Citādāk ietērpts Bahs. Saruna ar Mārtiņu Ozoliņu

Citādāk ietērpts Bahs. Saruna ar Mārtiņu Ozoliņu
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Mārtiņš Ozoliņš
Una Griškeviča
Profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” mājīgajā birojā Kronvalda bulvārī vidžina flautas, san klarnetes un citi mūzikas instrumenti, gatavojoties festivāla „Windstream” koncertam par godu Johana Sebastiāna Baha 329. dzimšanas dienai, kas notiks 31. martā Lielajā ģildē. Taču ar to orķestra darbi nebeigsies, jo jau pēc nepilna mēneša – aprīļa vidū – norisināsies starptautiskais komponistu konkurss „Windstream 2014” ar laureātu apbalvošanu un žūrijas koncertu.

Jaunās krāsās, formās, skanējumā

„Kāpēc šogad tieši Bahs? Man gribētos to saistīt ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Pagājušajā gadā svinējām Vāgnera un Verdi jubileju, arī Mocartu spēlē gana daudz. Savukārt Bahs pūtēju orķestra sastāvam ir svešāks; no pūtēju orķestra šo komponistu šķir tālākas žanra robežas,” uz jautājumu, kādēļ gan 31. marta koncertam, gan festivāla „Windstream” konkursam izvēlēts tieši šis izcilais vācu skaņradis, atbild PPO „Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Viņaprāt, Johans Sebastiāns Bahs ir pamats visām polifoniskajām lietām un arī stilu un žanru daudzveidībai, kas parādās mūsdienu mūzikā: „Komponistiem, aranžējot viņa mūziku, ir ļoti plašas iespējas izpausties.”

 

Savukārt par pirmdienas, 31. marta, koncertu, kurā skanēs sešu latviešu komponistu – Lauras Gustovskas, Sabīnes Ķezberes, Jēkaba Nīmaņa, Leona Amoliņa, Viļņa Šmīdberga un Valda Zilvera – jaundarbi, viņš piebilst, ka jauna mūzika vienmēr prasa vairāk darba un laika nekā kaut kas tāds, kas jau ir spēlēts.

„Dažs komponists pielicis vairāk skatījumu uz Baha mūziku, cits vairāk pieturējies izcilā vācu skaņraža formās, rāmjos un stilistikā, vēl kāds ietekmējies no fūgām, kāds par pamatu ņēmis prelūdiju vai klavierkoncertu, tāpēc skaņdarbi būs atšķirīgi arī žanriski.

Tie būs gan Baha darbu aranžējumi, gan skaņdarbi, kas tapuši, ietekmējoties no mūzikas dižgara darbiem. Visprecīzāk laikam būtu teikt, ka visi komponisti ir iedvesmojušies no Baha. Pasaulē ir ļoti daudz klasisku šā izcilā vācu komponista mūzikas aranžējumu, taču mēs vēlējāmies parādīt baroka laika autora lietas jaunās krāsās, skaņās, mūsdienīgā skatījumā – kā būtu, ja Bahs dzīvotu šodien. Un tad koncertā redzēsim, kā nu kurš autors šai lietai ir piegājis, kāds tam apakšā ir stāsts.”

Mārtiņš Ozoliņš arī atgādina, ka sākotnēji orķestris izsludināja ideju konkursu, lai koncerta veidotāji varētu tās izvērtēt, un tad tika atlasītas idejas, kas šķita interesantas un īstenošanas vērtas. „Ņemot vērā to, cik komponistu Latvijā raksta skaņdarbus pūtēju orķestrim, un skatoties mūzikas laukā, cik vispār tiek radīts jaunas mūzikas, teiktu, ka atsaucība bija liela. Un rezultāts – seši jauni skaņdarbi – arī nav slikts.”  

 

Baham iebildumu nebūtu

Lai gan Bahs nav rakstījis skaņdarbus pūtēju orķestriem, līdz šim PPO „Rīga” repertuārā bijis iekļauts gana daudz viņa klasisko skaņdarbu. „Savukārt šajā koncertā, kas tapis sadarbībā ar Rīgu – šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu – un režisoru Uģi Brikmani, vēlējāmies latviešu autoru idejas un domas padarīt pazīstamākas un uzrunāt arī starptautisko auditoriju. Mūsuprāt, būtiska bija arī laika un gadu distance, lai parādītu, kā skan Bahs pēc 300 gadiem. Protams, viņš ir mūžīga vērtība, taču nenoliedzami ir atstājis pēdas arī uz komponistu un mūziķu daiļradi.” Ko teiktu Bahs par savas mūzikas mūsdienu interpretācijām?

„Ņemot vērā to, cik Baha mūzika bija novatoriska tajos laikos, un zinot, cik viņš bija radošs dažādās jomās, domāju, ka nepārkāpjam kaut kādas 21. gadsimta robežas. Manuprāt, Baham nebūtu iebildumu.”

