„Trīs tikšanās”: Pēteris Vasks un Demiss Volpi

„Trīs tikšanās”: Pēteris Vasks un Demiss Volpi
F64 . Komponists Pēteris Vasks
Latvijas Nacionālajā operā 26. aprīlī pirmizrādi piedzīvos baleta viencēlienu triptihs „Trīs tikšanās”, kurā savu horeogrāfiju latviešu mūsdienu komponistu skaņdarbiem veidojuši pazīstami un pasaulē novērtēti baleta mākslinieki. Vienu no izrādēm veido argentīniešu horeogrāfs Demiss Volpi, par izrādes muzikālo pamatu ņemot komponista Pētera Vaska Otrā stīgu kvarteta „Vasaras dziedājumi” trešo daļu „Elēģija”.

„Lai gan šis skaņdarbs savā būtībā ir abstrakts, esmu iecerējis to kā elēģiju brīvībai,” saka Demiss Volpi, kurš šobrīd ir Štutgartes baleta horeogrāfs.

„Šī ir pirmā reize, kad ļauju mūzikai sevi vadīt, uztveru to tieši tā, kā tā bijusi iecerēta, tā vietā, lai radītu, veidotu vai konstruētu pats savu muzikālo struktūru. P. Vaska skaņu valodā mani visvairāk iedvesmo tās dabiskais plūdums. Nekas tajā nešķiet mākslīgs. Tā rada poētiskas patiesības sajūtu, kas līdzinās tikai dabas radītajai.

Tieši tāds ir mākslinieka galvenais uzdevums – radīt kaut ko savā pastāvēšanas brīdī tik patiesu, ka vēstījums, ko tādējādi nosūtām, kļūtu par neapšaubāmu patiesību.

Uzskatu, ka šajā mūzikā atainots konflikts starp diviem spēkiem: viens no tiem ir dabiskais brīvības spēks, un otrs – jebkas, kas to apdraud, ierobežo vai iznīcina,” pauž horeogrāfs.

Viņš savu darbu nosacīti veidojis trijās daļās – pirmā stāsta par brīvības trūkumu un drosmīgiem cilvēkiem, kuru mēģinājumi atbrīvoties cieš neveiksmi. Savukārt otrā daļa ir ceļojums, kas iecerēts kā bēgšana. Pārmaiņas notiek trešās daļas laikā: „Vairāk nekā jebkad agrāk mūzikā dzirdama cīņa, un brīvības spēks kļūst aizvien pārliecinošāks. Indivīds pieņem apzinātu izvēli cīnīties par brīvību tā vietā, lai tikai censtos bēgt no visa, kas ierobežo. Un, kad dzirdam kvarteta pēdējās notis, jūtam nebeidzamu, neapslāpējamu, trauslu, bet tajā pašā laikā neuzvaramu cerību.”

Esmu radījis darbu par brīvību un cerību – diviem spēkiem, kas cilvēkiem vienmēr nepieciešami.

„Mūziku neuztveru ļoti burtiski, nedomāju, ka katra nots nozīmē kustību. Daudz svarīgāk ir saprast Pētera Vaska muzikālo stāstu intelektuālā un emocionālā nozīmē un censties atainot pašu šo neticami poētisko skaņu būtību dejas valodā.”

Horeogrāfs Demiss Volpi mācījies Buenosairesas Mākslas institūtā, apmeklējis Kanādas Nacionālo baleta skolu Toronto un Džona Kranko skolu Štutgartē. Pēc tam pievienojies Štutgartes baleta trupai. 2006. gadā kā horeogrāfs debitējis prestižajā „Noverre Society” jauno horeogrāfu vakarā. Veidojis horeogrāfiju Štutgartes baleta, Džona Kranko skolas, Ērika Brūna konkursa, Amerikas Baleta teātra, Karlsrūes „Badisches Staatstheater” un Augsburgas baleta uzvedumiem. Demiss Volpi ir Štutgartes baleta horeogrāfs. 2014. gadā apbalvots ar Vācijas dejas balvu „Nākotne”.

Izrādes mūzikas autors Pēteris Vasks ir pārliecināts – skaņdarbs rodas no mīlestības. „Komponēšana ir skaists un atbildīgs darbs. Un galvenais tajā ir rezultāts – vai mūzika uzrunā un iedvesmo klausītājus, mūziķus, horeogrāfus? Tieši viņi atdzīvina skaņas, kuras, pierakstītas nošu lapās, snauž latentā stāvoklī. Priecājos, ka mans Otrais stīgu kvartets „Vasaras dziedājumi” ir iedvesmojis argentīnieti Demisu Volpi, kurš tajā ir ielicis savu stāstu, emocijas un fantāziju.”


Komponists ar nepacietīgu gaida, ko ieraudzīs uz skatuves: „Mani ļoti iespaidoja iepriekšējais Demisa Volpi uzvedums „Krabats” Štutgartē, kam tāpat tika izmatota mana mūzika.

Šķiet, ka arī šoreiz horeogrāfs ar uzvedumu radīs savu vizuālu stāstu, un tieši stāsti uzrunā un saviļņo cilvēkus. Ceru, ka skatītājiem tiks piedāvāts kaut kas pavisam sevišķs un mēs piedzīvosim mākslas brīnumu.”

Pēteris Vasks ir viens no pasaulē iemīļotākajiem latviešu komponistiem. Dzimis Aizputē, absolvējis Lietuvas un Latvijas Valsts konservatoriju, starptautisko ievērību guvis jau 90. gadu sākumā ar Pirmo simfoniju „Balsis”, kā arī ar pirmo kompaktdisku iznākšanu Eiropā un Ziemeļamerikā. Laika gaitā viņa skaņdarbu popularitāte pasaulē tikai augusi: pasūtījumi no daudziem ievērojamiem atskaņotājmāksliniekiem un kolektīviem, pirmatskaņojumi ārzemēs, dalība starptautiskos mūzikas festivālos, meistarklašu sniegšana.

Demisa Volpi „Elēģija” ir viens no trim viencēlieniem triptihā „Trīs tikšanās”. Kostīmu mākslinieks – Tomass Lempercs. Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālās operas solisti: Sabīne Guravska, Alise Prudāne, Viktorija Jansone, Jūlija Brauere, Ieva Rācene, Nataļja Samborska, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Aleksandrs Osadčijs, Aleksandrs Kaļivods. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults – Atvars Lakstīgala.
Atgādinām, ka baleta viencēlienu triptihā „Trīs tikšanās” iekļauts arī latviešu komponista Riharda Dubras un slovāku izcelsmes horeogrāfa Mario Radačovska „Trešais klavierkoncerts”, kā arī Georga Pelēča un Bridžetas Breineres – „Godinot”.

Baleta viencēlienu triptihs „Trīs tikšanās” ir „Rīga 2014” programmas notikums, kas iekļauts tematiskajā līnijā „Okeāna alkas”.

0 komentāri

Komentāru nav