Anna Heinrihsone: Ar skatu uz Brīvības ielu

Anna Heinrihsone: Ar skatu uz Brīvības ielu
Kaspars Garda, Rīga 2014
„Šis nav izglītojošs projekts, tas vairāk balstīts sajūtās, asociācijās. It kā iet ar lukturīti pa tumšu istabu un izgaismot kādu stūri. Drīzāk tādi kā vēstures uzplaiksnījumi,” tā par projektu „Skatlogi uz Brīvības ielu” saka māksliniece Anna Heinrihsone. Viņa iekārto astoņus veikalu, banku un kafejnīcu skatlogus Brīvības ielā, kas veidos maršrutu pa Rīgas galveno ielu, ļaujot paskatīties uz atsevišķiem tās posmiem dažādās 20. gadsimta desmitgadēs.

Māksliniece tikko atgriezusies no Novosibirskas. Tur nosvinēta pirmizrāde Rēzijas Kalniņas iestudētajai operai „Traviata”. Anna Heinrihsone šim iestudējumam veidojusi kostīmus, tāpat kā Krievijā nupat ar vairākām „Zelta maskas” nominācijām un vienu saņemtu balvu novērtētajai Leonarda Bernsteina „Mesai”.

„Jau otro reizi tur strādājam šajā komandā. Pagājušajā gadā veidojām Bernsteina „Mesu”. Gan iestudējums, gan režisore Rēzija Kalniņa tika izvirzīti augstākajam Krievijas teātra apbalvojumam „Zelta maska”. Ainārs Rubiķis kā diriģents šo balvu arī saņēma. Uzreiz no „Traviatas” pirmizrādes braucu šurp,” sarunu uzsāk Anna Heinrihsone.

Tiekamies pāris dienu pirms „Skatlogu” atklāšanas bankas filiālē Brīvības un Elizabetes ielas stūrī. Sagatavoto balto rāmi iemānīt pa šaurajām kabineta durvīm ir īsts pārbaudījums: svīst visi – gan puiši, kas saudzīgi to virza garām bankas klientiem, gan uzvalkos tērptie bankas darbinieki, kas procesu vēro. Pati māksliniece ik pa brīdim bažīgi uzmet skatienu skatloga konstrukcijas ceļam līdz tai paredzētajai vietai.

Šis logs stāstīs par 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem, par avīžu kiosku, kas atradies vietā, kur vēlāk padomju gados tika novietots Ļeņina piemineklis.

Tas bijis Rīgas Brodvejā – tolaik jauniešiem pievilcīgajā Elizabetes ielā, kur viena pie otras rindojušās dažādas izklaides vietas – kinoteātri, krogi, piena restorāns u. c.

„Man ļoti patīk šis stāsts par avīžu kiosku. Pilsētas ritms, šķiet, bija tāds nesteidzīgs. Kāds uzņēmējs bija iegādājies šo vietu, ļoti par savu īpašumu rūpējies. Trīsdesmitie gadi dod cerību, kas viss būs labi. Tāds pašpārliecinātības un labklājības laiks.”

 

Projekts „Skatlogi uz Brīvības ielu” sākotnēji bijis iecerēts nedaudz citādāks. Idejas autors, „Rīga 2014” programmas tematiskās līnijas kurators Gints Grūbe patiešām vēlējās veidot autentiskas ekspozīcijas, katru no savas desmitgades, sākot no 1914. gada.

„Savukārt es šo ideju mazliet pamainīju tāpēc, ka, izstaigājot Brīvības ielas posmu no Brīvības pieminekļa līdz Stūra mājai un skatoties, kā tas reāli dabā izskatīsies, sapratu, ka vide ir diezgan pārblīvēta. Iespējams, autentiski veidotus veikalu skatlogus skatītājs palaistu garām. Šķita, ka katrā logā ir jābūt kaut kādai zināmai shēmai, kas atkārtojas, un tajā liekam iekšā kaut ko vēsturisku, veidojam katras desmitgades noskaņu. Visos logos būs vienādi balti foni, gaismas līnijas – lai jau pa gabalu ir skaidrs, ka šis ir logs no vienotas sērijas,” par projekta māksliniecisko ieceri stāsta Anna Heinrihsone.

Katrā skatlogā būs laika līnija, kas norādīs uz konkrēto desmitgadi. Tas atgādinās arī par to, kā Rīgas galvenā iela konkrētajā laikā ir saukta. Kopumā 100 gadu garajam laika posmam tiek iekārtoti astoņi skatlogi. Tas tāpēc, ka ne visām desmitgadēm robežas ir stingri novilktas pēc gadskaitļiem un dažas no padomju gadiem ir mazliet „sapludinātas”. „Negribējās tik ļoti koncentrēties uz padomju laiku, kas aizņem lielāko posmu Latvijas 20. gadsimta vēsturē,” paskaidro māksliniece.

