Komponisti dziesmu aranžēšanu uztvēruši kā jaunu pieredzi

Komponisti dziesmu aranžēšanu uztvēruši kā jaunu pieredzi
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Diriģents Jānis Liepiņš un muzikologs Valdis Muktupāvels
Jau informējām, ka sestdien, 15. martā, un svētdien, 16. martā, LU Lielajā aulā izskanēs diriģenta Jāņa Liepiņa vadītā jauniešu kora „Kamēr…” jaunā koncertprogramma „Amber Songs” – septiņpadsmit dažādu pasaules valstu komponistu aranžētās latviešu tautasdziesmas. Piektdien notikušajā preses konferencē, kurā piedalījās arī vairāki koncertprogrammā iesaistītie komponisti, – žurnālistiem bija iespēja vairāk uzzināt par šo projektu.

„Rīga 2014” programmas vadītāja Aiva Rozenberga norādīja, ka šī koncertprogramma ir svētku diena visai Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai: „Ir pamats lepoties ar to, ka šis skaistais projekts ir nonācis līdz galarezultātam. Pirms pieciem gadiem, kad sākām veidot „Rīga 2014” programmu, mums vajadzēja savas idejas aizstāvēt arī starptautiski, un toreiz par dzintaru bija lielas diskusijas, jo šķita, ka tā ir devalvēta un mazliet nodilusi valūta, kurā nesaskatījām vērtību. Taču paldies Dievam, vēsturniekiem un arī mums pašiem par to, ka pietika drosmes runāt par dzintaru – gan simboliskā, gan kultūrvēsturiskā nozīmē. Jo tas pavēra mums pašiem skatu dziļāk kultūrā un vēsturē uz to, ko paši bijām, šķiet, piemirsuši. Tieši tāpēc „Dzintara ādere” mūs iedvesmoja uz mūsdienu dzintara ceļa meklējumiem – proti, tāda kultūras ceļa meklējumiem, kur dalītos savā kultūrā ar citām tautām, kur mijiedarbībā iepazītu viens otru vairāk.”

 

Tieši tāpēc šis kultūras sinerģijas projekts – koncertprogramma „Amber songs”, kurā apvienojušās latviešu tautasdziesmas un ārzemju komponisti –, pēc A. Rozenbergas domām, ir šodienas kultūras valūta un bagātība, ar kurām apmaināmies, labāk iepazīstot viens otru.

Muzikologs Valdis Muktupāvels, kurš atlasījis tautasdziesmas, pauda, ka vēlējies izvēlēties dažādas dziesmas – gluži tāpat kāds ir dzintars. „Tām nevajadzēja būt lietotām jeb daudz dziedātām, bet tādām, lai tas būtu atklājums gan komponistiem, kuri aranžēja dziesmas, bet arī – lai pašiem latviešiem būtu interesanti tās klausīties, lai tās būtu gan mažorīgas, gan minorīgas.” Izvēloties no tautasdziesmu tūkstošiem aranžēšanai domātās dziesmas, V. Muktupāvels „skatījies ar tādu aci”, lai komponists varētu izvēlēties, tādēļ tikusi piedāvāta gan stilistiska, gan tekstuāla dažādība, lai skaņraži netiktu ierobežoti. „Arī tematiski bija skaidrs, ka tam jābūt kaut kam tādam, par ko mums pašiem būtu prieks! Viena no tādām lietām ir, ka latviešu tautasdziesmās stāstīts ne tikai par cilvēkiem, bet par cilvēkiem plašajā pasaulē, un ne tik daudzu tautu kultūrā atrodama šāda tradīcija,” piebilda V. Muktupāvels, norādot – viņaprāt, tautasdziesmu „apdzīvošana” varētu latviešiem parādīt tādu dimensiju, par kādu mēs paši nemaz dažkārt neiedomājamies.

Savukārt diriģents Jānis Liepiņš (interviju ar viņu lasiet šeit: atzina – interesantākā sajūta, tuvojoties nedēļas nogalē ieplānotajiem kora koncertiem, esot tieši šobrīd. „Tagad pats neticu, kā šīs dziesmas kopš tapšanas brīža un tā laika, kad tās nonāca manās rokās, ir pārvērtušās. 

Nu jau es redzu finiša taisni, tādēļ man pašam šķiet interesanti, kā tas viss savilksies kopā. Man šis mirklis ir visaizraujošākais, un es pats nevaru sagaidīt abus koncertus.”

Komponisti Henriks Ēdegors (Henrik Ødegaard, Norvēģija), Gilads Hofmans (Gilad Hochman, Izraēla), Pēters Vehi (Peeter Vähi, Igaunija), Gabriels Džeksons (Gabriel Jackson, Lielbritānija), Hasans Učarsu (Hasan Uҫarsu, Turcija) un Evija Skuķe (Latvija) akcentēja, ka, viņuprāt, autori no piedāvātajām trīsdesmit tautasdziesmām izvēlējušies skaistākās – gan melodijas, gan teksta ziņā un ka viņiem visiem tā bijusi pavisam jauna pieredze apdarināt un aranžēt dziesmas, kas nāk no citas kultūras. To atzina arī igauņu komponists Pēters Vehi, kurš jau vairākkārt sadarbojies ar latviešu mūziķiem un šim koncertam aranžējis tautasdziesmu „Aiz Daugavas vara dārzs” (angliskajā versijā „Behind the Great Water”: „Lai gan esam kaimiņu tautas un dzīvojam cieši blakus, tomēr esam ļoti atšķirīgi, tostarp arī valodu ziņā. Aranžējot šo dziesmu, man likās svarīgi akcentēt, ka Lielo Ūdeni – Daugavu – simboliski tikpat labi var uztvert arī kā Stiksu, kā likteņupi. Turklāt man pie sirds gāja trīs jūsu dziesmas, tādēļ patiešām bija grūti izvēlēties, kādu tautasdziesmu aranžēt.” Par iespēju viesoties Latvijā un aranžēt mūsu tautasdziesmu savu gandarījumu izteica arī izraēļu (izraēliešu) komponists Gilads Hofmans (Gilad Hochman, Izraēla), kurš apdarinājis dziesmu „Aiz deviņi ezeriņi”, pievienojot tai arī savu tautasdziesmu motīvus. „Mani aizkustināja dziesmas melanholiskais teksts, kā arī melodiskais frāzējums, kas rada interesantu ritmu un austrumniecisku noskaņu. Dziesmas sižetā sirmgalvis, gatavojoties aiziešanai no šīs pasaules, vēlas, lai tā būtu tikpat spoža kā saules norietēšana. Veidojot apdari, komponists izvēlējies pašu dziesmas nobeigumu attēlot tikai ar patskaņiem, tādā veidā tekstu par cilvēka pāriešanu nākamajā pasaulē padarot transcendentālu.”

Savukārt norvēģu komponists Henriks Ēdegors (Henrik Ødegaard, Norvēģija) savas apdarināmās dziesmas "Malējiņa Dievu lūdza" tekstu uztvēris arī alegoriski kā vispārinājumu par dzīvi. Viņš uzsvēra, ka šī dziesma ir arī par traģisku mīlestību.

Biļetes uz 15. un 16. marta koncertiem vēl var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Koncertu sākums – plkst. 19.00.

0 komentāri

Komentāru nav