums, kas norisināsies projekta „1914” ietvaros. 2012. gada 10. oktobrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicināja uz konferenci „1914 uz Brīvības ielas”, kas diskutēja par vēsturi un kultūru plašākā nozīmē, pieskaroties mūzikas, mākslas, literatūras, semiotikas u. c. jautājumiem, savukārt 2013. gada 6. jūnijā Rundāles pils muzejs aicināja uz konferenci „Pompeju pēdējā diena”, apspriežot kultūras mantojuma problēmas un reālo kara postījumu apzināšanu gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Uz konferenci aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Darba valodas: latviešu, angļu, franču, vācu (ar sinhronu tulkojumu latviešu valodā).

Ieeja konferencē ir bez maksas.

KONFERENCES PROGRAMMA

2014. gada 19. marts 

09.30–10.00    Dalībnieku reģistrācija
10.00–10.30    Konferences atklāšana: uzrunas:

- Gētes institūta Rīgā direktors Ulrihs Everdings (Ulrich Everding)

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce

- Tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe

- Projekta „1914” vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece

I SESIJA

Sesiju vada Ginta Gerharde-Upeniece

10.30–11.00    Pirmais pasaules karš un Latvija: galvenās problēmas (Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Latvijas Universitāte, Latvija)

11.00–11.30    Pirmo Latvijas karaspēku vienību veidošanās (1918. gada beigas/1919. gada sākums). Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzejs, Latvija

11.30–12.00    Kafijas pauze

12.00–12.30    Pirmais pasaules karš Krievijas atcerē. Piezīmes par vēstures politiku un atmiņas kultūru. Ph. Dr. Kristiāne Janeke (Kristiane Janeke)History Service TRADICIA, Vācija

12.30–13.00    Versaļa, 1919. gads: miera līgums vai gatavošanās karam? Ph. Dr. Annija Deperšēna (Annie Deperchin), Lilles 2. Universitāte, Francija

13.00–14.30    Pusdienu pārtraukums

II SESIJA

Sesiju vada Aija Brasliņa

14.30–15.00    Latviešu modernisma dzimšana. Dr. art. Dace Lamberga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija

15.00–15.30    Vecā radikalitāte un jaunā mentalitāte: čehu māksla un Pirmais pasaules karš. Ph. Dr. Vojtehs Lahoda (Vojtech Lahoda), Mākslas vēstures institūts, Čehija

15.30–16.00    Ungāru modernisma virzieni mākslā no 1900. līdz 20. gs. 20. gadu beigām. Ph. Dr. Marianna Gergela (Mariann Gergely), Ungārijas Nacionālā galerija, Ungārija

16.00–16.30    Josipa Seisela agrīnie darbi Modernās mākslas muzejā Zagrebā un viņa nozīme avangarda mākslas attīstībā Horvātijā. Nataša Ivančeviča (Nataša Ivancević), Modernās mākslas muzejs Zagrebā, Horvātija

16.30–17.00    Serbijas avangarda māksla un Lielais karš. Ph. Dr. Bojans Jovičs (Bojan Jović), Belgradas Literatūras un mākslas institūts, Serbija

2014. gada 20. marts

III SESIJA

Sesiju vada Dace Lamberga

10.00–11.00    Izstādes „1914” apmeklējums. Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija; Daina Auziņa, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija

11.00–11.30    Modernisms un Pirmā pasaules kara sekas: Slovākijas piemērs. Ph. Dr. Katarina Bajcurova (Katarina Bajcurova), Slovākijas Nacionālā galerija, Slovākija

11.30–12.00    Ivans Meštrovičs un Lielais karš – tēlnieks starp politiku un reliģiju. Barbara Vujanoviča (Barbara Vujanović), Ivana Meštroviča muzeji – Meštroviča darbnīca, Horvātija

12.00–12.30    Mākslas kritika un Somijas ceļš uz neatkarību. Ph. Lic. Timo Hūsko (Timo Huusko), Mākslas muzejs Ateneum, Somijas Nacionālā galerija, Somija

12.30–13.00    Kafijas pauze

13.00–13.30    Sieviete un Pirmais pasaules karš. Dr. hist. Vita Zelče, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, Latvija

13.30–14.00    Frontes līnijā ar zīmuli. Edvarda Šmite, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija

14.00–14.30    Jaunā Eiropa. Intelektuālie un kultūras resursi Tautu Savienībā. Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija

14.30–15.15    Diskusija. Konferences noslēgums

Mērķauditorija: vēsturnieki, mākslas zinātnieki, muzeju speciālisti, studenti, interesenti.

Konferences valodas: latviešu, angļu, franču, vācu (ar sinhronu tulkojumu latviešu valodā).

Ieeja – bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

0 komentāri

Komentāru nav