Skatlogos būs izstādīti autentiski priekšmeti – laikmeta liecinieki – gan personiskas lietas, kas pārdzīvojušas savu laiku, gan laikraksti no Misiņa bibliotēkas. Būs arī antikvariātos atrastas lietas. Daudzi priekšmeti nākuši no Rīgas kinostudijas krājumiem, ko Anna Heinrihsone slavē kā lielāko pieejamo vēsturisku un autentisku rekvizītu glabātuvi. Īpaši projektam astoņus stāstus sagatavojis Vilnis Vējš.

Katram ir izgatavots makets, kas atbilst katrai desmitgadei un attēlo konkrēto vietu, kur tas atrodas. Piemēram, skatlogā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā pēc vēsturiskām fotogrāfijām izgatavota jau pieminētā kioska vizualizācija.

 

„Visu bērnību, var teikt pusi mūža, esmu dzīvojusi ar skatu uz Brīvības jeb agrāk Ļeņina ielu. Tas bija tepat, Baznīcas ielā, un no mūsu logiem pavērās skats uz galveno pilsētas ielu. Iznāk, ka lielākā daļa apzinātās dzīves pagājusi, skatoties uz šo. Neatkarīgi no tā, kāds šis laiks bija politiski, no tā ir sirsnīgas atmiņas.”

„Man ļoti mīļš ir arī 1984. gads, 1980. gadi vispār. Papum vecāki dzīvoja pie Teikas. No viesībām mājās braucām pa Brīvības ielu, un es, miegot jau ciet, labsajūtā skatījos uz zilajām neona zvaigznēm. Astoņdesmitie gadi iekārtoti interjera studijas „Casa Nostra” skatlogā [Brīvības iela 46 – red.].

Tur ir stāsts, ko Vilnis Vējš nosaucis – „Nabaga Miška”. Tas vēsta par Olimpiskajām spēlēm Maskavā 1980. gadā. Logā būs aplūkojams īsts olimpiskais lācītis, kas pieder basketbolistei Uļjanai Semjonovai.

Šobrīd Rīgas veikalu skatlogu kultūra ir zaudējusi savu spožumu, vērtē Anna Heinrihsone. „Bija laiks, kad katrā veikalā bija mākslinieks, kas nodarbojās ar skatlogu noformēšanu. Tā bija goda lieta – radīt tādu darbu, ka garāmgājējs apstājas ar muti vaļā. Tam sekoja laiks, kad skatlogā vienkārši bija saliktas piena pudeles, – tāda galējā iztēles nabadzība. Mūsdienās šāds mākslinieks veikalam ir liela greznība, bet ceru, ka šī kultūra varētu atgriezties. Skatlogs ir foršs medijs, nevis tikai vieta, kur pateikt, – pie mums ir lētāka prece.”

„1990. gados neiestājos Latvijas Mākslas akadēmijā, un vienu gadu strādāju par skatloga mākslinieci. Man gan darba grāmatiņā bija rakstīts vecākā pārdevēja, bet es iekārtoju skatlogus vīriešu apģērbu veikalā Kr. Barona un Lāčplēša ielas stūrī. Mani atbrīvoja no darba par šādu iekārtojumu – bija paliela izmēra auseklītis, bet vīriešu krekli, salocīti kā putni, lido uz šo auseklīti. Tā mana skatlogu mākslinieces karjera toreiz beidzās [smejas – red.]. Un tagad, cik liktenīgi, tā turpinās.”

„Skatlogi uz Brīvības ielu” tiks atklāti 30. aprīlī, un tie būs aplūkojami visu diennakti Brīvības ielas posmā no Brīvības pieminekļa līdz Stabu ielai līdz 31. maijam. Projekts iekļauts „Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā „Brīvības iela”.

1 komentāri

Antra

02.05.2014 14:11

02.05.2014. pastaiga pa Brīvības ielu sagādāja MILZĪGU vilšanos. Pirmkārt, vairākos mēdijos skatlogi atzīmēti posmā starp Stabu un Elizabetes ielu, aizmirstot Saktu un Elkor; otrkārt, noejot pat minēto posmu no Stabu ielas līdz Elizabetes ielai, 02.05.2014. rīta pusē varēja gatavus apskatīt TIKAI 2 skatlogus tuvāk Stūra mājai (tur gan viss darbojās uz urrā!, super!, bet apmeklēšu citu reizi - vajag vismaz pusdienu ieplānot) - Brīvības 76 un Brīvības 72, kuri tiešām jauki izveidoti. Pati ideja super, žēl, ka nāksies iet vēl un vēl, lai izpētītu to, ko varbūt nepamanīju (hmmm, man gan šķita, ka tam ietvaram būtu jābūt....), vai kā nebija.... Labi, ka dzīvoju Rīgā, bet kā ar Rīgas viesiem???