Vistuvāk Marsam. Saruna ar „Z(in)oo” vadītāju Paulu Irbinu

Vistuvāk Marsam. Saruna ar „Z(in)oo” vadītāju Paulu Irbinu
Sarmīte Livdāne . Pauls Irbins un raidījuma „Zinātnes vārdā” vadītāja Aija Fedorova
Aija Fedorova
24-04-2014 A+ A-
Cik garam jābūt kosmonautam? Kā smaržo ozons? Vai var ticēt visam, ko redzi? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem jau vairākus gadus aizraujošā veidā atbildes palīdz atrast bērnu un jauniešu zinātnes centrs „Z(in)oo”. Radio „Naba” raidījums „Zinātnes vārdā” devās uz Cēsīm satikt centra vadītāju Paulu Irbinu, kurš šobrīd nešaubīgi ir Marsam vistuvāk esošais latvietis. Viņš būs arī viens no „RīgaPunkts” cikla „Zinātnes kafejnīca” ekspertiem 24. aprīlī un stāstīs par jaunu planētu apgūšanu, zinātnes popularizēšanu, kā arī par motivāciju pieteikties projektā „Mars One”.

Kosmoss kopš bērnības

Šobrīd tiek plānoti vairāki projekti, kas paredz nogādāt cilvēkus uz Sarkanās planētas, taču visdrīzāko rezultātu sola „Mars One”, kas ap 2022. gadu plāno uz Marsu nosūtīt cilvēku ekspedīciju, kuri tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi. Pagājušajā gadā tika izsludināta brīvprātīgo pieteikšanās dalībai šajā, daudzu priekšstatos joprojām utopiskajā projektā. Latvietis Pauls Irbins izturēja konkursu no vairāk nekā 200 000 pieteikumu iesniedzējiem un ir to 1000 pretendentu vidū, kuru kandidatūras projekta autori turpina izvērtēt, lai izvēlētos 100 labākos.

Kopumā projektā bija pieteikušies septiņi latvieši, taču Pauls ir vienīgais, kurš iekļuvis nākamajā kārtā.

Pieteikumā viņš ar 30 sekunžu gara videoklipa palīdzību parādīja, ka nav entuziasts tikai vārdos vai uz papīra: „Doma par to visu man ir jau kopš bērnības. Ne konkrēti par Marsu, bet visu, kas ar kosmosu saistīts. Vienam tā ir mūzika, citam arhitektūra, citam literatūra, vēl kādam – kosmoss. Ir žurnālisti, kas dodas uz Afganistānu, ir žurnālisti, kas atklāj negodīgus politiķus un tādēļ varbūt riskē ar savu dzīvību, ir cilvēki, kas kāpj augstu kalnos, ir dzejnieki un aktieri, kas stāsta par smagām tēmām. Katrs dara to, kam viņš tic.”

„Ar dalību šajā projektā vēlējos parādīt, ka ir tik būtiski saprast, kas mums katram dzīvē ir tās lietas, kas pievelk un šķiet interesantas. Ne tikai jaunas automašīnas un jauni dzīvokļi, smukas drēbes, katram no mums ir iekšā sava mazā dzirkstelīte, kura dod daudz lielāku gandarījumu nekā tikai materiālās vērtības.”

19. gadsimta beigās zinātniskās fantastikas autori iztēlojās dzīvi uz Marsa, aprakstīja marsiešu ikdienas paradumus un attieksmi pret planētas Zeme iemītniekiem, priekšstatiem par marsiešu izskatu un raksturu variējoties no izteikti naidīgiem iekarotājiem līdz antropomorfiskiem dzīvniekiem.

Vairākas desmitgades vēlāk, attīstoties zinātniskai kosmosa izpētei, šīs planētas iepazīšana norisinājās jau ar mazāku fantāzijas klātbūtni.

Sarunā Pauls Irbins sniedz arī savu skatījumu par šo tēmu un to, kādēļ ir vērts lasīt zinātniskās fantastikas darbus: „Zinātniskai fantastikai ir ļoti liela nozīme sabiedrības veidošanā, jo tur tiek norādīti gan potenciālie jaunie tehnoloģiju attīstības virzieni, gan arī sabiedrības kā tādas attīstības virzieni. Ja runā zinātniski, tad varbūtība, ka esam vienīgā saprātīgā civilizācija lielajos kosmosa plašumos, ir gandrīz tuvu nullei, bet jautājums par svešām civilizācijām ir aktuāls tikai tik daudz, lai domātu par to, kā pašiem attīstīties.”

Latvji, brauciet kosmosā!

Paula Irbina attieksme pret ieceri doties uz Sarkano planētu drīzāk dēvējama kā pārdomāta, ne avantūriska. Sekojot līdzi ziņai par Marsa apgūšanas projektu, arī pats Pauls sākotnēji bija skeptiski noskaņots un pirms pieteikšanās rūpīgi apsvēra visus par un pret: „Es neesmu gatavs iekāpt raķetē, kas uzsprāgs. Tāpat neesmu gatavs uz Marsa dzīvot konservu kārbā bez iespējas attīstīties.”

„Kosmoss, ja uz to raugās nedaudz pragmatiskāk, ir ļoti plaša nozare, kas nav tikai raķetes, kosmonauti vai lidošana. Tā ir elektronika, programmēšana, tā ir ķīmija un bioloģija, medicīna, matemātika, fizika, savā ziņā arī sociālās zinātnes. Tāpēc nedrīkst tā vienkārši iekāpt un aiziet, skrienam!”

