„Dumpis buduārā. 1970. gadu mode”. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija

„Dumpis buduārā. 1970. gadu mode”. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija
Publicitātes foto/Aleksandra Vasiļjeva kolekcija
28-03-2014 A+ A-
No 15. maija līdz 27. jūlijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde „Dumpis buduārā”, veltīta 20. gadsimta 70. gadu modei, pavēstīja LNMM pārstāve Natālija Sujunšalijeva.

Izstāde vēsta par individuālā stila uzvaru pār modi revolucionārajā mākslas un apģērba kultūras stilistisko pārmaiņu dekādē. Ekspozīciju veido vairāki galvenie dumpīgās un daudzkrāsainās desmitgades stilistiskie virzieni, kas liecina par laiku, kad jaunatnes mūzika un dejas visā pasaulē pārspēja buržuāziskās sabiedrības manierīgo, stīvo stilu. Studentu revolūcija, vēršoties pret dzīves un morāles mietpilsoniskajiem pamatiem, aizsākās Francijā 1968. gadā un ievērojami ietekmēja modes attīstību.

Vjetnamas karš kļuva par ierosmi hipiju pacifistiskās kustības izveidei Kalifornijā un visā ASV. „Puķu bērni” priekšroku deva uniseksa stila apģērbiem, un tas septiņdesmito gadu sākumā noteica no rupja kokvilnas auduma (denim) ražoto džinsu visaptverošo popularitāti. Hipiju kustība ieviesa modē košus, apdrukātus kokvilnas un satīna audumus, garus un platus indiešu izcelsmes apģērbus, etniskas rotas, izšuvumus, aziātiskus apavus.

Taču pats galvenais dumpīgā laika jaunums bija gari mati gan sievietēm, gan vīriešiem. Zīmīgi, ka šai parādībai bija veltīta rokopera „Hair” („Mati”), kas guva panākumus Brodvejā.

Mainījās attieksme arī pret apakšveļu, dodot iespēju sievietēm nēsāt topless (tops bez augšdaļas) un nevalkāt zeķubikses. Hipiju kustības motīvi iedvesmoja mūziķus un modes dizainerus, kuri sāka veidot šā stila apģērbus. Īvs Senlorāns (Yves Saint Laurent), Kenzo un Puči (Pucci) pēc saviem ieskatiem izmantoja hipiju modes tendences, pievēršoties te krievu, te japāņu folklorai, te psihedēlijai.

 

Hipiju modi nomainīja etnostils. Sākās vētraina aizraušanās ar visu Eiropas valstu tautu apģērbu, kas izpaudās kuplos čigānu maksi svārkos ar volāniem, garās tā sauktā lauku stila kleitās ar sīkiem ziedu rakstiem, salmu cepurēs ar platām malām 30. gadu gaumē un sabo koka apavos. Populārs kļuva arī afrikāņu safari jeb tā dēvētais koloniālais stils.

Divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu modes attīstību spēcīgi ietekmēja ne tikai jaunatnes kustība un mūzika, bet arī kino. Retro filmas, idealizētie pirmskara modes tēli, piemēram, filmās „Kabarē”, „Nāve uz Nīlas”, „Lielais Getsbijs”, „Slepkavība Austrumu ekspresī”, „Bonija un Klaids” veidoja savdabīgu divdesmito un trīsdesmito gadu apģērbu pievilcības auru.

Modē nāca visas divdesmito četrdesmito gadu labas kvalitātes klasiskās lietas, un daudzi modelētāji radīja šā ne tik senā laika modes jaunas versijas. Slavenie septiņdesmito gadu Parīzes modelētāji un modes nami „Balmain”, „Givenchy”, „Chanel”, „Dior”, „Cardin”, „YSL (Yves Saint Laurent)” savos elegantajos tērpos bieži citēja starpkaru posma modes idejas. Gan vīriešu, gan sieviešu tālaika garderobē atgriezās divdesmito gadsimta četrdesmito gadu retro apavi uz platformas.

Septiņdesmito gadu vidu iezīmēja jauna aizraušanās ar diskomūziku. Disko stila modi iedvesmoja populāri estrādes izpildītāji (piem., zviedru grupa „ABBA”, Jamaikas grupa „Boney M”, afroamerikāņu dziedātājas Daiena Rosa (Diana Ross) un Donna Sammere (Donna Summer), un visi centās atdarināt apstiepto, spīdīgo apģērbu ar zelta vai sudrabkrāsas apdari. Tā tērpu kultūrā ienāca modes namu „Couregge” un „Halston” radītie ķermenim pieguļošie kombinezoni, apavi ar spiciem purngaliem, plānu zoli un taisniem, augstiem papēžiem. Vīriešu modē daudzi izvēlējās amerikāņu aktiera Džona Travoltas (John Travolta) stilu: apstieptas kļoša bikses, sašaurināti krekli un žaketes. Tieši šajos gados sieviešu garderobē ienāca garās bikses, kā arī smokingi, izraisot pietiekami lielu dumpi buduārā.

Disko stilam radniecīgs bija glemroka stils, kas orientējās uz citām tā laika superzvaigznēm – rokgrupām un to solistiem.

Septiņdesmitie gadi ļāva saskaņot krāsas, audumus, aksesuārus un apdares elementus – visu to, kas agrāk modē likās nesavienojams. Daudz kas no haute couture tradīcijām aizgāja nebūtībā tieši šajā vētrainajā desmitgadē, kas nekādi negribēja dzīvot saskaņā ar mūžīgajām elegances un smalkā stila tradīcijām.

1976. gadā daudzveidīgajam kaleidoskopam pievienojās panku stils no Londonas. Panku modes ietekmē sākās aizraušanās ar ādu, apdarēm ar metālu, skotu rūtiņām, izteikti paplatinātu plecu daļu, izaicinošiem matu griezumiem un krāsām. Pakāpeniski modē ienāca radikālāka matu krāsošana, polsteri, darinājumi no melnās ādas. Šā virziena versiju Parīzē septiņdesmito gadu beigās demonstrēja Klods Montana (Claude Montana) un Tjerī Miglērs (Tierry Mugler), kuri kļuva par plato plecu apģērbu autoriem, jaunās desmitgades – astoņdesmito gadu – stila simboliem.

Pirmoreiz Rīgā Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē tiek demonstrēti ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu tērpi uz jauniem manekeniem – ar rokām, galvām, parūkām un apaviem. Simt jaunu šīs neordinārās dekādes siluetu, cerams, raisīs pozitīvo emociju vētru un iešūpos vecākās paaudzes ļaužu patīkamās atmiņas. Dumpis buduārā – tas ir krāsu, formu un ideju kaleidoskops.

Ekspozīciju papildina īpaši sagatavotie dokumentālā kinokadri no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros atspoguļotas tā laika modes tendences padomju Latvijā.

0 komentāri

Komentāru nav