„Trīs tikšanās” – Georgs Pelēcis un Bridžeta Breinere

„Trīs tikšanās” – Georgs Pelēcis un Bridžeta Breinere
F64 . Horeogrāfe Bridžeta Breinere
Jaunrade, latviešu komponistu mūzika un jaunas tikšanās – šie ir galvenie atslēgas vārdi topošajam baleta viencēlienu triptiham „Trīs tikšanās”, kas 26. aprīlī piedzīvos pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā.

Tie ir darbi, kuros satiekas trīs izcili mūsdienu latviešu komponisti un trīs pasaulē ievēroti, augstu vērtēti horeogrāfi. Ir tapuši trīs jauni baleta viencēlieni, un, kā komentē „Rīga 2014” Mākslinieciskās padomes loceklis un programmas tematiskās līnijas „Okeāna alkas” kurators Uģis Brikmanis, – tieši jaunrade „Rīga 2014” programmā ir tas, kā ieguldījumu Latvijas kultūrā pa īstam spēsim novērtēt tikai tad, kad šis Eiropas kultūras gads būs beidzies.

Viens no trim darbiem baleta viencēlienu triptihā ir komponista Georga Pelēča un amerikāņu primabalerīnas un horeogrāfes Bridžetas Breineres darbs „Godinot”, kā pamatā ir komponista opuss „In Honour of Henry Percel” („Godinot Henriju Pērselu”).

Kā liecina atsauce skaņdarba nosaukumā uz angļu ērģelnieku un baroka laika komponistu Henriju Pērselu, tas tapis iedvesmojoties un godinot šā skaņraža darbus. Kā akcentē komponists Georgs Pelēcis, tiešas atsauces uz Pērsela šedevriem šajā skaņdarbā nav saklausāmas, tomēr baroka elpa ir jūtama.

Bridžetu Breineri šī mūzika uzrunājusi jau ar pirmajām notīm. Skaņdarbs ierakstos nav bijis pieejams, un pirmo reizi to klausījusies „Youtube”. Tieši meistarīgā senās mūzikas un mūsdienu minimālisma paņēmienu sintēze bijusi tā, kas viņu ļoti iedvesmojusi:

„Saikne ar pagātni un laikmetīguma izjūta. Esmu priecīga strādāt ar šo skaņdarbu. Tas nav garš, bet ļoti piesātināts, blīvs, arī personisks un intīms darbs.”

Skaņdarbs „Godinot Henriju Pērselu” tika radīts jau 2009. gadā – svinot angļu komponista 350. jubileju. Šo darbu komponējot, nav bijusi doma, ka tas reiz varētu tikt uzvests kā horeogrāfisks darbs.

„Tas ir skatuvisks interpretējums, man pašam tā ir liela intriga, un es ar nepacietību gaidu, kāds būs rezultāts,” tā Latvijas Nacionālajā operā, tiekoties ar presi, sacīja pats komponists Georgs Pelēcis.

Interesanti, ka komponista un horeogrāfes pirmā tikšanās ir tikai šajās dienās – aptuveni nedēļu pirms pirmizrādes. Tā noticis Bridžetas Breineres saspringtā darba grafika dēļ. Šā paša iemesla dēļ iestudējums daļēji tapis viņas pašreizējā mītnes vietā Vācijā, kurp devās daži no Latvijas Nacionālās operas baleta trupas dejotājiem.

Bridžetas Breineres horeogrāfiskā ideja, ņemot vērā triptiha nosaukumu – „Trīs tikšanās”, ir akcentēt un paturpināt mūsdienu saikni jeb satikšanos ar pagātni:  

„Pirmkārt, šī ir mūsu – trīs ārzemju horeogrāfu – tikšanās ar lieliskiem latviešu komponistiem. Tā ir mana pirmā tikšanās ar Latviju, arī pirmā personiskā tikšanās ar komponistu Georgu Pelēci un Latvijas baleta māksliniekiem. Taču vissvarīgākā šajā jaundarbā ir tieši mūsu satikšanās ar pagātni un iepriekšējo paaudžu veikumu. Manuprāt, jaunrades process kā tāds jau ir apbrīnojams pats par sevi – tas, kā no nekā top kaut kas jauns, kaut kas vērtīgs, kas stāv pāri laikam.

Tiešām esmu aizrāvusies ar visiem šiem tikšanās un satikšanās aspektiem.

