Izstādi „1914” apskatījuši vairāk nekā 15 000 apmeklētāju

Izstādi „1914” apskatījuši vairāk nekā 15 000 apmeklētāju
Kaspars Garda, Rīga 2014
Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas izstādi „1914” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē „Arsenāls” apmeklējuši 15 154 apmeklētāji, aģentūru LETA informēja LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.

Izstāde bija aplūkojama no 18. janvāra līdz 20. aprīlim. Ekspozīcija piedāvāja vienkopus aplūkot 340 mākslas darbus, kas tapuši 11 valstīs, kuras Pirmā pasaules kara rezultātā ieguva neatkarību. Darbi uz Rīgu bija ceļojuši no 17 dažādiem Eiropas mākslas muzejiem.

N. Sujunšalijeva pastāstīja, ka salīdzinājumā ar citām LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” izstādēm šāda vēriena piekrišanu spēj uzrādīt reti kurš projekts. Pērn visapmeklētākā bija mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstāde „Es nemiršu”, kas piesaistīja vairāk nekā 8000 cilvēku. Skaitliski līdzvērtīgiem Pirmajam pasaules karam veltītās izstādes rezultātiem tuvojoties tikai akcijas „Muzeju nakts” apmeklētība.

Izstādi oficiālā vizītē apmeklēja arī Zviedrijas karaliene Silvija. Tās skatītāju pulku kuplināja gan Latvijas Valsts prezidents, gan politiskās vides un augstāko valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, gan Eiropas Parlamenta deputāti un plašs ārvalstu interesentu loks no diplomātiskā korpusa un dažādām kultūras institūcijām, pastāstīja Sujunšalijeva.

Visu trīs mēnešu laikā projekts esot izpelnījies lielu Latvijas un ārvalstu mediju uzmanību. Sujunšalijeva īpaši izcēla video sižetu par abām „Arsenāla” izstādēm – „1914” un „Sirdspukstu arhīvs” – Francijas un Vācijas kultūras televīzijas kanālā „Arte”, kā arī izstāžu izcelšanu citos prestižos Baltijas, Eiropas un pasaules ziņu resursos un periodiskajos izdevumos.

Dzīvu apspriešanu un pozitīvu novērtējumu projekts „1914” esot piedzīvojis sociālo mediju vidē, kur informācijas aprite veidojusi izstādes paralēlo virtuālo eksistenci. Kopumā visos projekta posmos (no sagatavošanas līdz norisei) esot audzis ne tikai interesentu-sekotāju skaits, bet arī ziņu un atsauksmju atgriezeniskā saite.

Projekta „1914” vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece pastāstīja, – jo vairāk tuvojās projekta noslēgums, jo vairāk sarunu ievirzījās par šodienas situāciju Ukrainas notikumu kontekstā. Retoriski uzdotais jautājums – vai karš ir tikai pagātnes formula – esot izrādījies ļoti precīzi formulēts.

Paralēli „Arsenāla” otrajā stāvā notika franču laikmetīgās mākslas meistara Kristiana Boltanska personālizstāde „Sirdspukstu arhīvs”. Izstādes kuratore Astrīda Rogule pastāstīja, ka no janvāra līdz aprīlim savus sirdspukstus ierakstīja 3695 cilvēki. Pašlaik šie ieraksti ceļo uz Edžimas salu Japānas jūrā.

Izstādes atklāšanas dienā piecās stundās tika veikti 60 ieraksti, pēdējā dienā – 74. Līdzīga intensitāte esot noturējusies samērā vienmērīgi visā projekta norises laikā. 20. februārī esot fiksēts maksimālais ierakstu skaits, kad 93 muzeja apmeklētāji piedalījās mākslinieka eksistenciālajā akcijā – sirdspukstu bibliotēkas veidošanā.

Viena no projekta īstenošanas dalībniecēm – Latvijas Kultūras akadēmijas studente Marta Nikola Stalaža – pastāstīja, ka vienā no pēdējām izstādes dienām to apmeklējusi kāda dāma, kuras vīrs savus sirdspukstus ierakstījis janvārī un drīz pēc tam aizgājis viņsaulē. Šis bijis viens no pamudinājumiem, kāpēc kundze vēlējusies ierakstīt savus sirdspukstus, kurus vēlāk atstāt bērniem un mazbērniem. „Manuprāt, šis un vēl daudzi citi stāsti tikai akcentē Boltanska izstādes svarīgāko domu – saglabāt sirdspukstus, daļiņu no mums pašiem, kad mūsu vairs nebūs,” akcentēja M. N. Stalaža.

0 komentāri

Komentāru nav