Marijas teātris Rīgā viesosies ar uzvedumu „Apburtais ceļinieks”

Marijas teātris Rīgā viesosies ar uzvedumu „Apburtais ceļinieks”
Publicitātes foto
02-04-2014 A+ A-
Izslavētais Marijas teātris sniegs savu ieguldījumu Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, 17. jūlijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves izrādot Rodiona Ščedrina uzvedumu „Apburtais ceļinieks”, pavēstīja „Art Forte” pārstāvji. Izrādi diriģēs izcilais Valērijs Gergijevs.

​Opera radīta pēc maestro Lorina Māzela un Ņujorkas Filharmonijas orķestra pasūtījuma. Tā pirmo reizi izpildīta 2002. gadā Ņujorkā, dziļi iespaidojot skatītājus. (Pēc šā triumfa Māzels personiski nointervēja komponistu un ievietoja interviju savā mājaslapā ar virsrakstu „Visi laimīgi: satriecoša pasaules pirmizrāde!”.)

Taču panākumu stāsts ar to tikai sākās. 2007. gadā Ščedrina talanta ilggadējais cienītājs Valērijs Gergijevs ar „Apburto ceļinieku” iepazīstināja Sanktpēterburgas klausītājus. Koncerta versijai sekoja skatuviskais uzvedums (režisors – Aleksejs Stepaņuks), un Marijas teātra izrāde tika izvirzīta „Zelta Maskas” balvai piecās kategorijās: „Labākais komponista darbs”, „Labākā operas izrāde”, „Labākā sieviešu loma operā” (Kristīna Kapustinska), „Labākā vīriešu loma operā” (Sergejs Aleksaškins), „Labākais mākslinieka darbs muzikālā teātrī” (Aleksandrs Orlovs) un „Labākais gaismu mākslinieka darbs muzikālā teātrī” (Jevgenijs Hanzburgs). Tā Rodions Ščedrins un mecosoprāns Kristīna Kapustinska kļuva par 2008./2009. gada sezonas Krievijas nacionālās teātra prēmijas laureātiem. Bet jau gadu vēlāk „Apburtais ceļinieks” – šoreiz ierakstu kompānijas „Marinskij” izlaistā kompaktdiska formātā – iekļuva prestižās mūzikas balvas „Grammy” nomināciju sarakstā trīs kategorijās.

 

Izrādes nosaukums arī paredzēja „Apburtā ceļinieka” viesizrāžu likteni. Marijas teātra iestudējums jau ir viesojies Maskavā, Edinburgā, Viļņā, Helsinkos, Roterdamā un Parīzē. Un visi, kas to redzējuši, piekrīt Māzelam un Gergijevam – Ščedrina darbs ir īsts šedevrs. Izrāde ir daudz kas vairāk par mūsdienu operu, tā ir opera visiem laikiem.

Protams, izdevīgākā stāvoklī būs klausītāji, kas zina krievu valodu (kā arī muzikālo valodu). Viņu sirdis ietrīsēsies pie brīnišķīgās romances „На вечерней...” pirmajām skaņām, kurā skaistā čigāniete Grušeņka sev pareģo gan mīlu, gan nāvi; viņi atsauksies uz varenajiem klostera mūku kora dziedājumiem, uz dzērāju dziesmām un trakulīgām dejām, uz baznīcu zvanu un balalaiku stīgu skaņām...

 

Ivana Fļagina – liela grēcinieka un cietēja, bēguļojoša dzimtcilvēka un virsnieka statusu nopelnījuša varoņa, nepārspējama zirgu pazinēja un paklausīga Valāmas klostera mūka – dzīvesstāsts kļuvis par ideālu pamatu darbam, jo operā, pēc komponista vārdiem, „izjūtu temperatūrai jābūt mazliet augstākai par normu, ne 36,6, bet 39,5 vai pat visiem 40 grādiem”. „Ceļotāja” muzikālais vijums ir tik pat smalks, asprātīgs, izteiksmīgs un piepildīts ar neskaitāmiem noskaņas toņiem kā Nikolaja Ļeskova teksts, pēc kura motīviem komponists veidojis darbu. „Katrs Ļeskova vārds man ir zelts,” saka Ščedrins.

Šis projekts tapis ar nodibinājuma „Rīga 2014”, Rīgas domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Kultūras ministrijas, Krievijas Kultūras ministrijas un kompānijas „Uralhim” atbalstu. Galvenais informatīvais partneris – Pirmais Baltijas kanāls.

Biļetes uz izrādi par 40–150 jau pieejamas Latvijas Nacionālās operas un „Biļešu paradīze” tīkla kasēs.

0 komentāri

Komentāru nav