Pasaules koru olimpiāde atvērs sirdis un dvēseles

Pasaules koru olimpiāde atvērs sirdis un dvēseles
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Romāns Vanags, Diāna Čivle un Ralfs Eizenbeiss ar PKO balvu
Jau informējām, ka šovasar no 9. līdz 19. jūlijam Rīgā norisināsies viens no lielākajiem kormūzikas pasākumiem – Pasaules koru olimpiāde, kuras programmā iekļauts vairāk nekā simts dažādu kormūzikas notikumu. Ceturtdien, 10. aprīlī, notikušajā preses konferencē lielākā kormūzikas pasākuma rīkotāji atklāja, kas sagaidāms jau pēc trim mēnešiem, tāpat tika prezentēta tēlnieces Olgas Šilovas veidotā Olimpiādes balva, ko saņems visu 29 konkursa kategoriju uzvarētāji.

Nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle pauda: „Protams, pirmais salīdzinājums Pasaules koru olimpiādei ir ar Dziesmu svētkiem, taču ir svarīgi saprast, ka Pasaules koru olimpiāde ir ļoti daudzpusīgs un daudzšķautņains pasākums. Kori uz šejieni brauc, lai 29 kategorijās sacenstos konkursos, un tas raksturo un parāda kordziedāšanas daudzveidību visā pasaulē.” Vēl D. Čivle akcentēja, ka Pasaules koru olimpiāde nav tikai viens liels koncerts, bet gan divas intensīvu pasākumu nedēļas, kuru laikā būs vismaz simts ar kordziedāšanu saistītas norises: bezmaksas un maksas pasākumi, kas notiks gan brīvā dabā, gan koncertzālēs, Rīgā un ārpus galvaspilsētas. „Šī ir kompleksa programma, kurā lielu lomu spēlē koru draudzīgā sacenšanās. Manuprāt, tas ir arī abu Pasaules koru olimpiādes norises daļu galvenais motīvs – tās ir desmit dažādas vietas, kur notiks konkursi, un sportiskais gars, kas parasti valda šajā pasākumā, ir ļoti rosinošs un interesants visiem.”

 

Diāna Čivle arī pavēstīja, ka biļetes uz Pasaules koru olimpiādes apmēram 40 maksas pasākumiem – atklāšanas koncertu „Arēnā Rīga”, lielo koru kopkoncertu Mežaparkā u. c. – būs iegādājamas, sākot ar 15. aprīli „Biļešu paradīzes” kasēs. Visa Pasaules koru olimpiādes programma, sākot ar šo nedēļas nogali, būs pieejama PKO mājaslapā.

„Jau divus gadus dzīvoju ar Pasaules koru olimpiādi sirdī, galvā un domās,” atzina pasākuma mākslinieciskais vadītājs diriģents Romāns Vanags, atgādinot, ka tieši maestro Imants Kokars bijis tas, kurš teicis, ka šādam pasākumam noteikti jānotiek Latvijā.

„Pasaules koru olimpiāde Rīgā notiks vēl nebijušā apjomā – tajā piedalīsies teju 500 koru, kas šā pasākuma vēsturē ir dalībnieku rekords.”

Tāpat Romāns Vanags akcentēja, ka kori brauc parādīt sevi divās lielās kategorijās – čempionu kategorijā, kur piedalās augstākās raudzes kori, un t. s. „atvērtajā” kategorijā, kurā piedalīsies lielākā daļa Latvijas koru. „Daudzi kori, kas startēs šajā kategorijā, pirmo reizi piedalīsies tik milzīgā starptautiskā notikumā,” piebilda Vanags. Viņaprāt, neatkarīgi no tā, kādu iespaidu radīs daudznacionālās sacensības, ir jādomā par to, kāds pienesums no šā pasākuma būs Latvijai un mūsu kultūrai.

 

„Milzīgs pienesums noteikti būs meistarklases – gan kordziedātājiem, gan profesionāļiem, gan diriģentiem – kam varētu būt interesanti satikties ar tādām mūzikas personībām, kuru vārdus lasām presē vai kuru darbus klausāmies starptautiski atzītu mākslinieku izpildījumā. Šī būs iespēja tikties ar viņiem.” Vēl Romāns Vanags atgādināja, ka šīs mūzikas zvaigznes ne tikai vadīs meistarklases, bet arī koncertēs: piemēram, Pasaules zvaigžņu koncertā piedalīsies abas pasaulslavenās vokālās grupas „The King’s Singer” no Lielbritānijas un „The Real Group” no Zviedrijas, tāpat notiks pazīstamā kormūzikas komponista Mortena Lauridsena (viņš kļuvis par Pasaules koru olimpiādes goda māksliniecisko vadītāju) darba „Lux Aeterna” pirmatskaņojums 14. jūlijā Lielajā ģildē LNSO un trīs Baltijas valstu zēnu koru interpretācijā.

„Vienā no koncertiem piedalīsies arī Intars Busulis ar grupu. Arī viņa saistība ar Pasaules koru olimpiādi nav tālu jāmeklē – tieši Intars ir iedziedājis Ērika Ešenvalda komponēto „My song”. Savukārt grupa „Instrumenti” aranžē mūziku koncertam, ko atskaņos gan paši, gan kopā ar kori „Sōla”.

