„Trīs tikšanās” – Rihards Dubra un Mario Radačovskis

„Trīs tikšanās” – Rihards Dubra un Mario Radačovskis
F64 . Horeogrāfs Mario Radačovskis
Latvijas Nacionālajā operā 26. aprīlī pirmizrādi piedzīvos jauns baleta iestudējums – trīs viencēlieni, kuros „satikušies” mūsdienu latviešu komponisti un pazīstami ārvalstu horeogrāfi.

Baleta triptiham dots nosaukums „Trīs tikšanās”. Vienu no baleta viencēlieniem veido slovāku izcelsmes horeogrāfs Mario Radačovskis, par pamatu ņemot emocionāli piesātināto un vērienīgo Riharda Dubras Trešo klavierkoncertu.

„Skaņdarbi, kurus apvieno šis uzvedums, ir dažādi. Riharda Dubras klavierkoncerts pārsteidz ar ārkārtīgu dejiskumu; tas ir kā radīts baletam,” tā par šo sadarbību un topošo baleta triptihu saka Latvijas Nacionālās operas baleta trupas mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Tā ir viņa ideja „uzcelt tiltu starp mūsu slavenajiem komponistiem un interesantiem pasaules horeogrāfiem”.

Īsi pirms pirmizrādes Rīgā ar presi tikās Mario Radačovskis, slovāku dejotājs un horeogrāfs, kurš veidojis iestudējumus gan Slovākijas Nacionālā teātra baletam, Bukarestes Nacionālajam operetes teātrim, Budapeštas baletam, Mičiganas „Grand Rapids Ballet Company”, strādājis arī Kanādā un citur. Pašlaik viņš ir Brno Nacionālā teātra baleta mākslinieciskais vadītājs.

Pirmo reizi Riharda Dubras Trešo klavierkoncertu M. Radačovskis dzirdējis, strādājot Bratislavā. To viņam nodevis Aivars Leimanis. „Nevēlos kļūt salkans vai bārstīt komplimentus, bet nodomāju – ak, Dievs, cik bagātīgs skaņdarbs, ja mūzika ir tik laba, tad baletam ir jābūt tikpat labam,” stāsta horeogrāfs.

Riharda Dubras Trešais klavierkoncerts [zināms arī kā Liepājas trešais klavierkoncerts – red.] tapis pēc Liepājas Simfoniskā orķestra pasūtījuma un tika pirmatskaņots 2012. gadā Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla noslēguma koncertā. Toreiz skaņdarbs tika sveikts ar vētrainām orķestra un publikas ovācijām, tā bija visa festivāla kulminācija.

Mario Radačovska horeogrāfiskā stāsta galvenā tēma ir brīvība – visās tās nozīmēs. Tomēr izrādi nevajadzētu uztvert kā politisku uzsaukumu.

„Stāsts ir par mums katram būtisko brīvību, kas bieži vien šķiet pašsaprotama, bet tikai tad, kad tā ir zaudēta, to novērtē. Domāju, ka skatītāji zālē katrs šajā stāstā kaut nedaudz varēs saskatīt sevi. Mums ir bijusi līdzīga pagātne un centieni pēc brīvības. Arī jūsu Brīvības piemineklis, ko varam redzēt no Latvijas Nacionālās operas, simbolizē kaut ko tik ļoti skaistu, spēcīgu, bet vienlaikus arī trauslu, ko var zaudēt kuru katru mirkli. Ir būtiski novērtēt brīvību brīdī, kad tā ir,” stāsta Mario Radačovskis. Viņš velk paralēles ar Riharda Dubras mūziku, kas, viņaprāt, ir gan spēcīga, bagātīga, gan vienlaikus ļoti poētiska un intīma.



„Ar mūziku un deju vēlos pastāstīt kādu stāstu: galvenā varone zaudē savu vīrieti (viņas vīru, mīļoto vai draugu), un tad atklāj, ka viņš ir cietumā. Sievietes galvenās rūpes ir doties mīļoto satikt, tādēļ pārvar dažādus šķēršļus. Un tad skan šis brīnišķīgais duets, kad viņa ierodas cietumā un abi satiekas.

Mūzika ir fantastiska, instrumenti skan maigi un iedvesmojoši, atklājot patiešām skaistas jūtas, kas vieno divas cilvēciskas būtnes. Taču pēc tam viņi atkal tiek šķirti.

