Iesakņotās attiecības. Zaļie augi, bērni un seniori projektā „Iesakņotāji”

Iesakņotās attiecības. Zaļie augi, bērni un seniori projektā „Iesakņotāji”
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Marta Tomase un Jekaterina Stakle
23-04-2014 A+ A-
„Mums viss jau sastādīts un izpiķēts,” ne bez lepnuma saka Marta Tomase, „Rīga 2014” programmas projekta „Iesakņotāji” koordinatore. Ar viņu un projekta idejas autori, dizaineri Jekaterinu Stakli, tiekamies pašā aktīvākajā pavasara sēšanas un stādīšanas laikā, īsu brīdi pirms lielajiem zemes darbiem Eiropas kultūras galvaspilsētas kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014”.

Par sociālā dizaina projektu „Iesakņotāji”, kurā satiekas jaunāko klašu skolēni un sociālo centru iemītnieki un viens no otra mācās ne tikai dārzkopību, bet arī iecietību un savstarpējo sapratni, rakstījām jau pagājušajā pavasarī. Šogad projekts audzis, pieņēmies spēkā un izraisījis pat sava veida kustību, kurā vēlas iesaistīties arī vecāka gadagājuma cilvēki no citu Latvijas pilsētu sociālajiem centriem.

Šobrīd aktuālais uzdevums ir kultūras vasarnīcas „Esplanāde 2014” apzaļumošana, bet sēšanas un stādiņu sagatavošanas darbi aktīvi notikuši jau kopš šā gada marta.

Meitenes fotogrāfam pozē, iekāpušas vēl tukšos dobju karkasos, bet jau piektdien, 25. aprīlī, tos pildīs auglīga zeme, un tiks dēstīti dažādi augi – gan puķes, gan dārzeņi un pat veidots sūnu paklājiņš, kas visu vasaru augs, zaļos un briedīs līdz pat rudens ražas laikam.


No maģistra darba par sirdslietu

„Ieskaņotāju” sākotnējā ideja ir dizaineres Jekaterinas maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Par to jau pagājušajā gadā saņemts visaugstākais novērtējums – 10. Tomēr nu „Iesakņotāju” ideja jau sen pāraugusi akadēmiskā darba robežas, kā saka pati dizainere, šogad tas ir „maģistra darbs, plus, plus, plus, plus”.

Projekta pamatā ir sociāls pētījums par senioriem un bērniem Latvijā. Stāsta Jekaterina Stakle: „Iestājoties Mākslas akadēmijas maģistrantūras programmā, Dizaina nodaļa piedalījās lielā projektā par senioriem un novecošanu mūsdienās, par vidi, kas veciem cilvēkiem ir ērta un dizainiski laba.

Toreiz, pētot Latvijas statistiku, atklājās, ka seniori veido lielu daļu mūsu sabiedrības un pēc 30 gadiem veco cilvēku skaits gandrīz dubultosies.

Kā paredz eksperti, daudz aktuālāka kļūs sociālā aprūpe, arī pansionāti. Pētot vairāk tieši Latvijas sociālās aprūpes centrus un salīdzinot tos ar analogiem ārzemēs, nonācām pie vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, senioriem ir daudz brīvā laika, un nodarbes, ko piedāvā aprūpes centri, ne vienmēr atbilst viņu prasmēm un vēlmēm. Bezjēdzīgi pavadīts brīvais laiks rada pesimismu. Mēs centāmies noskaidrot, kā seniori gribētu pavadīt brīvo laiku, un izkristalizējās galvenās lietas – augi, dzīvnieki, bērni, daba.

Savukārt, skatoties uz mūsdienu pilsētas bērniem, atklājās, ka arī viņiem ir diezgan daudz brīvā laika, viņu vecāki ir noslogoti darbā, jaunie cilvēki maz zina par dabu un dārzkopību. Būvējot sabiedrību nākotnei, ir skaidrs, ka būs vajadzīga spēja sadarboties, tolerance, sapratne. Apvienojot šos pētījuma rezultātus, radās šis projekts – starppaaudžu komunikācijas platforma.”