Diriģents teic – protams, var diskutēt par to, kā komponisti ir paskatījušies uz mūzikas dižgaru. „Piemēram, Leons Amoliņš, iedvesmojoties no Johana Sebastiāna Baha Menueta I un Sarabandas no franču svītas, radījis „Izaicinājumu uz deju”, kurā „menuets kā straujākā deja uzaicina sarabandu nodemonstrēt savu harmonisko spožumu un emocionāli iekšējo pārliecību”. Kurš ir būtiskāks skaņdarbs – sarabanda vai menuets, un kas beigās uzvar. Tas palīdz uz skaņdarbu paraudzīties citādāk, nekā Bahs to rakstījis, tajā pašā laikā saglabājot melodisko un harmonisko struktūru un to papildinot ar savu redzējumu. Tā varam iziet cauri katram skaņdarbam, kā komponisti uzlūkojuši Bahu.

Varbūt kādam tā ir bērnības trauma no mūzikas skolas, kur nācās spēlēt Baha fūgas, varbūt iedvesma radusies, klausoties viņa tokātas Rīgas Domā mūsu slaveno ērģeļu skanējumā.  

Šoreiz Bahs būs ietērpts citādāk, un nav jāuztver tieši. „Būtu interesanti, ja koncerta programmiņā būtu izlasāmas komponistu idejas par savu skaņdarbu. Arī man, izlasot idejas un dzirdot, kā tās tiek īstenotas, rodas citādāks skats uz skaņdarbiem,” atzīst diriģents.

 

Teju viss Eiropas spektrs

Ja 31. marta koncertam paredzētos skaņdarbus vērtēja un komponistiem pasūtīja orķestra ļaudis, tad aprīlī Baha zīmē notiekošais starptautiskais komponistu konkurss „Windstream” ir kas pavisam cits, jo parādīs, kā komponisti radošajā ceļā no Baha var aiziet kaut kur pavisam tālu. „Šim konkursam tika iesūtīts ļoti daudz darbu, no kuriem finālam atlasījām piecus skaņdarbus, kas pārstāv piecas dažādas Eiropas valstis – Itāliju, Vāciju, Latviju, Somiju un Lielbritāniju, tātad – ļoti plašs spektrs,” 19. aprīlī gaidāmo konkursa finālu ieskicē M. Ozoliņš. Taujāts, vai tas nav ambiciozi – modernā stilā aranžēt Baha skaņdarbus, un cik pārliecinātam par sevi jābūt, lai ķertos pie šā izcilā komponista, viņš akcentē – paklausieties, cik daudz šodienas rokmūzikā un popmūzikā izmantotas Baha melodijas un intonācijas.

„Šis starptautiskais konkurss bija domāts ne tik daudz, lai komponisti pārveidotu Bahu, bet paskatītos, kādu ietekmi mūzikas ģēnijs atstājis uz komponistiem, uz formu, harmoniju un polifoniju. Un tās idejas jau bija visplašākās, jo konkurss nenozīmēja, ka skaņdarbos jāskan tiešiem Baha mūzikas citātiem.”

Konkursantu darbus vērtēs starptautiska žūrija – pasaulē atzīti komponisti un diriģenti, un tieši viņu komponētie skaņdarbi būs dzirdami žūrijas koncertā 17. aprīlī Lielajā ģildē. Tajā skanēs Tošio Mašimas skaņdarbs „Birds”, kurā saksofona solo spēlēs Oskars Petrauskis, otrajā daļā būs dzirdami Jana van der Rosta, Franko Česarīni un Andra Dzenīša (arī viņš darbojas žūrijā) darbi.

 

„Visas konkursa programmas patiešām ir sarežģītas un apjomīgas, turklāt mūsdienu autori raksta neiedomājamas lietas, kas bieži vien robežojas ar orķestra iespējām. Tiesa, šajā gadījumā mūsu uzdevums nav interpretēt, bet precīzi nospēlēt to, ko komponists uzrakstījis, jo galu galā tas ir konkurss; mēs neko nedrīkstam mainīt. Pēc tam noslēguma koncertā un apbalvošanā varam pielikt kaut kādas lietas no sevis.” Mārtiņš Ozoliņš ir pārliecināts, ka viņa vadītais orķestris ar šo uzdevumu tiks galā godam, gan akcentējot, – tas ir ļoti apjomīgs un fiziski smags darbs. „Simfoniskajā orķestrī galveno lomu parasti uzņemas stīgas, un pārējās instrumentu grupas pievienojas fragmentāri. Pūtēju orķestrim nospēlēt 45 minūšu garu koncertu ar trim sarežģītiem skaņdarbiem – tā ir milzīga slodze!”

Kad šis festivāls būs aiz muguras, PPO „Rīga” domās par nākamo gadu, jo, kā teic Mārtiņš Ozoliņš, viņi allaž pavasara festivālam „Windstream” cenšas izdomāt aizvien jaunas idejas. „Nākamgad, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, arī varētu izdomāt kaut ko interesantu, bet pagaidām jātiek galā ar šīm programmām,” rezumē diriģents pirms došanās uz orķestra mēģinājumu.

0 komentāri

Komentāru nav