Aprīlī „Rīga 2014” programmā – vairākas nozīmīgas pirmizrādes

Aprīlī „Rīga 2014” programmā – vairākas nozīmīgas pirmizrādes
Publicitātes foto . Latvijas Radio koris aprīlī piedalīsies visu triju Baha pasiju atskaņojumā 4., 11. un 18. aprīlī
Aprīlī, turpinoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmai, notiks vairāku jaundarbu pirmizrādes un pirmatskaņojumi. Tie ir būtisks un paliekošs devums Latvijas radošajai industrijai un dod tālākas attīstības impulsus Latvijas māksliniekiem.

Jau no 2. aprīļa kinoteātris „Splendid Palace” demonstrēs Dāvja Sīmaņa režisēto filmu „Escaping Riga”. Filma ir kinematogrāfisks ceļojums, dokudrāma, kas meklē atbildes uz jautājumu, kā divdesmitā gadsimta pirmās puses notikumi ietekmēja un mainīja cilvēku dzīves. Filmas galvenie varoņi ir divas spilgtas divdesmitā gadsimta personības – britu domātājs sers Jesaja Berlins un krievu kinorežisors Sergejs Eizenšteins, kuri abi pirms vairāk nekā simt gadiem dzimuši Rīgā.

Savukārt 10. aprīlī pirmizrāde kinoteātrī „Splendid Palace” plānota „Jura Podnieka studijas” dokumentālajai filmai „Teritorija/Vija.Celmiņš”. Filma lieliski papildinās mākslinieces personālizstādes atklāšanu mākslas muzejā „Rīgas Birža”. Tā būs līdz šim plašākā izcilās Latvijā dzimušās amerikāņu popārta un fotoreālisma mākslinieces Vijas Celmiņas darbu izstāde „Vija Celmiņa. Dubultā realitāte”. Šis ir sen gaidīts notikums Rīgas kultūras dzīvē, piedāvājot gan pasaulslavenās mākslinieces darbu izstādi, gan filmu par Vijas Celmiņas daiļradi, gan vairākus tikšanās un diskusiju formātus ar pašu mākslinieci.

26. un 27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00 redzēsim trīs latviešu komponistu darbu iestudējumus pasaules horeogrāfu versijās, kas vienlaikus būs viencēliena baletu pasaules pirmizrādes. Šis iestudējums ir unikāls notikums – iespēja ieraudzīt, kā latviskajai mentalitātei raksturīgās noskaņas, izteiktas mūzikā, izjūt un interpretē dažādu nacionalitāšu laikmetīgā baleta meistari.

Pētera Vaska ziemeļnieciski lakoniskajai mūzikai savu versiju piedāvās jaunā horeogrāfijas zvaigzne no Argentīnas – Demiss Volpi, Štutgartes baleta horeogrāfs. Riharda Dubras mūzika, kas suģestē ar intensīvu garīgo pārdzīvojumu, iedvesmojusi Brno baleta māksliniecisko vadītāju Mario Radačovski, savukārt Georga Pelēča gaišo, sirsnīgo skaņu pasauli dejas valodā ietērps izcilā primabalerīna Bridžeta Breinere no ASV, kura nesen uzmirdzējusi arī kā horeogrāfe.

Aprīlī notiks arī vairāku mūzikas jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. 4. aprīlī Rīgas Domā koncertu sērijas „Bahs. Pasija. Rīga” ietvaros tiks atskaņota Ērika Ešenvalda „Lūkas pasija”. Koncertu sērija „Bahs. Pasija. Rīga” būs klausāma trīs lielākajos Rīgas dievnamos trīs piektdienas vakarus pirms Lieldienām.

Tāpat Johana Sebastiāna Baha zīmē šogad notiek arī festivāls „Windstream”. Vairāki festivāla koncerti, tostarp starptautiskais komponistu konkurss, šogad norisinās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros. Konkursā komponisti sacentās ar īpaši PPO „Rīga” sacerētiem darbiem ar moto: „Izjūti Bahu, turpini Bahu, debatē ar Bahu”. Konkursa fināls norisināsies 19. aprīlī Lielajā ģildē plkst. 19.00, savukārt apbalvošana un laureātu konkurss – 20. aprīlī arī Lielajā ģildē plkst. 19.00.

Mēneša izskaņā – 26. aprīlī – plkst. 19.00 Rīgas Domā notiks komponista Zigmara Liepiņa „Transcendentālās oratorijas” pasaules pirmatskaņojums. Oratorijas pamatā ir stāsts par patiesu notikumu Japānas zemestrīces laikā. No kādas mājas gruvešiem tiek izglābts mazs puisēns, kuru aizsedzis mirušās mātes ķermenis. Mātes pēdējā vēsts: „Ja tu izdzīvosi, tad atceries, ka es tevi mīlu…”. Oratorijas atskaņojumā piedalīsies izcilie solisti Aleksandrs Antoņenko un Inga Šļubovska, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums „Rīga 2014” sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. „Rīga 2014” programmas partneris ir „Lattelecom”, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

0 komentāri

Komentāru nav