Līdzīgu projektu jau iepriekš veidojusi arī Marta – tas tika īstenots 2012. gadā Valmierā, kur seniori no diviem aprūpes centriem tikās ar bērnudārzu bērniem, kopīgi spēlēja spēles, dejoja, dziedāja utt. „Draudzība, mīlestība, cieņa vienam pret otru attīstās momentā,” saka Marta.

Dzīvesprieka vīruss

Šogad projektā piedalās Rīgas 6. vidusskolas 3. un 4. klašu skolēni un sociālās aprūpes centra „Ezerkrasti” iemītnieki. Kopš pagājušā gada, kad tika sākts „Iesakņotāju” pilotprojekts, ir palielinājies dalībnieku skaits, un paralēli līdzīgas aktivitātes notiek arī Mežciema pansionātā. Tur gan nepiedalās bērni, bet tik un tā senioriem tiek rīkotas dārzkopības darbnīcas.

„Pati lieliskākā sajūta mums, vadītājām, ir brīdis, kad sagatavotā nodarbība ir kļuvusi lieka. Ja pirmās sezonas trešajā nodarbībā jau radās sajūta, ka bērni un seniori labprāt tiekas un tiktos vēl biežāk, tad otrās sezonas pašā sākumā gan no senioriem, gan bērniem izskanēja nepieciešamība pēc kopīgām neformālām aktivitātēm, sporta dienas un piknika,” stāsta Marta Tomase.

Par to, kā straujā tempā domājošie mūsdienu bērni sapratīsies ar sociālā centra iemītniekiem, Jekaterina baidījusies tikai pašā sākumā. Tomēr bažas izrādījušās veltīgas. Piemēram, šogad grupā ir kāds kungs, kurš ir daļēji paralizēts, ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem un traumām, arī ar vāju redzi vai dzirdi:

„Bērniem nav nekādu iebildumu vai nepatikas. Viņi izturas kā līdzīgs pret līdzīgu un nebaidās arī pajautāt, ja rodas interese. Savukārt senioriem tas noņem arī sava veida žogu, un viņi uz bērnu jautājumiem par veselību atbild bez mocībām vai kompleksiem.”

„Nodarbībās ir TĀDS dzīvesprieks! Bērni pārvietojas un darbojas, kā jau bērni – lielā tempā, un seniori līdzi viņiem arī kļūst kustīgāki. Savukārt mazie spiesti piedomāt, darboties apdomīgāk,” piebilst Marta.

„Mēs vienmēr ievērojam, ka nodarbībā ienāk seniori, bet pēc tam visi iznāk kā bērni. Ja sākumā ir grūti, smagi un lēni, tad pēc tam uz otro stāvu dažs labs gandrīz skriešus uzskrien.”

„Tas pozitīvisms un dzīvesprieks ir kā vīruss… lipīgs,” projekta veidotājas papildina viena otru.

Šobrīd projektā iesaistītie bērni un seniori būs palīgi arī turpmāko darbnīcu veidošanā un jau mācīs paši, kā pareizi iekārtot dobes, sēt un stādīt. „Viņi jau mums ir „profiņi!”” novērtē Jekaterina.

Zaļā kultūras vasarnīca

Pašlaik notiek aktīva „Esplanādes 2014” sagatavošana Lielajai talkai – tiek skrūvētas dažāda līmeņa koka dobju pamatnes. Stādīšanas darbi tiks veikti ne tikai oficiālajā Lielās talkas dienā 26. aprīlī, bet sāksies jau dienu iepriekš un turpināsies līdz pat kultūras vasarnīcas neoficiālajai atklāšanai 28. aprīlī, kad uz lielajiem pavasara zemes darbiem būs ieradušies projektā iesaistītie skolēni un sociālās aprūpes centra „Ezerkrasti” iemītnieki.

„Mūsu loma šobrīd ir palīdzēt apzaļumot „Esplanādes 2014” pirmo stāvu, tur notiks arī trīs nelielas „Iesakņotāju” izstādes, bet visas vasaras garumā arī vairākas darbnīcas, semināri, diskusijas,” stāsta Jekaterina.

„Kultūras vasarnīcas zaļā zona veidota, ņemot vērā to, kas patīk latvietim, – mums ir atvēlētas četras, saules apspīdētas, puses.

