Sākas „Rīgas Fotomēnesis”! Izstādes

Sākas „Rīgas Fotomēnesis”! Izstādes
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
Ar iedzīvotāju – fotoentuziastu un profesionāļu – veidotu fotoizstādi „iRIGA” 1. maijā „Galerijā Centrs” tiks atklāts vērienīgais fotomākslas notikums – „Rīgas Fotomēnesis”, kura laikā Latvijā viesosies vairāki pazīstami fotomākslinieki, notiks lekcijas, meistardarbnīcas un vairākas izstādes. Piedāvājam iepazīties ar fotoizstāžu programmu.

Interviju ar vienu no „Rīgas Fotomēneša” un tautas fotoakcijas „iRIGA” rīkotājiem – Arni Balču – lasi mūsu portālā šeit!
Izstāde „iRIGA”
1.–18. maijs
„Galerija Centrs”, Audēju iela 16

Izstāde „iRIGA” ir viens no „Rīgas Fotomēneša” ievadpasākumiem, kas noslēdz visu pagājušo gadu notikušo tautas fotoakciju, kurā rīdzinieki bija aicināti iesūtīt savus darbus par dažādām, akcijas organizatoru noteiktām tēmām.

Akcijas laikā rīdzinieki un pilsētas viesi tika aicināti parādīt Rīgas daudzveidību, savdabību un neatkārtojamību. Fotogrāfijas atspoguļo Rīgu pašu iedzīvotāju acīm, stereotipisku pastkaršu vietā piedāvājot palūkoties uz nomalēm, pašiem rīdziniekiem un viņu ikdienas dzīves notikumiem. No Bolderājas līdz Rumbulai un no Berģiem līdz Zolitūdei. Darbi, kas lielākoties veidoti ielu fotogrāfijas (street photography) žanrā, ir arī nozīmīgs iedzīvotāju dalības rezultāts – vizuālas liecības par laiku veidojoši gan profesionāļi, gan amatieri.

Izstādē piedalās: Agnese Mūrniece, Aiga Zeltiņa, Aivars Slišāns, Andrejs Strokins, Anta Mainule, Arnis Vuškāns, Arturs Kolovs, Biruta Zeļenova, Edijs Pālens, Elīna Baltpurviņa, Elīna Zvirbule, Ēriks Biters, Ģirts Raģelis, Ingūna Roze, Jānis Janbergs, Jānis Zvērs, Laima Buša, Lauris Aizupietis, Olafs Ošs, Sergejs Babikovs, Viesturs Pinka, Viktorija Eksta, Zane Strūberga, Zelma Brezinska.

Sūne Jānsons „Dzīve un darbs”
2. maijs – 1. jūnijs
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Mārstaļu iela 8, ieeja no Alksnāja ielas

Zviedru fotogrāfa Sūnes Jānsona (Sune Jonsson, 1930–2009) personālizstāde „Dzīve un darbs” ir sadarbības rezultāts starp Rīgu un otru šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Ūmeo, Zviedrijā. Izstādi rīko Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbībā ar Vesterbotenas muzeju Ūmeo.

Sūne Jānsons atzīts zviedru dokumentālās fotogrāfijas meistars, kā arī rakstnieks un dokumentālo filmu veidotājs. Gan fotogrāfijās, gan filmās viņš iemūžinājis ainavas, lauku iedzīvotājus, zemniekus. Cilvēki fotografēti viņu pašu vidē un apstākļos, kādos dzīvojuši. Fotogrāfijas tapušas autora dzimšanas vietā – Vesterbotenas apgabalā, kur atrodas arī Eiropas kultūras galvaspilsēta Ūmeo. Izstādes kuratore – Brita Lundgrēna (Britta Lundgrena, Zviedrija).


