Izstāde „Lauki” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”

Izstāde „Lauki” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”
Publicitātes foto . Mārtiņš Ratniks. „Lauki”, 2007
17-03-2014 English A+ A-
No 15. maija līdz 3. augustam LNMM izstāžu zālē norisināsies izstāde „Lauki”, pavēstīja projekta pārstāvji.

Māksla mūsdienās ir mainījusi savu lomu sabiedrības dzīvē – tā ne tikai rada jaunas estētikas, bet arī iesaistās zinātniskās, sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņās. Izstādes „Lauki” kuratori – Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs – pēta mākslas un sabiedrības atjaunošanās un pārmaiņu motīvus. Kuratori tiecas izzināt, kādi mākslinieciskās prakses lauki piedāvā jaunas idejas šā brīža krīzes pārvarēšanai un jaunus modeļus ilgtspējīgākas un radošākas dzīves veidošanā.

Gatavojoties izstādei „Lauki”, tika veikts plašs pētījums, kas ne tikai aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, bet pievērsās arī inovatīvajām radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās prakses. Gadu pirms izstādes tika izsludināts atklātais konkurss, kam pieteicās vairāk nekā 200 mākslinieku. Izstādes kuratori idejas attīstībā iesaistīja tādas platformas kā Baltijas-Ziemeļvalstu Renewable tīklu un Eiropas kultūras sadarbības projektus „Techno-Ecologies” un „Soft Control”. Arī mākslinieku rezidences „Fieldwork”, kas notika uz kuģa pasākuma „Linz 2013” ietvaros Austrijā, turpināja attīstīt idejas un projektus izstādei „Lauki”. Prezentācijas un radošās darbnīcas, kas notika festivālos „Transmediale 2013” Berlīnē un „Piexelache 2013” Helsinkos, kā arī konferencē „Media Art Histories 2013: Renew” Rīgā, tika izmantotas, lai apspriestu izstādes „Lauki” darbus un tēmas.

 

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki un „RIXC” dibinātāji. „RIXC” ir mākslas organizācija Rīgā, kuras rīkotais festivāls „Māksla+Komunikācija” kļuvis par vienu no svarīgākajiem šīs jomas pasākumiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Armīns Medošs ir mākslinieks, rakstnieks un kurators, kurš dzīvo Vīnē, Austrijā. Izstāde „Lauki” ir turpinājums 2006. gada izstādes projektam „Viļņi”, kurš arī notika izstāžu zālē „Arsenāls” un kura kuratori bija Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs.

Izstāde „Viļņi” (2006). Izstāžu zāle „Arsenāls”.

No 200 konkursam iesūtītajiem darbiem kuratori izvēlējās 40 mākslas darbus no visas pasaules, tomēr īpaši koncentrējoties uz Centrālo, Austrumu un Ziemeļeiropu. Izstāde „Lauki” norisināsies laika posmā no 15. maija līdz 3. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” Rīgā. Izstādi papildinās publiskas lekcijas, konference „Atjaunojamā nākotne” (Renewable Futures), kā arī vairāku mākslinieku performances un koncerti. Tiks izdots arī katalogs kā speciālizlaidums starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam „Acoustic Space”, ko izdod „RIXC” sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (mplab.lv).

Kuratori izvēlējās tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Mākslas mainīgo lomu sabiedrībā nosaka ne vien jaunas estētikas radīšana, bet arī tās ciešā saistība ar sociālajām, zinātniskajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām sabiedrībā.

Izstāde „Lauki” piedāvā spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, kas ne tikai izaicina esošos uzskatus un dekonstruē sociālo realitāti, bet arī piedāvā pozitīvas nākotnes vīzijas. Jau sākotnēji izstādes ideja tiecās parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā raksturot laikmetīgās mākslas daudzveidīgumu. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek, savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko kopā ar sociālo un dabisko, zinātnisko ar emocionālo, sensitīvo ar reālo.  

Izstāde tiecas atvērt laikmetīgu lauku brīvai un asociatīvai spēlei ar „radikālajām taksonomijām”. Proti, samiksējot un kombinējot esošās kategorijas, tiek veikts ļoti svarīgs „mērnieku” darbs – jaunu robežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sociālo sfēru.

Kaut arī mākslinieku saraksts vēl var nedaudz mainīties, vēlamies piedāvāt dažus piemērus, kas raksturo radikālāko pieeju daudzveidību.

Attiecības ar dabu ieņem nozīmīgu lomu šajā izstādē. Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sociālo jautājumu risināšanu, izmantojot dalības un sociālos mehānismus. Daži darbi, kā, piemēram, Olivera Reslera „Leve it in the Ground” (2013) vai Šū Lī Čengas „Seedsunderground” (2013–2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.

Lisa Jevbrata „Zoomorfs”/Rudā lapsa – Vulpes Vulpes, 2013

Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs, – „sensitīvajai izplatīšanai”.

Māksliniece Lisa Jevbrata parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmies ar dzīvnieka acīm.

Beļģu kolektīvs Okno nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lai radītu karti, kas parādītu augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā apmaiņā pret sarunu ar Kayak Libre.

Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns piedāvā pārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem. Hu.M.C.C. – Human Molecular Colonization Capacity ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece Maja Šmekara, kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa gleznas un instalācija „Transgenic” (TM) lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaikus paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai transgresijai.

Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās austriešu videomākslinieces Anjas Krutgaseras darbā ar nosaukumu „Prelude” (2010), gan arī somu mediju mākslinieces Hannas Haslati darbā, kurā tiek izmantoti Geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.

Superflex „Darba dzīve”, 2013

Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, kā arī ar vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju viedokļiem – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas darbā „Histoire Économique” (2013), dāņu mākslinieku kolektīva „Superflex” video „Working Life” (2013), kā arī Ineses Doujakas un Džona Barkersa darbā „Eccentric Archive” (2012–2014).

Edvarda Snoudena atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datubāzu un datu plūsmu pasaule. Datu lauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra YoHa (Grehams Hārvuds un Matsuko Jokokoi) darbam „Endless War(2012–2014), kā arī slovēņu mākslinieka Marko Peļhana un „Projekt Atol” darbam „We should take nothing for granted!”.   

Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberts Vīners, apskata Martins Hauzs darbā „Earth Computer” (2012), kā arī Pamela Neurita, Markus Dekers un Franks Ksavers – darbā „Ghostradio” (2014).

Mārtiņš Ratniks „Lauki”, 2007

Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie Viļņu projekta, kas tika uzsākts 2006. gadā.

Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, kas tiek saņemta no dzīviem mikroorganismiem – tiek pētīta pašu „RIXC” mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā „Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu.

Izstādes atklāšanas pasākums norisināsies 15. maijā plkst. 18.00 LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”.

Atbalsta: „Rīga 2014”, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ES programma „Kultūra 2007–2013”, Ziemeļvalstu kultūras punkts (Nordic Culture Point), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Austrijas Kultūras ministrija, Austrijas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā un Francijas Institūts Latvijā.

Partneri: ES programmas „Kultūra 2007–2013” atbalstītie starptautiskie sadarbības tīkli Soft Control un Techno-Ecologies, Renewable Network, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Vairāk informācijas vari atrast šeit.

0 komentāri

Komentāru nav