Visbeidzot, vīrieti atbrīvo, taču viņi nespēj saprasties, jo mīļotais ir daudz pārcietis briesmīgajā cietuma vidē. Viņus atrāva vienu no otra, mīlestība un draudzība uz laiku tika pārtraukta, tāpēc tagad atkal jāatrod ceļš vienam pie otra, viņi pūlas atkal sarunāties... Taču viņiem tas izdodas, tāpēc beigu mūzika skan gandrīz kā svinības, cilvēki satiekas, lai būtu brīvi,” stāstu ieskicē horeogrāfs – viņam patīkot laimīgas beigas.

Mēģinājumu procesā piedalījies arī komponists Rihards Dubra. Viņš saka, – pirmajā reizē, redzot paveikto, bijis šokēts šā vārda vislabākajā nozīmē: „Pirmkārt, man nevarēja ienākt prātā, ka lieliskais horeogrāfs Mario Radačovskis manu skaņdarbu būs sapratis un atradis tieši to, ko, radot šo mūziku, esmu domājis. Nevar jau vienmēr tik burtiski visu skaņās izteikt.

Brīdī, kad rakstu mūziku, manas domas kā ainas slīd garām kā filmā. Man ir sajūta, ka Mario Radačovskis ir šo filmu noskatījies.

Otrkārt, zinu, ka horeogrāfs ar dejotājiem bija daudz strādājis, bet tik un tā – viņi parādīja man jau gandrīz gatavu izrādi. Tas ir liels horeogrāfa talants – šādi savākt cilvēkus, un tās ir arī milzīgas mūsu dejotāju darbspējas. Tas tiešām ir apbrīnojami.”

Riharda Dubras un Mario Radačovska satikšanās klātienē bijusi 2013. gada novembrī. „Runāju ar komponistu par maniem ierosinājumiem, un viņš deva man brīvu vaļu, kas bija jauki. Esmu ieviesis vienu izmaiņu – klavierkoncertus parasti spēlē bez pārtraukuma, taču manā darbā divas daļas atdalīs klusums. Vienojāmies, ka pēc plašās, majestātiskās daļas iestāsies pauze, nedaudz klusuma, kas ievadīs maigo un poētisko mūziku,” atklāj horeogrāfs.

Savukārt par sadarbību ar Latvijas Nacionālās operas baleta trupu Mario Radačovskis saka, ka bijis patīkami pārsteigts par dejotāju atvērtību jaunām idejām: „Iepriekšējā pieredzē esmu novērojis, – ja baleta trupa ir pārāk klasiski trenēta, tad mūsdienu dejas valoda viņiem sagādā grūtības, bet šeit – Rīgā –, sastopoties ar baleta trupu, redzēju lielu atvērtību. Viņi ļāvās sadarbībai, un ieguvumi bija abpusēji. Jaunrades procesā man kā horeogrāfam ir svarīgi, ka visiem šis darbs sagādā prieku un gandarījumu, jo pēc būtības tas ir smags un grūts. Man vissvarīgākās tikšanās šajā procesā ir ar baletdejotājiem, tikšanās ar maniem kolēģiem horeogrāfiem un tikšanās ar skatītājiem.”

Mario Radačovska viencēliens pēc Riharda Dubras Trešā klavierkoncerta ir daļa no iestudējuma „Trīs tikšanās”. Tajā piedalās Latvijas Nacionālās operas baleta trupas solisti Sabīne Guravska, Iļana Puhova, Alise Prudāne, Sergejs Neikšins, Arturs Sokolovs un Zigmārs Kirilko. Kostīmu māksliniece Ludmila Varosova. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults – Atvars Lakstīgala.

Atgādinām, ka baleta viencēlienu triptihā „Trīs tikšanās” iekļauts arī latviešu komponista Pētera Vaska un argentīniešu horeogrāfijas zvaigznes Demisa Volpi darbs „Elēģija”, kā arī Georga Pelēča un Bridžetas Breineres – „Godinot”.

Baleta viencēlienu triptihs „Trīs tikšanās” ir „Rīga 2014” programmas notikums, kas iekļauts tematiskajā līnijā „Okeāna alkas”.

0 komentāri

Komentāru nav