„Nasta, ko rada nepieciešamība nest tālāk mākslas mantojumu, vienlaikus ir iedvesmojoša un biedējoša. Gan mūzikā, gan teātrī, gan dejā visi esam parādā mūsu priekšgājējiem. Godinām pagātnes dižos māksliniekus, viņi mūs iedvesmo un daudz ko māca, taču vienlaikus cenšamies aizbēgt no viņiem, atbrīvoties un darīt savu darbu pēc sava prāta.”

„Esmu pateicīga visiem māksliniekiem, kas dzīvojuši pirms manis, bet var arī būt nepatīkami dzīvot pēc viņu noteiktajiem standartiem. Savus elkus un skolotājus padarām par dieviem, taču patiesībā viņi visi ir vai ir bijuši tikai cilvēki, tādi paši kā mēs. Arī tas ir iedvesmojoši – tādi paši cilvēki kā mēs, bet paveikuši apbrīnojamas lietas.”

Horeogrāfe skaidro, ka abstraktā ziņā balets ir tieši par to – par prieku piederēt tiem neparastajiem cilvēkiem, kas pasaulē ienes skaistumu. Pat tad, ja tas ir biedējoši, pat ja netiek sasniegts iecerētais, ir personisks prieks pienest kaut pilīti lielajā mākslas okeānā.

Horeogrāfe un primabalerīna Bridžeta Breinere ir dzimusi Konektikutā, ASV. Sākotnēji mācījusies „BalletMet” deju akadēmijā Ohaio, bet 1992. gadā pēc Minhenes „Heinz-Bosl-Stiftung” absolvēšanas pievienojusies Bavārijas Valsts baleta trupai.

 

1996. gadā karjeru turpinājusi Štutgartes baletā Reida Andersona vadībā, kur drīz kļuvusi par vienu no trupas labākajām dejotājām, 1997. gadā kļūstot par solisti, bet 2001. gadā par vadošo baleta solisti. No 2006. līdz 2008. gadam dejojusi Zempera operas baletā Drēzdenē Ārona Vatkina vadībā. Bridžeta Breinere dejojusi galvenās lomas dažādu pasaulē atzītu un novērtētu horeogrāfu iestudējumos.

Kā horeogrāfe debitējusi 2005. gadā Štutgartes „Noverre Society” prestižajā jauno horeogrāfu vakarā, vēlāk veidojusi vēl divas horeogrāfijas, viena no tām – „Sirs” – uzreiz iekļauta Štutgartes baleta repertuārā. 2007. gadā veidojusi horeogrāfiju „Zeitsprunge” – specifisku darbu Štutgartes „Kunstmuseum”, kurā piedalījās 32 Džona Kranko skolas audzēkņi. Šis darbs saņēma augstu dejas un mākslas kritiķu atzinību. 2008. gadā veidojusi horeogrāfiju „Adagio Assai” Santjago baletam Čīlē.

Radījusi horeogrāfiju arī muzikālajai parodijai „Der Prinz von Danemark”, kas tika uzvesta Štutgartes Valsts teātrī. 2009. gadā veidojusi „Hold Lightly” – horeogrāfiju Ludviga van Bēthovena Trešajam klavierkoncertam Kevina Odeja baletam Manheimā. 2009. gadā Štutgartes baletam sagatavojusi horeogrāfiju pas de deux La Grande Parade du Funk Ērika Brūna konkursam Toronto. 2010. gada janvārī veidojusi horeogrāfiju un izpildījusi solo ar nosaukumu „Au’leen”.

Kopš 2012. gada horeogrāfe ir Gelzenkirhenes muzikālā teātra baleta vadītāja.

Bridžetas Breineres viencēliens „Godinot” ir daļa no iestudējuma „Trīs tikšanās”. Tajā piedalās Latvijas Nacionālās operas baleta trupas solisti Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Raimonds Martinovs, Ringolds Žigis, Andris Pudāns, Arturs Skuteļskis un Antons Freimans. Vokālo partiju izpilda mecosoprāni Baiba Berķe, Laura Grecka un Irma Pavāre. Kostīmu mākslinieks – Tomass Lampercs. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults – Atvars Lakstīgala.

Atgādinām, ka baleta viencēlienu triptihā „Trīs tikšanās” iekļauts arī latviešu komponista Pētera Vaska un argentīniešu horeogrāfijas zvaigznes Demisa Volpi darbs „Elēģija”, kā arī Riharda Dubras un slovāka Mario Radačovska „Trešais klavierkoncerts”.

0 komentāri

Komentāru nav