Margita Lehmusa „Mīlestības istaba”
Līdz 30. maijam
Laikmetīgās Mākslas centrs, Alberta iela 13

Igauņu mākslinieces Margitas Lehmusas (Margit Lõhmus) projekts „Mīlestības istaba” sastāv no amatieru video estētikā veidotiem darbiem, kas attēlo autori dažādās sociāli sarežģītās situācijās. Pirmajā brīdī var šķist, ka video ataino personīgi traģiskas dzīves situācijas, tomēr autores darbības teatrālā pasivitāte pakļauj skatītāju tiešai provokācijai, nostādot to lūriķa pozīcijā. Sajūtu pastiprina šķietami nevainīgie video. Izstādes kurators – Indreks Grigors (Indrek Grigor).

Autore „Mīlestības istabu” raksturo kā „vietu, kur šobrīd esmu es un man tuvie cilvēki. Tur ir arī svešas kultūras un pedofils. Mīlestības klātbūtne nav svarīga, – ja mīlestībai ir jābūt mīlestības istabā, tad vienīgi mīlestība ir tas, kas tur ir. „Mīlestības istaba” runā par ģimenes attiecību risināšanu un no tā izrietošajām sekām. Aiz istabas sienām slēpjas komunikācijas problēmas.”

“Popper” izstāde "Savienojuma Vietas"
Līdz 9. maijam
Kaņepes kultūras centrs

Lielākā daļa komiksu žurnālā “Popper Magazine” publicēto darbu tapuši sadarbībā - fotogrāfiem laipni atļaujot citiem māksliniekiem pārveidot vai papildināt viņu darbu. Fotogrāfijas, zīmējumus, kolāžas, grafikas - to visu un vēl vairāk var aplūkot gan jaunajā izdevumā, gan izstādē "Savienojuma vietas" Kaņepes Kultūras centrā.

Izstādē piedalās - Edgars Zvirgzdiņš, Oskars Pavlovskis, Inga Erdmane, Tron Karton, Reinis Hofmanis, Kaspars Groševs, Ieva Kraule, Andrejs Strokins, Lazy Bra, Alnis Stakle, Arnis Balčus, Dace Sietiņa, Edgars Jurjāns, Andrejs Lavrinovičs, Imants Aurora Daksis, Biruta Fogele, Maija Kurševa, Ilze Vanaga, Evelīna Deičmane, Mārtiņš Zutis, Ieva Raudsepa, Roberts Rūrāns, Evita Goze, Arturs Koršs, Reinis Lismanis, Toms Grīnbergs, Paulis Liepa, Līva Rutmane, Liena Bondare, Diāna Tamane, Romans Korovins, Ivars Grāvlejs, Reinis Pētersons, Klāvs Loris, Viktorija Eksta, Jānis Klaučs.

Kaimiņi”. Izstāde pilsētvidē
5.–25. maijs
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas

No 5. maija Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas kļūs par izstādes „Kaimiņi” galveno platformu. Projektā ar savām fotoversijām par Rīgas apkaimēm piedalās mākslinieki, arhitekti un fotogrāfi: Kaspars Podnieks, Arnis Balčus, Evelīna Deičmane, Ieva Raudsepa un Ilze Vanaga. Fotosērijas veidotas dažādos Rīgas rajonos – centrā, Teikā, Maskavas forštatē, Pārdaugavā un Rīgas salās; tās mēģina atrast un izcelt katras vietas lokālo specifiku un unikālo atmosfēru, meklējot „kaimiņā”  raksturīgo – kopīgo un atšķirīgo ar aicinājumu izzināt un labāk iepazīt vienam otru. Izstādes kuratore – Inga Brūvere. Projekta prezentācija Rīgas Mākslas telpā 17. maijā plkst. 21.00.
Projekts ir arī daļa no Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla „Tête-à-tête 2014”.

Jans Grarups „Somālija. Karā un badā. Iesprostoti”
7. maijs – 6. jūnijs
Latvijas Kara muzejs, Smilšu iela 20

Dāņu fotogrāfs un fotožurnālists Jans Grarups (Jan Grarup, 1968) ir pazīstams ar reportāžām no karadarbības zonām, no bada, slimību un reliģisku vai nacionālu aizspriedumu nomocītajām Āfrikas valstīm. Kara muzejā aplūkojamās izstādes centrā ir Somālija un tās iedzīvotāji, kuri kara šausmās dzīvo jau vairāk nekā 20 gadu.
Ilgstošais sausums, kas valsti ir pārņēmis pēdējos gadus, somāliešu dzīvi padara vēl neciešamāku.

