Kopā sanākšana jaunā kvalitātē. Hanna Hurciga par „Melno tirgu”

Kopā sanākšana jaunā kvalitātē. Hanna Hurciga par „Melno tirgu”
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Sāra Luisa un Hanna Hurciga
Šajā nedēļas nogalē Rīgā notiks vēl līdz šim nebijis pasākums – „Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus Nr. 16”, ko veido „Mobile Academy Berlin” un māksliniece Hanna Hurciga, sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūtu (LJTI). Skaitlis 16 nozīmē to, ka šāds pasākums kopumā tiek rīkots sešpadsmito reizi. Līdz šim tas pulcējis ekspertus un klausītājus gan Berlīnē, gan Vīnē, gan Stambulā, gan Telavivā un citās pasaules pilsētās.

Par to, kas 5. aprīlī gaidāms „Sapņu fabrikā” un kā norisināsies neparastā kopā sanākšana un zināšanu apmaiņa, jau iepriekš rakstījām – lasi šeit! Savukārt īsi pirms pasākuma norises Rīgā ieradusies arī pati Hanna Hurciga ar komandu. Viņa „Rīga 2014” birojā tikās ar presi un labprāt pastāstīja par pieredzi, veidojot Rīgas „Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melno tirgu”.

Hanna Hurciga Latvijā nav pirmo reizi, turklāt Rīgu viņa iepriekš apmeklējusi ne tikai saistībā ar „Zināšanu melnā tirgus” norises sagatavošanu.

Viņa stāvējusi pie šūpuļa pirmajam neatkarīgajam teātra festivālam Latvijā „Homo Novus”, kas šejienes skatītāja gaumi un redzesloku paplašina jau kopš 1990. gadu beigām.

„„Mobile Academy” un Rīgas draudzība meklējama jau 15 gadu senā pagātnē. Biju šeit pirmo reizi 1999. gadā. Toreiz režisors Alvis Hermanis nebija starptautiski pazīstams, noskatījos viņa izrādi „Kaija”, ja jūs atceraties, daļa izrādes bija ar lellītēm, daļa – ar aktieriem. Vēl redzēju Viestura Kairiša, Gata Šmita un Dž. Dž. Džilindžera darbus. Toreiz man bija pārsteigums, cik daudzveidīga un bagātīga ir radošo spēku darbība šeit. Un to nesaku tikai tāpēc, lai teiktu jums komplimentus. Varbūt to nevajadzētu sacīt, bet toreiz biju pilnīgi pārliecināta, ka jaunu, radikālu teātra virzienu uzsāks Viesturs Kairišs, nevis Alvis Hermanis [smejas – red.].” Šādi savu pirmo Rīgas vizīti atceras Hanna Hurciga. Viņa pavasarīgajā Rīgas dzestrumā saaukstējusies, tomēr saka, – ja jāizvēlas starp Rīgu un Barselonu, noteikti dod priekšroku Rīgai. Barselona vienkārši esot pārāk jauka un saulaina, un tas viņai gluži vienkārši neesot interesanti, māksliniece atkal smejas.

Pilsētai ir jāiepatīkas – tas ir svarīgi, veidojot „Zināšanu melno tirgu”, tie ir aptuveni trīs mēneši, kas „Mobile Academy” komandai pilsētā jāpavada, sagatavojot pasākumu.

Turklāt ir jāatrod tēma, kas vietējo auditoriju varētu aizraut un interesēt. Ideja Rīgā īstenot šo savdabīgo, zināšanām piesātināto, patiešām azartiski aizraujošo pasākumu radusies jau pirms vairākiem gadiem, un Eiropas kultūras galvaspilsētas gads bijis laba iespēja to realizēt.

