No Vorhola un Rotko līdz Vijai Celmiņai

No Vorhola un Rotko līdz Vijai Celmiņai
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Māksla ir jāpiedzīvo, piektdien, 11. aprīlī, preses konferencē pirms izstādes „Dubultā realitāte” atklāšanas aicināja māksliniece Vija Celmiņa.

V. Celmiņa norādīja, ka mākslā ir daudz lietu, ko vārdos grūti pastāstīt. Māksliniece stāstīja, ka ar darbiem nemēģina radīt lielu rezonansi sabiedrībā. Viņa savos darbos veido realitātes attēlu. Tomēr tas, pēc mākslinieces teiktā, nav precīzs realitātes nospiedums, bet realitātes pārveidojums.

V. Celmiņa norādīja, ka radošā procesa skaidrošanai varētu lietot tādus vārdus kā „pārradīšana”, „pāriztēlošanās”. Māksliniece veido darbus par realitāti caur savu prizmu, atzīstot, ka uz realitāti ir vairāki skatījumi, nevis tikai viens.

V. Celmiņa pastāstīja, ka viņas darbos nav lineāras attīstības. Savā mākslā pārvietojas no vietas uz vietu, atveidojot dažādus priekšmetus. Māksliniece atzina, ka ir pārsteigta par sev pievērsto uzmanību, bet apstiprināja, ka izstāde Rīgā viņai rada īpašas sajūtas.

 

Izstādes kuratore Elita Ansone atzina, ka izstādē atspoguļots plašs periods – 50 gadi – Celmiņas daiļradē. Izstādē redzami mākslinieces darbi dažādos medijos – gleznas, skulptūras, objekti un zīmējumi grafīta un ogles tehnikā, kā arī iespiedgrafikas darbi – mecotintas, akvatintas, sausās adatas, oforta, kokgrebuma tehnikā. Pēc Ansones teiktā, izstāde sniedz vienotu skatījumu Celmiņas radošajā darbībā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce stāstīja, ka ideja par V. Celmiņas izstādi radusies jau 2001. gadā, kad Rīgā bija Endija Vorhola darbu izstāde, un 2003. gadā, kad notika Marka Rotko izstāde.

Izveides process neesot bijis viegls. Lai izstāde varētu notikt, svarīga bijusi iepriekšējā sadarbība ar Ņujorkas Modernās mākslas muzeju, kura darbi veido izstādes „Dubultā realitāte” pamatu.

M. Lāce pastāstīja, ka ar V. Celmiņas izstādi kārtējo reizi tiek aktualizēts arī jautājums par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību Latvijā, jo māksliniece, ieejot „Rīgas Biržas” lielajā zālē, jautājusi, vai tiešām Rīgā nav nevienas piemērotas vietas viņas izstādei.

 

Jau ziņots, ka šodien „Rīgas Biržā” atklāj V. Celmiņas personālizstādi „Dubultā realitāte”.

E. Ansone jau iepriekš stāstīja, ka izstāde parādīs mākslas virzienus, kādi mainījušies šajos piecdesmit gados, iezīmējot arī V. Celmiņas mākslā dažādus periodus, kā arī iepazīstinās ar tematiem, kas interesējuši autori.

Kopumā izstādē ir gandrīz piecdesmit mākslinieces darbu. 

Tie atvesti no Modernās mākslas muzeja Ņujorkā, Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Sanfrancisko Modernās mākslas muzeja, Frankfurtes pie Mainas Modernās mākslas muzeja, Kartjē Mūsdienu mākslas centra Parīzē, Teita galerijas Londonā un Skotijas nacionālajām galerijām, ASV vēstniecības Latvijā kolekcijas, Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas, LNMM krājuma, Makī (McKee) galerijas Ņujorkā un pašas mākslinieces Celmiņas mākslas darbu kolekcijas.

Ekspozīcijā visplašāk pārstāvēti darbi, kuros redzami mākslinieces okeāna un zvaigžņotās debess skati. Īpaši Latvijas izstādes katalogam Liāna Langa tulkojusi amerikāņu esejista Eliota Veinbergera poēmu „Zvaigznes”, kuru ar Celmiņas darbu reprodukcijām 2005. gadā izdeva Modernās mākslas muzejs Ņujorkā, angļu poēmu publicējot ar paralēliem tulkojumiem arābu, ķīniešu, hindu, japāņu un maori valodā. Tagad tulkojumu iespējams lasīt arī latviešu valodā.

Izstādē tiek arī demonstrēta „Jura Podnieka studijas” veidotā filma par mākslinieci.

Celmiņa dzimusi 1938. gadā Rīgā. 1944. gadā viņa kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, 1948. gadā ieceļoja ASV un 1949. gadā apmetās Indianapolisā. 1962. gadā māksliniece uzsāka mācības Kalifornijas Universitātē un ieguva Tēlotājas mākslas maģistra grādu 1965. gadā. Pēc tam viņa pārcēlās uz Losandželosu, kur dzīvoja un strādāja līdz 1981. gadam, kad pārcēlās uz Ņujorku.

V. Celmiņas izstāde notiek Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas „Force Majeure” tematiskajā līnijā „Okeāna alkas”, kas atbilst mākslinieces okeāna viļņotās ūdens virsmas zīmējumiem.

0 komentāri

Komentāru nav