Tās tiks veidotas kā četras dažādas zonas – mežs, pļava, puķu dārzs un siltumnīca jeb mazdārziņš. Katrā no tām būs atbilstoši augi.

Mežā gluži sēnes nevarēs lasīt, bet sūnu paklājiņš būs,” darbu plānu izklāsta Marta. Apzaļumotas vietas, kur zvilnēt vasaras karstumā, pašiem savi tomāti, romantisks puķu puduris – „Esplanādes 2014” zaļās idejas kopīgi plānotas ar aģentūru „Ideju institūts”, kas šogad nodrošinās pasākumu programmu kultūras vasarnīcā.

Uz lielajiem pavasara darbiem šajā nedēļas nogalē gaidīti arī brīvprātīgie palīgi, turklāt ne tikai Lielās talkas dienā – 26. aprīlī. Īpaši palīdzīgas rokas būs nepieciešamas 25. aprīlī, kad Esplanādē tiks atvesta augsne dobēm. Bet netiks atteikts, ja kāds vēlēsies arī vasaras laikā palīdzēt ar zaļā „Rīga 2014” vasaras mājas dārziņa rušināšanu, aplaistīšanu un ravēšanu.

„Esplanādes 2014” dobēs nonāks daļa šopavasar bērnu un senioru sēto un auklēto stādiņu, bet pārējie tiks dēstīti gan „Ezerkrastu” zaļajā zonā, gan paliks pie mazajiem dārzkopjiem.

Modē dārzs un veselība

Meitenes piekrīt, ka dārzkopība un pašu iekopts mazdārziņš ir šobrīd modīga kustība, bet ne tikai. „Kopumā tas ir veselīga ķermeņa kults, kas mūsdienās ir modē.  Mazdārziņš – tas, pirmkārt, nozīmē veselīgus, paša izaudzētus produktus, otrkārt, tas ir fizisks darbs svaigā gaisā. Arī senioriem tā ir papildu fiziskā slodze – sava veida sportošana gribot negribot. Savukārt jauniešiem – it kā „trendīga” lieta, no otras puses, pienākums iestādīto apkopt, aplaistīt, aprušināt,” precizē Jekaterina.

Savukārt bērniem „Iesakņotāji” attīsta atbildības sajūtu. Šobrīd zaļie augi dīgst klasēs uz palodzēm – var salīdzināt, kuram kas pastiepies garumā, kuram nīkuļo. Ir apziņa par to, ka tas ir kaut kas dzīvs, kas jākopj. Savukārt, ja kaut kas neizdodas, jāsamierinās, ka arī tā dzīvē gadās. Nav kā datorspēlē – „restarts”, un sākas viss no jauna.

Savukārt, runājot par Rīgu kopumā, Jekaterina kā dizainere vēlētos pilnveidot pilsētas zaļo zonu – modificēt jau esošās un radīt jaunas vietas.

„Cik esmu novērojusi ārzemēs, tad, manuprāt, tur pilsētu zaļās zonas izmanto vairāk. Lai gan Rīgā ir atcelts aizliegums sēdēt zālienā, joprojām ir sajūta, ka zaļā zona nav pārāk pieejama. Cilvēkiem patīk socializēties, bet Rīgā bieži tas notiek pie kafijas tases. Varētu taču arī cilvēki satikties publiskos treniņu laukumos, sportiskās aktivitātēs. Varētu būt trenažieri, kas pieejami gan vecāka gadagājuma pilsētniekiem, gan spēcīgākiem sportotājiem. Šo tēmu attīstīs dizainera Riharda Funta jaunais projekts [„Vingrotava” „Rīga 2014” pasākumu ciklā „Garā pastaiga” – red.].

„Mēs arī bērniem un senioriem jautājām, ko viņi domā par Rīgas zaļumu, kas viņiem būtu svarīgi pilnvērtīgai dzīvei pilsētā. Daudzi bērni teica, ka Rīga jau ir zaļa pilsēta, bet reizē bija jūtama apziņa, ka viņi ir tie, kuri nākotnē var kaut ko pilsētvidē mainīt. Jauka atziņa bija, – ja zaļais augs pilsētas centrā nevar dzīvot, tad kas notiek ar mums?”  

0 komentāri

Komentāru nav