Izstāde stāsta par cilvēkiem, kas ir iesprostoti starp karu, trūkumu un izmisumu. Tomēr pats autors atzīst, ka Somālijas iedzīvotāji ir visbrīnišķīgākie, lieliskākie cilvēki, kādus viņš jebkad ir saticis, un, par spīti visam, viņi nav zaudējuši cerību uz labāku dzīvi.



Imants Gross „Gadagājumi/Vintages”
7. maijs – 30. jūlijs
„Vīna Studija”, Elizabetes iela 10

Latviešu-zviedru fotogrāfs Imants Gross šajā personālizstādē rīkojas kā tauriņu kolekcionārs – kategorizē un kārto laika zīmes un ar insektu adatām vitrīnās piesprauž fotogrāfijas. Tā viņš veido savu pašportretu – ļoti personisku, bet nevilšus arī universālu sava laikmeta un savu paaudžu atainojumu. Tiklab viņa metodi var saistīt arī ar pin-up glamūro modeļu bilžu krāšanas kultūru: portreti, pašportreti, zīmīgas ainavas, klusās dabas, dažnedažādi momentuzņēmumi līdzīgi kā 1950. gadu popzvaigžņu attēli, iestiprināti vitrīnās kā izžuvuši kukaiņi.

„Vintages/Gadagājumi” kolāžās iekļauts stāsts par piecām paaudzēm, kas turklāt izkliedētas dažādās pasaules malās. Kad sociālo mediju vietnēs (Instagram, Pintrest, Facebook u. c.) vienkopus redzam dažādu gadagājumu fotogrāfijas, rodas sajūta, ka „viss laiks ir mūžīgi klāt”. Ka ir izzudusi atšķirība starp paaudzēm – sevi var atrast kā pagātnes tā nākotnes sejās.

Dawid „ROST/RUST”
8. maijs – 5. jūnijs
Rīgas Mākslas telpa, Kungu iela 3

Izstādes „ROST/RUST” (Rūsa) autors Bjērns Dāvidsons (Björn Dawidsson, 1949), pazīstams ar pseidonīmu Dawid, ir viens no Zviedrijas atzītākajiem un zināmākajiem māksliniekiem, kas strādā ar fotogrāfiju. Bjērna Dāvidsona karjera aizsākusies jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, un kritiķi viņu nodēvējuši par „pēdējo modernisma un pirmo postmodernisma pārstāvi”.

Autors savas fotogrāfijas iegūst bez fotokameras palīdzības. Viņš tos rada fotogrammas tehnikā – uz lielformāta 8x10 collu negatīviem tiek novietoti dažādi priekšmeti, piemēram, skārda plāksnes, instrumenti, un pēc tam negatīvs tiek eksponēts gaismā. Tad negatīvs tiek attīstīts, un no tā kopēts fotopalielinājums (bilde).

Izstāde, kas savā laikā Zviedrijā izraisīja diskusijas un mainīja priekšstatu par fotogrāfiju kā mediju, ir viena no slavenākajām mākslinieka sērijām. Tās pirmie attēli tapa 1982. gadā, un šobrīd tajā ir ap 100 darbu. „ROST/RUST” pirmā izstāde notika 1983. gadā Modernās mākslas muzejā Stokholmā.
Rīgas izstādes kuratore – Nina Grundemarka (Nina Grundemark).

Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija
8. maijs – 5. jūnijs
Rīgas Mākslas telpa, Kungu iela 3

8. maijā Rīgas Mākslas telpā tiks atklāta vērienīga Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfu izstāde, kas fokusēsies uz cilvēku sevis meklējumiem šodienas telpā – mijiedarbību starp privāto un publisko, lokālo un globālo, mentālo un fizisko.

Vienlaikus izstādē tiks izvirzītas šodienas fotogrāfijas kā mākslas prakses tendences, jo mūsdienu tehnoloģiju straujās attīstības dēļ jāpārvērtē attēlu nozīme un to sniegtais vēstījums. Šodien fotogrāfija ir visur, un visi to lieto. Klasiskajam fotogrāfijas kā estētiska un dokumentējoša attēla uzstādījumam pievienojusies daudz citu priekšstatu, kas rada nepieciešamību apzināt jaunu saturu.

