Ziemeļblāzmas pils atdzimst!

Ziemeļblāzmas pils atdzimst!
Kaspars Garda, Rīga 2014 . kultūras pils „Ziemeļblāzma” no putna lidojuma – 35 metrus augstā skatu torņa
Una Griškeviča
Jau šīs nedēļas nogalē – 4. un 5. maijā – atjaunotās kultūras pils „Ziemeļblāzma” lielo zāli un parku pieskandinās atklāšanas koncerts, bet dažas dienas pirms ievērības cienīgā notikuma pilī un parkā rosās strādnieki, pieliekot pēdējos punktus, spodrinot un kārtojot pili, lai tā būtu gatava uzņemt ciemiņus. Tikmēr pati mecenāta un kokrūpnieka Augusta Dombrovska pirms simt gadiem celtā ēka balta, lepna un stalta slejas skaistā parka centrā.

Nu Rīgai ir sava Rundāle

Šim pils parkā noklausītajam kāda ciemiņa izteikumam savā ziņā var piekrist: atjaunotā ēka izskatās tiešām cēla un grezna, un arī parks, veroties teju no putna lidojuma – 35 metrus augstā jaunuzceltā skatu torņaizskatās iespaidīgi. „Kad kokiem sazaļos lapas un uzziedēs sastādītās rozes, būs pavisam skaisti,” rezumē vēl kāds viesis, kurš parku un pili apskatīja vienā dienā ar kultūras portālu „Rīga 2014”.

Publicitātes foto

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Taču, stāsta kultūras pils attīstības direktore Liene Kubiļus, vēl 2011. gadā šeit pavērās visai bēdīgs skats, jo pils bija nolaista līdz pēdējam. „Sienas drupa, krāsojums no griestiem lobījās nost, ūdens tecēja iekšā pa visām spraugām, un mēs tikai spējām skraidīt ar vanniņām un spaiņiem...,” viņa atminas, atgādinot, ka tieši pirms restaurācijas Ziemeļblāzmu apmeklējusi toreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un Mākslas muzeja direktore Māra Lāce; tapis arī šokējošs TV sižets. Tagad, staigājot pa nule atjaunotajām telpām, tiešām tam negribas ticēt, bet tas ir fakts, ka līdz remontam pilī pat nebija sava ūdensvada...

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Savukārt tagad, pēc remonta, kas izmaksājis 9 miljonus latu (šī summa, ko piešķīrusi pašvaldība, izmantota gan pils, gan piecus hektārus plašā parka restaurācijai, arī komunikāciju izbūvei), acis var papriecēt gan Mazajā zālē pirmajā stāvā, gan otrā stāva Lielajā zālē, kuras griestus atkal rotās trīs vēsturiskās lustras, ko restaurējuši latviešu meistari, gan citās pils telpāsviss ir tīrs, gaišs plašs un krāšņs.

„Kāpēc lai te neviesotos teātri?”

„Zālē būs 700 sēdvietu, bet, krēslus vajadzības gadījumā var novietot citur, telpa nepieciešamības gadījumā var uzņemt arī plašāku viesu loku,” par pils Lielo zāli stāsta Liene Kubiļus, palepojoties arī ar jauno akustisko sienu, kas lieti noderēs jau 6. maijā, kad Ziemeļblāzmas pili pieskandinās šā gada Dziesmu svētku koru karu dalībnieki. Starp citu, zāles akustiku, kas piemērota dažādiem mūzikas stiliem, atzinīgi novērtējis arī svētku virsdiriģents Romāns Vanags.

Savukārt nākamgad, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Ziemeļblāzmā norisināsies Pasaules koru olimpiādes aktivitātes; te ieplānoti arī vairāki „Rīga 2014” programmas „Ceļu karte” pasākumi.

Kultūras pils „Ziemeļblāzma” attīstības direktore Liene Kubiļus. Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

„Ja cilvēks var braukt no Purvciema uz darbu, kas atrodas centrā, kāpēc gan lai viņš nebrauktu uz šeit notiekošajiem kultūras pasākumiem?” Liene uzdod retorisku jautājumu, akcentējotar autobusu no centra līdz pilij ir apmēram pusstundas brauciens; ja ceļš ir tukšāks, dažkārt tas aizņem piecpadsmit divdesmit minūtes. Tādēļ pils apsaimniekotāju plānos ir plašs kultūras pasākumu klāsts, tostarp lielie koncerti un pat teātra izrādesskatuves platība to atļauj, turklāt jau pavisam drīz ēkas ārpusē tiks ierīkots speciāls dekorāciju pacēlājs. „Uz Daili un Nacionālo teātri rīdzinieki var aizbraukt pavisam vienkārši, savukārt šeit mēs labprāt redzētu, piemēram, Valmieras, Liepājas un arī Daugavpils teātri. Šā pavasara viesizrādes viņi spēlēs centra teātros, bet nākamgad to varēs darīt arī šeit,” ir pārliecināta attīstības direktore, atklājotsarunas ar Daugavpils teātri par viesizrāžu rīkošanu pilī jau uzsāktas. Tāpat jaunajā kultūras pilī atvēlētas telpas Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkai.

Rozes gan būs jāsargā

Stāstot par atjaunoto pils dārzu, kas ierīkots franču stilā, Liene izrāda gan jaunizbūvēto bērnu rotaļlaukumu, vīnstīgu aleju, gan atjaunoto rotondu un arhitekta Eižena Laubes projektēto tējas namiņu.

„Rotonda atrodas vietā, kur Augusts Dombrovskis uzbūvēja pirmo pils ēku, kas 1906. gada nemieros tika nodedzināta. Tādēļ nākamā ēka 1913. gadā jau tika celta, izmantojot betonu.”

Arī stāstot par atjaunotajām telpām, sienu un griestu krāsojumiem, pils attīstības direktore norāda, ka laika gaitā, īpaši padomju gados, te sakrājies pamatīgs remontu „kultūrslānis”, tādēļ dažviet atjaunoti padomju laika sienu krāsojumi, bet dažviet atstāts vēsturiskais krāsojums. Visā krāšņumā atjaunota arī vinjete virs lielās zāles skatuves, atgādinot pils sākotnējo saimniekuAtturības biedrības „Ziemeļblāzma” simboluziemeļzvaigzni, ziemeļblāzmu un pils celšanas un atjaunošanas gadskaitļus – 1913 un 2013.

Atjaunotais arhitekta Eižena Laubes projektētais tējas namiņš pils parkā. Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Atbildot uz jautājumu, kādēļ pils teritorija apjozta ar žogu, Liene teic – lai pēc iespējas visu pasargātu no vandaļiem. „Mums jau ir pieredze: kāds bija tik „čakls”, ka parakās zem žoga, iekļuva dārzā un no dobes izraka visus rožu stādus. Tādēļ tagad parka teritorija tiks uzraudzīta ar kameru un laikam arī apsargu palīdzību. Un pa nakti pils teritorija tiks slēgta – gluži tāpat kā tas notiek ar Eiropas pilsētu lielākajiem parkiem.”

Taču pa dienu pilī, tornī un parkā tiks gaidīts ikviens – gan Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, gan pārējie rīdzinieki un Rīgas viesi, savukārt ar Ziemeļblāzmas kultūras aktivitātēm var iepazīties pils mājaslapā: www.ziemelblazma.riga.lv

0 komentāri

Komentāru nav