 

„Pēdējo gadu laikā (aptuveni kopš 2010. gada) „Mobile Academy Berlin” komanda ir ieinteresējusies par specifisku tēmu – „dzīvības zinātnes”. Jautājumi – kur sākas dzīvība, dzīve, kā tā beidzas un kas notiek turpmāk, šis ir mūsu pētījumu lauciņš. Kad ieradāmies Rīgā, galvenokārt mums bija būtisks jautājums, vai rīdzinieki arī būs ieinteresēti šajās tēmas. Vispirms tikāmies ar atsevišķiem cilvēkiem, protams, ar Zani [Zane Kreicberga, projekta vadītāja no Latvijas Jaunā teātra institūta – red.], arī ar juristi Solvitu Olsenu un antropoloģi Signi Mežinsku. Daudz palīdzējis arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Tā bija neliela padomdevēju komanda, ar ko kopā diskutējām un pieņēmām lēmumu, – tēma būs ķermenis, kādas idejas, kādi tēli ar to saistās, sākot no jaundzimuša līdz pat slimam, uzlabotam un mirušam ķermenim [precīzs nosaukums – „Sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni” – red.],” stāsta Hanna Hurciga.

„Kad pieņemts lēmums, ierodamies pilsētā un sākam pētīt – „Zināšanu tirgū” ir jāpiedalās vietējiem ekspertiem. Vispirms sapratām, ka, piemērojoties tēmai, ekspertu vidū ir jābūt kādam ārstam, kam ir pieredze orgānu transplantācijā. Atradām Romānu Lāci [Sirds ķirurģijas centra vadītājs, veicis pirmo sirds transplantācijas operāciju Latvijā – red.].

Kad satikām ārstu, vispirms domājām, ka viņš varētu stāstīt par savu pirmo sirds transplantācijas operāciju.

Toreiz sēdējām viņa birojā un piedāvājām šo samērā neērto situāciju – sēsties pie galdiņa kopā ar vēl 60 tādiem pašiem ekspertiem. Un tā nebūs lekcija, viņš nebūs vissvarīgākais, bet vienlīdzīgs ar visiem.”

„Tāda ir mūsu pasākuma ideja – visi demokrātiski tiek nosēdināti vienā līmenī. Ekspertam ir jātiekas ar klientiem – cilvēkiem, ko viņš nepazīst, un ar tiem viens pret vienu jāsarunājas pusstundu. Tādam profesionālim kā viņš tas ir izaicinājums,” skaidro „Zināšanu melnā tirgus” idejas autore.

„Tomēr mūsu piedāvājums ievirzījās patīkamā gultnē, jo atcerējos, ka Latvijas Medicīnas muzejā ir izbāzenis – divgalvains suns, bet aiz tā Romāna Lāča bilde. Es pajautāju par to, un tad jau saruna raisījās. Izrādījās, ka viņš ir ārkārtīgi zinošs par krievu zinātnieku eksperimentiem un Krievijas pieredzi transplantācijas jomā. Tā nonācām līdz viņa tēmai „Sirds transplantācijas vēsture no Stenfordas un Keiptaunas līdz Ļeņingradai un Rīgai (1968–2002)”.”

„Šis piemērs parāda, cik darbietilpīgs ir šis process. Tev vispirms eksperts ir jāpārliecina vispār ar mums satikties, tad kopīgi jāatrod pietiekami ilgs laiks sarunai un aptuveni stundas pusotras laikā jāizkristalizē īpašā tēma, par kuru viņš varētu runāt „Melnajā tirgū”.”

Dažkārt ekspertu izvēle ir kā laimes spēle. Hanna Hurciga atceras tikšanos ar jauno rakstnieku Jāni Joņevu, kuru ieteicis biomedicīnas ētikas speciālists un filozofs Vents Sīlis. Joņevs teicis, ka nav ar Sīli pazīstams. Hanna saka – lūk, situācija, kad, šķiet, viss notiekošais ir kļūda, turklāt viņa nav lasījusi arī viņa romānu „Jelgava 94”.

„Bet man ir jāpaliek un saruna jāturpina,” H. Hurciga stingri saka. „Izrādījās, ka viņš ir ļoti zinošs par nāves metaforām smagā metāla kultūrā. Un tāds eksperts noteiktā aspektā der mūsu „Zināšanu melnajam tirgum”.