Izstādē piedalās autori: Tobiass Feldts un Klāra Kellstrēma (Thobias Fäldt & Klara Källström, Zviedrija), Sāra Bjarlanda (Sara Bjarland, Somija), Ieva Epnere (Latvija), Ivars Grāvlejs (Latvija), Marge Monko (Igaunija), Pauls Kuimets (Paul Kuimet, Igaunija), Astrida Kruse Jensena (Astrid Kruse Jensen, Dānija), Marija Šēvolda (Marie Sjøvold, Norvēģija), Pjeturs Tomsens (Pétur Thomsen, Islande), Mindaugs Ažušilis (Mindaugas Ažušilis, Lietuva), Indre Šerpītīte (Indre Šerpytyte, Lietuva), Sāra Geratsa (Sarah Gerats, Norvēģija), Joahims Fleinerts (Joachim Fleinert, Dānija), Larss Tunbjerks (Lars Tunbjörk, Zviedrija). Kuratore – Inga Brūvere.

Māra Brašmane „Pārmaiņu laiks”
9. maijs – 1. jūnijs
LNMM izstāžu zāle „Arsenāls”

Fotogrāfe Māra Brašmane Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nostrādājusi divdesmit gadus (1984–2004), pieredzot fondu pārvietošanu, padomju Latvijas mākslas ekspozīcijas izveidi un vēlāk pārvietošanu uz jaunajām telpām izstāžu zālē „Arsenāls”, Baltās zāles remontu un Hēges zāles atvēršanu, katru reizi atklājot skatam jaunu mākslas telpu.

Pagājušā gada sākumā, iepazīstoties ar muzeja rekonstrukcijas plāniem un tās vizualizācijām, kā arī apmeklējot pēdējo izstādi un rūpīgi izstaigājot visu muzeja ēku, māksliniecei radās ideja par jaunu, apjomīgu fotogrāfiju sēriju, veltītu muzejam.

Tās pamatideja ir iemūžināt muzeja telpas mirklī, kad no ēkas ir izvesta lielākā daļa mākslas kolekcijas, arhīvs un biroja inventārs, atsegti muzeja sienu apdares slāņi un atvērtas durvis uz telpām, kas izstāžu apmeklētājiem un nereti arī darbiniekiem palikušas apslēptas. Paralēli muzeju telpu un interjera fragmentu fotofiksācijai, kas brīžiem neuzkrītoši pārtop par tīru krāsu, līniju un gaismēnu spēli, tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kas notiek īsu mirkli pirms jauna sākuma? Kas atklājas, kad noņemti un pārvietoti eksponāti, kā izmainās telpa, kad to neapdzīvo ne kolekcija, ne cilvēki, ko par muzeja vēsturi stāsta laika atstātie nospiedumi? Izstādes kuratore – Šelda Puķīte.

Iveta Vaivode „Klēpis”
10. maijs – 20. jūnijs
Vieta tiks precizēta

Pirms diviem gadiem latviešu fotogrāfe Iveta Vaivode (1979) devās uz savas vecāsmātes Antoņinas ciematu Pilceni Latgalē, lai atrastu to mītisko vietu, kuru viņa iztēlojās, pētot vecmāmiņas jaunības dienu attēlus. „Lai arī šie cilvēki ir pavisam sveši, pilcēniešos atpazinu kaut ko ļoti tuvu, bet aizmirstu – savas ģimenes sievietes. Īpaši reizēs, kad Anna mani vakaros klusi aicināja klausīties bišu dziedāšanā vai stāstīja nebeidzami garos stāstus par savu pagātni. Apstaigājot Pilcenes un tuvumā esošo ciematu ceļus, atgriezos savā un, iespējams, arī savas mātes bērnībā, kur katram cilvēkam ir sava smarža, bet tikko izslauktu pienu vienmēr dzer siltu,” stāsta Iveta Vaivode.

Meklējot ģimenes pēdējās liecības, autore meklē cilvēkus, kuri kādreiz pazinuši viņas vecomāti. Caur pilcēniešu stāstiem fotogrāfe atklāj sen zudušu pasauli. Daudzi no sastaptajiem cilvēkiem turpina dzīvot savdabīgā pagātnē, atmiņās, kas nenovēršami tuvojas tam punktam, aiz kura ir vienīgi aizmiršana.

Iveta Vaivode, kura Latvijā pazīstama arī kā atzīta modes fotogrāfe, ar šo sēriju ir ieguvusi „C/O Berlin Talents” balvu, žurnāla „Burn Emegring Photographers” fonda grantu, kā arī tikusi „Sony World Photography Awards” finālā.

Mērija Elena Mārka „Amerikas skati”
10. maijs – 20. jūnijs
Vieta tiks precizēta

Mērijas Elenas Mārkas (Mary Ellen Mark, 1940, ASV) darbu izstāde Latvijā iepazīstinās ar klasisku dokumentālā foto tradīciju, kurā robežojas un pārklājas fotožurnālistika un subjektīvais dokumentālisms. Sižeta un tēmu izvēles ziņā Mārkas darbi tuvinās viņas autoritātes Viljama Jūdžina Smita sociālkritiskajam skatījumam, bet formāli turpina Anrī Kartjē-Bresona postulētā „izšķirošā acumirkļa” gājienus un principus, kuros viegli pamanīt klasisku mākslas izglītību – viņa Pensilvānijas Universitātē studējusi mākslas vēsturi, glezniecību un fotožurnālistiku.

Viņa profesionāli darbojas fotogrāfijā kopš 60. gadu vidus, no 1974. gada izdod grāmatas par dažādu kultūru atšķirībām, bez pajumtes palikušiem, slimību māktiem un citādi likteņa piemeklētiem cilvēkiem. Fotogrāfe sadarbojusies ar „New York Times Magazine”, „Life”, „Paris-Match”, „The New Yorker”, „Rolling Stone” un citiem prestižiem izdevumiem, kā arī saņēmusi augstus apbalvojumus. Izstādes kuratori – Marija Elena Mārka, Meridita Lū (Mary Ellen Mark, Meredith Lue, ASV).


„Japāna eiropieša acīm/Japāna šodien. 16. izdevums”
23. maijs – 15. jūnijs
Kultūras pils „Ziemeļblāzma”

Projekts „Japāna eiropieša acīm/Japāna šodien” uzsākts 1999. gadā. Ik gadu divi Eiropas fotogrāfi tiek aicināti iemūžināt Japānas dažādās prefektūras, pamatā izvirzot Japānas cilvēkus un viņu šodienas dzīvesveidus. Projekta mērķis ir sniegt iespēju japāņiem atklāt pašiem sevi, uz savu ikdienu paraugoties no malas, savukārt eiropiešiem iepazīties ar to, kas līdz šim, iespējams, bijusi tālumā esoša austrumu valsts, un tādējādi sniedzot padziļinātu izpratni par Japānu. Katrs fotogrāfs uzņem unikālus kadrus, raugoties no savas perspektīvas, un šie kadri būtiski atšķiras no stereotipiskiem Japānas attēliem vai tiem, kas tiek atspoguļoti masu medijos.
Līdz šim 56 fotogrāfi ir fotografējuši 35 prefektūras dažādās Japānas pusēs. Projekts tiek īstenots katru gadu ar nolūku līdz tā beigām nofotografēt visas 47 Japānas prefektūras. Šā gada projekts tiek īstenots sadarbībā ar fotogrāfiem Aleksandru Gronski no Rīgas un Ninu Korhonenu (Nina Korhonen) no Stokholmas. Izstādes kuratore – Mikiko Kikuta (Japāna).

Izstādi rīko nodibinājums „Rīga 2014”. Projektu atbalsta ES-Japānas Festivālu komiteja. 

Ar visu „Rīgas Fotomēneša” programmu var iepazīties: www.rigaphotomonth.com.

0 komentāri

Komentāru nav