Teātra dienā pasniegs balvas par izciliem sasniegumiem

Teātra dienā pasniegs balvas par izciliem sasniegumiem
Publicitātes foto . Balvas laureāti saņems īpašas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes
18-03-2014 A+ A-
Latvijas Teātra darbinieku savienība turpina tradīciju, svinot Starptautisko teātra dienu, pasniegt balvas teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem. Šogad 27. martā plkst. 15.00 Smiļģa muzejā notiekošajā svinīgajā pasākumā Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna, Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Leonīda Lenca rokās, bet Helēnas Tangijevas Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs Haralds Ritenbergs.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī „Latvijas dzelzceļa” pārstāvji. Laureāti saņems naudas balvas un īpašas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes – ordeņus.

Režisors Viesturs Kairišs saka: „Lāsmu Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda. Viņai ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne. Tā palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Tas nozīmē, ka psiholoģiski viņa spēj izveidot cilvēku – noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi.” Savukārt režisors Edmunds Freibergs pauž: „Sāpes... dvēseles trauslums, hiperjūtīgums, traģiskā pārdzīvojuma spēks, ideālisms, darbaspējas, ass prāts – tādas asociācijas rodas, domājot par Lāsmu Kugrēnu. Un pāri visam – AKTRISE.”

 

Lilitas Bērziņas balva tikai dīvainas apstākļu sakritības dēļ nav nonākusi Lāsmas Kugrēnas apbalvojumu klāstā jau sen. Bet, iespējams, ir pat labi, ka nu viņa to saņem tieši par Alvinga kundzes lomu Henrika Ibsena „Spokos” – par lomu no lielā pasaules klasikas mantojuma, turklāt tieši sava režisora – Mihaila Kublinska – veidotajā iestudējumā.

2011./2012. gada sezonas „Spēlmaņu nakts” aktrise saņēma nomināciju „Gada aktrise otrā plāna lomā” par Metijas Fejas lomu izrādē „Osedžas zeme” un Fokshila kundzes lomu izrādē „Pērnvasar negaidot”.  

„Mēdz būt aktieri, kas ir brīnišķīgi, talantīgi, un ir aktieri, bez kuriem grūti būtu iztēloties konkrēta teātra vēsturi. Leonīds ir Rīgas Krievu teātra miesa un asinis. Viņa liktenis ir cieši saistīts ar šā teātra vēsturi. Viņa dzīve ir cieši savijusies ar veselas paaudzes krievu un latviešu dzīvi Rīgā. Viņš mīl šos cilvēkus, mīl krievu teātri un saudzīgi glabā atmiņas par visu, kas jau ir kļuvis par Latvijas kultūras mantojumu,” par Leonīdu Lencu teic Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs.

„Iespējams, ka Leonīds Lencs ir pats harizmātiskākais savas paaudzes Latvijas aktieris. Katram viņa spēlētajam varonim ir savs neaptverams un neizdibināms likteņstāsts. Katru savu varoni viņš apvelta ar vīrišķu spēku un arī ar vīrišķu vājumu; jebkurā gadījumā skatītājs apjautīs kaislību apslēpto liesmu, kas gruzd dvēseles dziļumos...

Kam? Vai personāžam? Dramaturgam? Varbūt pašam tēlotājam? ... taču tas iedarbojas magnētiski. Iespējams, neatcerēsieties, kas spēlēja Trigorinu vai Trepļevu Petera Štaina „Kaijā”, taču Lenca atveidoto Dornu jūs neaizmirsīsiet nekad,” tā Leonīdu Lencu raksturo Teātra zinātniece Mašas Nasardinova.

Par lomu „Indrānos” (2012) Leonīds Lencs tika nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai.

Savukārt par Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureātu Haraldu Ritenbergu baleta zinātniece Ija Bite saka: „Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – divdesmitā gadsimta 50.–60. gadu publikas elks – baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda.”

Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību. Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību turpmākajās paaudzēs.

Starptautiskās organizācijas „CHAIN of Music and Dance” loceklis (1991), starpt. hor. izglītības A. Vaganovas Krievijas baleta akadēmijas Mācību metodiskā centra priekšsēdētāja vietnieks (kopš 1996. gada). Žūrijas loceklis I neatkarīgajā Sergeja Djagiļeva jauno baletdejotāju konkursā Maskavā (1992) un Enschedes baleta konkursos, III un IV Starptautiskajos jauno baletdejotāju konkursos (1995, 1997). J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors (1992).

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā, un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā, un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.

0 komentāri

Komentāru nav