Sarunā arī vairākkārt pieminēta cilvēkos esošā vēlme izzināt pasauli. Līdzīgi kā savulaik cilvēki sēdās kuģos un ceļoja uz tālām zemēm vai kāpa pirmajās raķetēs, nezinot, vai atgriezīsies, arī mūsdienās šāda zināšanu apvāršņu paplašināšana Paula skatījumā ir nepieciešama, jo dod iespēju attīstīties ne tikai jaunām tehnoloģijām, bet arī domāšanai:

„Pārfrāzējot Krišjāņa Valdemāra teikto „Latvji, brauciet jūriņā!”, varētu sacīt: „Latvji, brauciet kosmosā!”

Salīdzinājumā ar mūsdienu situāciju tas ir adekvāti, jo tolaik latvietim, kas bija pieradis dzīvot viensētā, kad viņam teica, brauc tagad jūrā, mazā kuģītī, nav zināms, vai tu atgriezīsies, tas bija tikpat liels izaicinājums. Tomēr šis uzsaukums bija ne tik daudz, lai kādam ko pierādītu, bet vairāk tehnoloģisks izaicinājums. Tiem, kas sēdās šajos kuģos, bija jāmācās, daudz jāmācās. Tas bija izaicinājums tautai domāt un apgūt lietas, kas līdz tam šķita mazsvarīgas vai nevajadzīgas.”

Atraisīt zinātkāri

„Mūsu mērķis ir atraisīt zinātkāri”, rakstīts „Z(in)oo” centra mājaslapā. Pastāvēšanas laikā tas spējis daudz paveikt, izveidotas filiāles Rīgā un Lielvārdē, organizēti dažādi lielāka mēroga pasākumi. Par to, cik liela ir sabiedrības interese par centra darbību, liecina tas, ka pāris mēnešu laikā pēc centra atklāšanas, tas uzņēma vairāk nekā piecus tūkstošus apmeklētāju. Pauls saruna dalījās arī pārdomās par zinātni popularizējošu centru nākotnes attīstības iespējām salīdzinājumā ar ārzemju pieredzi un neslēpa, ka, viņaprāt, Latvijas zinātniekiem vairāk jādomā par savu darbu popularizēšanu sabiedrībai:

„Es paredzu, ka Latvijā ar laiku būs lielāki zinātnes centri, kas būs liels atbalsts Latvijas izglītības sistēmai.

No pasaules pieredzes skatoties, visas vietas, kur pasniedz jebkura veida zināšanas saistošā veidā, kļūst par nozīmīgu sabiedrības ikdienas sastāvdaļu. Lielākais galamērķis būtu uzbūvēt lielāku Eiropas līmeņa centru, bet tam visam jāaudzē pieredze, zināšanas, cilvēki – lai veidotu lielus centrus, ir nepieciešama liela komanda. Pagaidām vispasīvāk veidojas sadarbība ar dažādu Latvijas augstskolu zinātniekiem, kuri, būdami zinātnieki un akadēmiķi, zina, kā pastāstīt un iemācīt, bet ne kā popularizēt.”

Par ideju popularizēt dažādus fizikas un citu dabaszinātņu likumus bērniem saistošā veidā Pauls stāsta ar lielu aizrautību. Kopīgi izstaigājām centru, kurā iespējams gan pārbaudīt savu līdzsvara sajūtu, gan sarīkot robotu cīņas: „Primārā auditorija ir skolēnu klases, bet arvien vairāk nāk ģimenes. Ja aizbrauc ar ģimeni uz kino, tad tu vienkārši nosēdi divas stundas un ekrāns tev kaut ko stāsta, bet te ir iespēja parunāt, veidojas komunikācija. Mūsu centra piedāvājums uzrunās bērnus, sākot no 2–3 gadu vecumam līdz pat opīšiem un omītēm, kas nāk kopā ar viņiem.” Apmeklējot „Z(in)oo” centru, jārēķinās vismaz ar vienu stundu, pat ilgāk, jo piedāvātais aktivitāšu klāsts patiešām spēj aizraut pat pieaugušos.

„Mūsu mērķis nav izglītot, to ļoti labi dara skola. Mērķis ir radīt interesi par teorētisku zināšanu praktisko lietojumu. Ja bērni redz matemātikas izmantojumu dzīvē, tas jau pēc tam nogulstas neatkarīgi no tā, vai raksi dārzu, celsi māju vai būvēsi lidmašīnu.”

Centrs cieši sadarbojas ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāli, arī ārzemju augstskolām un institūtiem. Bērniem tiek rīkotas dažādas nodarbības, kur viņi paši var aktīvi iesaistīties un apgūt skolas teoriju praksē.

Visu sarunu ar Paulu Irbinu raidījumā „Zinātnes vārdā” var noklausīties šeit!

„Zinātnes kafejnīcā” – „Biļete uz Marsu” 24. aprīlī piedalīsies arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Dr. paed. Ilgonis Vilks un AS „Grindeks” Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijas vadītājs, Marsa biedrības biedrs Dr. Ph. Jānis Jaunbergs. Pasākumu vadīs mikrobiologs Dr. Juris Šteinbergs. „Zinātnes kafejnīcu” kā ierasts varēs vērot arī tiešraidē LU portālā un vēlāk – videoarhīvā.

„Zinātnes kafejnīca”, to pavadošais koncerts un radio „NABA” raidījums „Zinātnes vārdā” iekļauti LU un projekta „RīgaPunkts” atbalstītajā pasākumu ciklā, kā mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem. 2014. gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, „Zinātnes kafejnīca” norisināsies programmas „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Izdzīvošanas komplekts” ietvaros.

0 komentāri

Komentāru nav