Baha pasiju atskaņojums – ceļā uz Lieldienām

Baha pasiju atskaņojums – ceļā uz Lieldienām
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Diriģents Sigvards Kļava un režisors Uģis Brikmanis stāsta par Baha pasiju atskaņojumu
Jau informējām, ka Lieldienu gaidīšanas laikā – 4., 11. un 18. aprīlī – trijās Rīgas baznīcās tiks atskaņotas visas trīs Baha pasijas (tas ir viens no lielākajiem Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem), tāpat 4. aprīlī Rīgas Domā notiks Ērika Ešenvalda „Lūkas pasijas” pasaules pirmatskaņojums. 28. martā notikušajā preses konferencē žurnālistiem tika vairāk pastāstīts par šo unikālo projektu, kurā piedalīsies krāšņa mūziķu un solistu buķete.

„Protams, visi lauri par šo ideju pienākas diriģentam Sigvardam Kļavam un režisoram Uģim Brikmanim. Acīmredzot Rīgai bija jākļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu, lai varētu izdarīt to, ko jebkura Centrāleiropas pilsēta uzskatītu par savu godu un pienākumu – ka Baha pasijas tiek atskaņotas regulāri un ka vispār Bahs ir ikdienas koncertdzīves sastāvdaļa,” pauda „Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis, atzīstot, – tas nav vienkārši tādēļ, ka šāds projekts prasa ļoti pamatīgas zināšanas, līdzekļus, cilvēkresursus, talantus.

 

Tāpat viņš norādīja, ka tieši Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava visu radošo dzīvi ir rūpīgi un mērķtiecīgi uzturējis tieši Baha atskaņojumu tradīcijas Latvijā un rūpējies, lai šis izcilais vācu komponists būtu mūsu koncertdzīves daļa.

„Tas ir ārkārtīgi būtiski, jo – pazaudēt saikni ar Bahu ir ārkārtīgi viegli, bet to atgriezt atpakaļ bieži vien ir neiespējami. Tādēļ mums jāsaka milzu paldies idejas izlolotājam un īstenotājam par iespēju īsā un koncentrētā laikā dzirdēt Bahu Rīgā, turklāt pulcējot tādus spēkus un dodot iespēju šajos atskaņojumos piedalīties arī mūsu mūziķiem.” 

Visu triju Baha pasiju atskaņošanas idejas autors Sigvards Kļava (interviju ar viņu „Radio koris – starp vēstulēm, klusajām dziesmām un Bahu” lasi šeit) atgādināja, ka šie skaņdarbi ir Ciešanu laika mūzika, kam ir būtiska vide, kuru veido laiks un atskaņojumu telpa – dievnami. „Man ir sajūta, ka beidzot ne tikai manā dzīvē, bet arī Latvijas kultūras baudītāja un patērētāja dzīvē ir pienācis punkts, ka varam ne tikai formāli vai administratīvi nosaukt Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet Baha pasiju atskaņojums Rīgu iezīmē pasaules kultūras ainā ar ļoti svarīgu zīmi. Jo – jebkurā pasaules nostūrī, arī tikko, Radio kora turnejas laikā tiekoties ar saviem amata brāļiem Eiropā, pasakot, ka ciešanu laikā triju nedēļu laikā tiek uzvestas visas Baha pasijas, jebkurš cilvēks saprot – tas ir notikums ar lielu kvalitātes zīmi.”

 

Diriģents arī atgādināja, ka jebkuras pasijas uzvedums ir vērtējams kā liels kultūras notikums, taču tas, ka šajās trijās nedēļās tiks izdzīvots cauri šim neaprakstāmajam lielumam, arī viņa dzīvē ir ļoti svarīgs brīdis. „Projekts ir iegājis finiša taisnē, un gaidām ierodamies Rīgā visus radošos draugus, kas piedalīsies pasiju – šā muzikālā fenomena – atskaņojumā.” Viņaprāt, Baha pasijas ir sava veida neaprakstāms un garīgs algoritms, ko izprast līdz galam mums nekad nebūs lemts.

„Baha muzikālais rokraksts un muzikālā zīme ir tāda, ka, nonākot pie kādas atziņas, tā atver nākamās septiņas durvis ar jauniem jautājumiem, un šī atziņu attīstība kaut kādā veidā provocē uz milzīgas mīlestības un laimības sajūtu.

Tas ir tāpat kā ar Svētajiem rakstiem – ka mēs katrā dzīves nogrieznī varam mēģināt traktēt vai skaidrot tās sajūtas –, tāpat arī Bahs skaidro Svēto rakstu lielumu ar savu valodu. Un šīs zīmes ir ne tikai muzikālas; tās ir arī vizuālas, matemātiskas. Ne velti Baha mūzika ir viena no nedaudzajām, kuru pēta ļoti daudzas institūcijas – gan teoloģijas, gan astroloģijas, gan filozofijas, gan matemātikas. Šim skaņu pierakstam nav analoga.” Vēl diriģents atgādināja, ka Baha pasijas pēc būtības iemieso visu žanru mūziku – tā ir daudzu mākslu kvintesence, kur mēs katrs varam atrast kādu ārkārtīgi būtisku izpausmi – šeit ir simfonisms, gan oratorija, gan ārkārtīgi smalka un ļoti personiska kamermūzika.

 

Par ideju uzticēt „Lūkas pasiju” komponēt Ērikam Ešenvaldam Sigvards Kļava teic, – šāds lūgums galīgi nebija laimes lozes vilkšana. „Ēriks ir viens no retajiem komponistiem, kas studējis teoloģiju, viņš ir viens no retajiem latviešu komponistiem, kas patiesi tic [Dievam], viņš ir viens no komponistiem, kas šo ciešanu stāstu var runāt kā latvietis, kā šejienes, mūsu nācijas, cilvēks.” Atgādinot faktu par zinātnieku veiktajiem pētījumiem, ka Bahs esot komponējis visas četras pasijas, S. Kļava norāda – šobrīd „Lūkas pasijas” autentiskums nav pierādīts.

„Lai šis cikls būtu noslēgts, biju pilnīgi pārliecināts, ka blakus šīm trijām Baha pasijām ir jābūt arī latviešu pasijai. Tādējādi mēs apliecināsim piederību savai zemei.”

Atgādināsim, ka Baha „Marka pasijas” un Ē. Ešenvalda „Lūkas pasijas” atskaņojumā 4. aprīlī Rīgas Domā piedalās Latvijas Radio koris, „Sinfonietta Rīga”, kā arī solisti Elīna Šimkus, Sergejs Jēgers, Daumants Kalniņš un Jānis Kurševs; 11. aprīlī Baha „Sv. Mateja pasijas” atskaņojumā Sv. Pētera baznīcā – Latvijas Radio koris, Rīgas Doma zēnu koris un kamerorķestris „Les Passions de l’Ame” diriģenta Hansa Kristofa Rādemaņa vadībā, bet 18. aprīlī „Sv. Jāņa pasijas” atskaņojumā Sv. Jāņa baznīcā – Latvijas Radio koris „Concerto Copenhagen”, kā arī solisti Julians Pregardjēns, Markuss Volperts, Kajs Vesels, Gunta Gelgote, Pauls Putniņš, Ieva Ezeriete un Kārlis Rūtentāls.

Biļetes uz visiem trim koncertiem var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav