Gundega Laiviņa: Vajadzīga kompānija

Gundega Laiviņa: Vajadzīga kompānija
Mārtens Vandens Abēle . Režisors Jans Lauverss
Gundega Laiviņa
Ar flāmu režisora Jana Lauversa un viņa dibinātās „Needcompany” izrādi „Izabellas istaba” 19. un 20. martā turpinās „Rīga 2014” laikmetīgā teātra programma forte forte. Viesizrādes papildinās arī citi notikumi – filmu seansi un tikšanās ar iestudējuma galvenās lomas atveidotāju Viviānu de Meinku (Viviane De Muynck). Par Janu Lauversu un viņa „Needcompany” raksta Latvijas Jaunā teātra institūta direktore, „Rīga 2014” Mākslinieciskās padomes locekle Gundega Laiviņa.

„No beauty for me there where human life is rare./Nav skaistuma tur, kur nav cilvēka dzīves,” – tāds ir flāmu mākslinieka, „Needcompany” dibinātāja un vadītāja Jana Lauversa moto. Daudz biežāk mākslinieki ir akcentējuši pretējo – skaistums mājo tur, kur nav cilvēku. Ar Lauversu ir citādi. Viņu interesē cilvēki, vajadzīga kompānija. Kā mākslinieks Jans Lauverss vienmēr ir devis priekšroku kolektīvai jaunradei teātrī, nevis individuālam darbam studijā, kur pavada laiku viens, rakstot, gleznojot, veidojot vizuālās mākslas darbus.

„Needcompany” nav kolektīvs, bet personību kopa, kas pulcējas ap Lauversa idejām, radīto materiālu. Viņus salīdzina ar Endija Vorhola „Factory”, kur attiecības starp grupu un indivīdu ir nebeidzamā kustībā un mainībā.

Lauverss, citējot Vorholu, ir teicis: „„Needcompany” ļaudis nepulcējas ap mani, es piepulcējos viņiem.”

Šis rūpīgi veidotais sociālais audekls, šī mikrosabiedrība ir Lauversa biotops. No otras puses, Lauversa kurss ir ļoti individuālistisks. Viņš tiecas sasniegt jaunas robežas, pēta jaunus medijus, atklāj spriedzi starp ētiku un estētiku, inovāciju un virtuozitāti, banalitāti un cildenumu, mākslu un politiku. „Teātris būtībā ir tikpat vientuļš process kā vizuālā māksla – pētījums, ko veicis viens cilvēks – mākslinieks,” saka Lauverss.

 

Lauversa izrādes baro kritisko domāšanu, nepārtraukti uzdodot jautājumus par mākslas pozīciju sabiedrībā un pašu sabiedrību. Tik universālas tēmas kā mīlestība, skumjas, atmiņa un nāve viņš padara dziļi personiskas, tajā pašā laikā ieaužot plašākā stāstījumā par pasauli, kurā dzīvojam.

Pasauli, kurā mākslinieka uzdevums ir meklēt raison d’etre – eksistences jēgu. Lauversa atbilde ir skaidra – radiet skaistumu. Tomēr tas nebūt nav tik romantiski, kā izklausās. Viņa darbos skaistums ir sāpīgs. Tas „skrāpē” dvēseli. Tas ir pilns melanholijas un cieši saistīts ar zaudējuma izjūtu. Bet – arī ar pāri plūstošu enerģiju, smiekliem, radīšanas nežēlīgo spēku. Lauverss uzskata, ka atteikšanās no negatīvā ir politisks akts. Mēs varam aizstāvēt Rietumu mākslu un sabiedrību, tikai strādājot ar pozitīvu enerģiju. „Teātrim ir jārada skābeklis”, saka Lauverss.

„Izabellas istaba” rada skābekli, tā elpo kā vienots dzīvs organisms. Daudz cietis, daudz zaudējis un pārdzīvojis, bet ļoti dzīvs.

Šī mūzikas, dejas, teksta un attēlu kompilācija, kuru raksturo neatvairāma pievilcība un dziļa melanholija, izstāsta stāstu, kas ir tik parasts, banāls un vienreizējs kā ikviena cilvēka dzīve, atrāda un iesaista izrādē desmitiem autentisku etnogrāfisko priekšmetu no Āfrikas, atklāj lielisko beļģu aktrisi Viviānu de Meinku un virkni izcilu laikmetīgās dejas personību un ir kopā radītas mūzikas piepildīta.

Lauverss par dziedāšanu ir teicis: „Dziedāt kopā ar citiem ir viena no brīnišķīgākajām lietām, ko var darīt. Dziedāt kopā uz skatuves – tas jau sen ir bijis mans sapnis. Un pārsteidzošā kārtā „Izabellas istabā” tas ir izdevies. Šeit mūzika, kas it kā ir neuzkrītoša un organiska, patiesībā nosaka visu izrādes kamertoni. Jūsu emocijas nosaka tas, ko dzirdat. Es gribētu, lai aktieri dziedot smaida. Gribētu, lai šis teātra rituāls līdzinātos kopā sanākšanai, lai padziedātu.”

Informāciju par Jana Lauversa un „Needcompany” programmu Rīgā meklē šeit!

Teksta sagatavošanā izmantota grāmata „No Beauty for Me there where Human Life is Rare” (Academia Press, 2007, Ghent, Belgium).

 

Jana Lauversa un „Needcompany” izrādi „Izabellas istaba” Rīgā varēs noskatīties 19. un 20. martā izstāžu centrā Ķīpsalā. Biļetes uz izrādi var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Paralēli izrādēm Kaņepes Kultūras centrā varēs noskatīties divas filmas – Annas Brzežinskas dokumentālo „Needcompany” portretu „I Want (NO) Reality” (seansu sākums plkst. 19.00), kā arī paša Jana Lauversa veidoto mākslas filmu „Goldfish Game” (sākums plkst. 20.00). Ieeja uz filmu seansiem bez maksas.

Savukārt 20. martā interesentiem būs iespēja klātienē tikties ar „Needcompany” aktrisi, Izabellas lomas atveidotāju Viviānu de Meinku. Sākums – plkst. 15.00. Sarunas būs angļu valodā. Ieeja – bez maksas.

0 komentāri

Komentāru nav