Ivetas Vecenānes izstāde „Vijas dzintara pavediens” Upīša muzejā

Ivetas Vecenānes izstāde „Vijas dzintara pavediens” Upīša muzejā
Publicitātes foto . Tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēns
08-04-2014 A+ A-
No 10. aprīļa līdz 20. jūnijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības ielā 38–4) būs skatāma mākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde „Vijas dzintara pavediens”, pavēstīja muzeja pārstāvji.

Šo izstādi māksliniece Iveta Vecenāne sauc par lielāko dzintara gobelēnu pirmizrādi. Darbi tapuši gada laikā, tajos kopā ar augstvērtīgiem materiāliem – zīdu, kašmiru, vilnu un liniem – ieausts unikālais dzintara pavediens.

Iespējams, Iveta Vecenāne šobrīd pasaulē ir pirmā un vienīgā māksliniece, kas auž ar dzintara diegu. Ar augsto tehnoloģiju palīdzību to radījusi RTU zinātniece Dr. Inga Lašenko. Mākslinieces un zinātnieces kopdarbs – instalācija „Kas dzintaram vēl padomā?”, kas veidots kā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta daļa, sajūsminājis izstāžu apmeklētājus Itālijā, Romas Etrusku muzejā, Kanādā, Vācijā, Ukrainā un Baltkrievijā.

Līdz 18. maijam Ivetas Vecenānes gobelēns eksponēts Francijā, Anžēras (Musees d’ Angers) muzeja izstādē ARTAPESTRY 3, līdzās pasaulē slavenu vecmeistaru P. Klī (P. Klee), A. Koldera (A. Calder) u. c. darbiem. Vēl šogad mākslinieces gobelēni būs apskatāmi izstādēs Berlīnē un Vašingtonā.

„Dzintars ir unikāls vēstures liecinieks, tā zīdainais pavediens savieno senlaikus ar mūsdienu unikālo izgudrojumu – poliamīdā iestrādāto smalko dzintara pulveri. Ļaušanās dzintara pavediena vijumam un siltajam plūdumam ir mana laimes sajūta, veidojot mazā formāta darbus,” saka māksliniece.

Izstādē Andreja Upīša muzejā līdzās gobelēniem būs apskatāmas mākslinieces veidotās ilustrācijas grāmatai „Mans vectētiņš Antoniņš”.

Iveta Vecenāne beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, LMA Tekstilmākslas nodaļu, ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Darbojas tekstilmākslā – gobelēni, gleznojumi uz zīda, tekstildizaina rotas, grafiskajā dizainā, grāmatu ilustrācijā un rakstniecībā.
Notikušas daudzas personālizstādes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Somijā, Krievijā un citās valstīs.
Sarakstījusi un ilustrējusi grāmatas „Mans vectētiņš Antoniņš” (1999) un „Vectētiņš Antoniņš un mēs” (2009).

0 komentāri

Komentāru nav