Vienā no koncertiem piedalīsies arī Rīgas Doma meiteņu koris, kopā ar LNSO un deju grupu „Dzirnas” izpildot pasaulslaveno skaņdarbu „Adiemus”,” pauda R. Vanags, norādot – šīs divas nedēļas būs pārsātinātas ar kormūziku: „Zinu, ka visi būs noguruši, taču esmu pārliecināts, ka ļoti laimīgi par to, ka Pasaules koru olimpiāde notiek Rīgā – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā. Un, manuprāt, tas parādīs, ka vārds „dziedāt” ir daudz plašāks, nekā to saprotam ar Dziesmu svētkiem, kas ir nozīmīga lieta. Vārds „dziedāt” ļoti daudz ko nozīmē visā pasaulē; tas atver sirdi un dvēseli katram no mums. Tā ir pati svarīgākā lieta, ko šajās dienās viens otram varētu dot – emocijas, sirsnību, nesavtību.”

 

Tāpat Romāns Vanags nedaudz ieskicēja arī Mežaparka lielkoncerta programmu, akcentējot, – tas bijis Latvijas piedāvājums, jo Pasaules koru olimpiādē nekad šāda veida koncerti līdz šim nav rīkoti.

„Centāmies panākt, lai šāds koncerts ar mūsu viesu piedalīšanos notiktu, lai viņi izjustu šo unikālo atmosfēru, kas viņiem ir kaut kas nebijis. Ieraudzīt dzīvē mūsu sajūtas – tas ir kaut kas īpašs!”

Divas stundas garajam koncertam paredzētas trīs daļas: pirmajā pasaulei tiks demonstrēti latviešu mūzikas paraugi – latviešu klasiskās kora dziesmas, sākot ar Uģa Prauliņa „Visi ceļi guņiem pilni”; tāpat programmā iekļautas latviešu tautasdziesmas, arī „Mēness starus stīgo”, „Rozēm kaisu istabiņu” un „Mūžu mūžos būs dziesma”, „Līgovakars”, „Gaismas pils”, bet programmu noslēdz dziesma, kas izraisījusi tik daudz diskusiju, kā līdz šim vēl neviena – Raimonda Paula „Manai Dzimtenei”, ko diriģēs Ints Teterovskis. „Otro daļu iesāk japāņu bundzinieki, un uz estrādi dosies pasaules kori – katrs ar savu mūziku, ko pašlaik aranžē Kristaps Krievkalns. Visu programmu gan izstāstīt nav iespējams,” norāda R. Vanags, atgādinot, ka koncertā skanēs arī vairākas kopdziesmas, tostarp Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”, ko diriģēs viņš pats un ko izpildīs visi kori – 17 vai 18 tūkstoši dziedātāju. Savukārt koncerta trešajā daļā skanēs pasaules klasika. „Koncertu veidos režisors Juris Jonelis, kuram tā būs pirmā iespēja – strādāt tik milzīgās dimensijās,” vēl rezumē Romāns Vanags.

Savukārt Vācijas kultūras organizācijas „Interkultur” un Pasaules koru olimpiādes organizatoru pārstāvis Ralfs Eizenbeiss norādīja, ka šāds pasākums, kurā satiekas apmēram 20 tūkstoši dziedātāju no visas pasaules, rada gan jautājumus, gan problēmas, taču tas dod arī lielu prieku. 

„Vēlos akcentēt, ka Rīgā notiekošā Pasaules koru olimpiāde būs lielākā olimpiāde tās pastāvēšanas vēsturē, un mūsu moto – „Kopā dziedāšana tuvina nācijas”.”

R. Eizenbeiss arī atzina, ka olimpiādes rīkotāji augstu vērtē to, ko Latvija sasniegusi mūzikas jomā – Latvija un Baltija ir pierādījums tam, kā kopā var dziedāt ļoti daudz cilvēku un kā mūzika var apvienot cilvēkus. „Šogad piedzīvosiet to, ka te ieradīsies visa pasaule, un mēģiniet iedomāties, kādas gaidas cilvēki saista ar šo notikumu, turklāt daudziem no viņiem šis būs dzīves lielākais notikums. Nacionālajam aspektam pievienosies starptautiskais, un tad tik jūs redzēsit, kas viss ir iespējams pasaulē, jo kopumā Pasaules koru olimpiādes laikā notiks apmēram 800 uzstāšanās, kas ir tikpat daudz, kā astoņas diennaktis dziedāt nepārtraukti.” „Interkultur” pārstāvis akcentēja, ka viņš ikvienu vēlētos uzaicināt uz apbalvošanas ceremoniju – tā ir neaprakstāmu emociju un nāciju tuvināšanās vieta.

„Šī ir diena, par kuru ar lepnumu varu paziņot, ka esam pasūtījuši jaunu Olimpiādes un ceremoniālu mūziku, ko sarakstījis jūsu izcilais komponists Zigmars Liepiņš. Šāda izvēle nav nejauša, jo, kā zināms, Latvija ir komponistu zeme, tādēļ esam gandarīti, ka tieši Zigmars Liepiņš būs Pasaules koru olimpiādes jaunās mūzikas autors.”

Pasākumā tika prezentēta arī tēlnieces Olgas Šilovas veidotā Pasaules koru olimpiādes balva, ko saņems visu 29 konkursa kategoriju uzvarētāji.

 

„Man gribētos teikt, ka Olgas darinātā balva ir arī maza daļiņa Latvijas, ko kori aizvedīs sev līdzi,” teica nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, savukārt pati māksliniece par savu darbu teic: „Kalna motīvs un tilta ritmiskās līnijas rosina iztēli, simbolizējot mūzikas pozitīvo dabu, kas pārvar valstu un kultūras robežas, bet balvā iestrādātais dzintars aizved mūs domās uz Latviju – dzintara lāsi Baltijas jūras krastā, astotās Pasaules koru olimpiādes mājvietu.”

0 komentāri

Komentāru nav