Gribu teikt, ka šāda izpēte prasa milzīgi daudz laika, un ārkārtīgi svarīga ir savstarpējā komunikācija gan ar ekspertiem, gan tajā, kā par pasākumu tiek runāts ar apmeklētājiem.”

„Zināšanu melnais tirgus” savā ziņā kopē dažādus citus komunikācijas modeļus, ko ikdienā pazīstam – autentisku, pirmatnēju tirgus laukumu, ātros randiņus, analogu „Vikipēdiju”, konsultāciju sesiju – bilde ir viena, bet katram veidojas savas asociācijas.

 

Sarunu papildina arī Hannas Hurcigas asistente Sāra Luisa, viņa Rīgā pavadījusi lielāko daļu no trim mēnešiem un tikusies ar visdažādāko profesiju pārstāvjiem, kuri sēdīsies pie galdiņiem ekspertu pusē, lai sniegtu zināšanas un pieredzi par Rīgas „Zināšanu melnā tirgus” tēmu. Sāra pauž sajūsmu par uzrunāto ekspertu atsaucību un arī to, ka ieteikumi sekojuši cits citam, ko viņa salīdzina ar analogu sociālajiem tīkliem.

Arī no apmeklētājiem pasākums prasa zināmu piepūli – sekot līdzi ekspertu grafikiem, izpētīt tēmas, spēt pieņemt lēmumu izvēlēties citu ekspertu, ja iecerētais jau aizņemts.

Vēl būtiski zināt, ka ikvienam apmeklētājam tiks izsniegtas austiņas un radiouztvērējs, kur septiņos kanālos varēs klausīties atsevišķas sarunas un komentārus. Komentētāja lomā – molekulārbiologs un televīzijas personība Juris Šteinbergs.

Iespēja sarunas klausīties ir pasākuma kolektivitāte – no vienas puses, tās ir individuālas sarunas, no otras puses, tas ir cilvēku kopums, kas noteiktā brīdī ir kļuvis par kolektīvu un piedalās šajā zināšanu apmaiņā. Lielu atsaucību pasākums guvis Telavivā, kur to apmeklējuši ap 1000 cilvēku, un arī tur atmosfēra bijusi viegla, nepiespiesta. Klausītājiem netiek dots tikai viens viedoklis, telpā ir cilvēki ar ļoti dažādiem uzskatiem, parādot to daudzpusību, kas eksistē sabiedrībā.

„Zināšanu melnā tirgus” ideja rada jaunu nozīmi jēdzieniem pūlis un kolektivitāte. Tā ir kopā sanākšana jaunā kvalitātē. Pasākums ir arī atsauce uz antīko pasauli, kur Senajā Grieķijā, Agorā, tika praktizēta šāda pulcēšanās, lai apspriestu dažādus jautājumus dažādos veidos – gan dialogā, gan praktiskajās nodarbībās. Turklāt tā nav lekcija, kurā visi klausās vienu guru, bet vienlaikus blakus pastāv daudzas un dažādas zināšanas.

Atgādinām, ka „Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus Nr. 16” notiks 5. aprīlī „Sapņu fabrikā”. Sākums plkst. 18.00. Kopumā plānoti seši sarunu raundi. Ekspertu sarakstu meklē šeit!

Pasākums ir atvērts apmeklētājiem visu trīs stundu garumā. Daļa ekspertu būs gatavi sarunai arī krievu un angļu valodā, atsevišķi viesi piedāvās sarunu vācu valodā. (Par valodas izvēli interesēties, izvēloties ekspertu pasākuma informācijas stendā.)

Maksa par individuālu sarunu ir 1 eiro. Pasākuma apmeklējums, „Melnā tirgus radio” aparātu izmantošana, filmas u. c. ir bez maksas.

Iepriekšējo „Zināšanu melno tirgu” sarunas vari noklausīties šeit! Patlaban tajā atrodams ap 800 sarunām no „Melnajiem tirgiem” citviet pasaulē.

„Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus” ir „Rīga 2014” programmas notikums, kas iekļauts tematiskajā līnijā „Izdzīvošanas komplekts”.

0 komentāri

Komentāru nav