„Fotogrāfija kino” – no latviešu dokumentālā kino līdz Hičkokam

„Fotogrāfija kino” – no latviešu dokumentālā kino līdz Hičkokam
Publicitātes foto/Rīgas Kino muzejs . Programma „Fotogrāfija kino” noslēgsies ar A. Hičkoka filmu „Sētas logs”
Una Griškeviča
Trešdien, 7. maijā, ar dokumentālo filmu programmu „Latvijas fotogrāfijas vēsture fotofilmās un kinožurnālos, 80’” sāksies Rīgas Kino muzeja izrādītā filmu programma „Fotogrāfija kino”, kas turpināsies nākamās trīs nedēļas. Kā sarunā stāsta projekta kuratore Līva Pētersone, kopā ar Arni Balču un Ingu Brūveri „Rīgas Fotomēneša” ietvaros veidotā filmu programma paredzēta kā paplašināts stāsts par fotogrāfiju: „Ar to vēlamies ieinteresēt gan fotospeciālistus, gan „vienkāršo” publiku.”

„Pirmajā vakarā – 7. maijā – tiks rādītas latviešu dokumentālās filmas par fotogrāfiju, kas ir īsti arhīva dārgumi, kas speciāli tikuši izcelti gaismā un kopēti no Kinofotofonodokumentu arhīva. Turklāt šos kinodarbus, ko rādīsim jau rītvakar, plašāka publika nemaz nav redzējusi, jo tie līdz šim digitālā formātā nemaz nav bijuši pieejami,” saka Līva, uzskaitot, ka pirmajā kinoprogrammas vakarā skatītājiem tiks piedāvātas filmas „Putniņa izlidošana” (1979) un „Spoguļa dziļums” (1980), kuru režisors ir Aivars Freimanis, – stāsti par Latvijas fotogrāfijas vēsturi; arī divas Gunāra Bindes fotofilmas, kas veidotas no fotogrāfiju kadriem un arī pasaules kinovēsturē tiek ļoti augstu vērtētas. „Visi, kas saistīti ar fotogrāfiju, zina franču režisora Mārkera kulta filmu „Mols” – tā ir klasiska fotofilma, kas sastāv no atsevišķiem kadriem. Arī Gunāram Bindem ir šādas filmas,” skaidro Līva, atgādinot, ka pirmā vakara programmā iekļauts arī 1966. gada kinožurnāls „Māksla” un 1979. gada kinožurnāls „Padomju Latvija”, ko uzņēmis izcilais kinorežisors Hercs Franks.

Tikpat interesanti, pēc Līvas Pētersones teiktā, būs arī trīs pārējie kinovakari, kad skatītājiem tiks piedāvāts ieskats gan Latvijas fotogrāfijas vēsturē filmās, kas veidotas pagājušā gadsimta 60.–80. gados, gan road movie – ceļojuma filma kopā ar vienu no spilgtākajiem mūsdienu amerikāņu fotogrāfiem popkultūras zīmju pasaulē, gan fotogrāfijas nostalģiskā vērtība, gan spraiga sižeta filma par skatīšanās (gan kino, gan caur fotogrāfiju) saistību ar vojeriskām tieksmēm. „Šie vakari būs ļoti dažādi, piemēram, „Cinévardaphoto”, ko īsti nemaz nevar iztulkot, – režisores Anjēzes Vardas īsfilmu triptihs „Ydessa, The Bears and Etc”, kas it kā savienojas vienā kopējā filmā. Anjēze Varda pati arī bijusi fotoreportiere, tādēļ fotogrāfa profesija viņai ir ļoti tuva. Kinodarbos viņa analizē pati savu fotogrāfiju, atklāj, ka tā ir kā instruments, caur ko parādās nostalģiskas atmiņas, un stāsta par fotogrāfiju kolekcionēšanu kā fenomenu,” tā īsumā Līva raksturo 15. maija programmu.

Fragmentu no Anjēzes Vardas filmas vari noskatīties šeit:

 

Viņasprāt, tikpat lielu uzmanību ir pelnījušas vēl divas filmas, tostarp režisora Maikla Almereidas darbs „Viljams Eglstons dzīvē” („William Eggleston in the Real World”, 2005, ASV) – stāsts par ļoti ievērojamu fotogrāfu, kurš kopā ar režisoru dodas ceļojumā pa Amerikas Savienotajām Valstīm – Kentuki, Losandželosu, Ņujorku un Memfisu, vērojot, kā top fotogrāfijas. „Viljams Eglstons ir slavens ar to, ka krāsaino fotogrāfiju padarīja par mākslas objektu – pateicoties tieši Eglstonam, krāsainās fotogrāfijas sāka eksponēt mākslas galerijās un muzejos.

Tāpat viņš fotogrāfijās iemūžinājis ļoti daudz amerikāņu popkultūras zīmju – ātrās ēdināšanas restorānus ceļmalās, amerikāņu automašīnas, īpašus un amerikāniskus indivīdus.”

Videorullīti no filmas „Viljams Eglstons dzīvē” vari noskatīties šeit:

 

Programma 29. maijā noslēgsies ar Hičkoka filmu „Sētas logs”. „Protams, kinodarbā ir klasiskais un Hičkokam raksturīgais trillera saspīlējums, ko tik meistarīgi prata uzturēt vienīgi šis režisors. Filmas vēstījums ir par fotogrāfu, kurš piekalts ratiņkrēslam. Viņš sāk novērot pretējās mājas kaimiņus un kļūst pārliecināts, ka viņi ir izdarījuši slepkavību. Bet tas ir tikai tāds virsējais slānis, jo, tāpat kā ļoti daudzas Hičkoka filmas, arī šī šķiet tāds pavisam vienkāršs stāsts, kam var sekot līdzi un gaidīt spriedzes pilno atrisinājumu. No otras puses, visos Hičkoka darbos ir ļoti dziļas tēmas, un īpaši par šo filmu kinovēsturē pieņemts uzskatīt, ka tā ir spēcīgs stāsts par to, ko vispār nozīmē kino un ko plašākā nozīmē skatīties caur kameras vai fotoaparāta objektīvu,” skaidro Līva Pētersone, piebilstot – jā, filmas galveno varoni var uzskatīt par lūriķi, kurš izspiego kaimiņus un nodarbojas ar kaut kādām interpretācijām.

„Tas ir dubultais stāsts stāstā – mēs kā publika skatāmies uz kinoekrānu, kurā darbojas šis fotogrāfs, kurš savukārt skatās uz saviem kaimiņiem. Manuprāt, skatoties šo filmu, varam aizdomāties, cik paši esam vojeristiski noskaņoti – gan ejot uz kino, gan iedziļinoties fotogrāfijā.”

Līva piekrīt, ka piedāvātā kinoprogramma ir ļoti plaša un specifiska – tā varētu interesēt gan fotogrāfijas ekspertus, gan arī plašāku publiku, kuru vairāk varētu piesaistīt iepriekš minētā Alfrēda Hičkoka filma „Sētas logs”. „Pieļauju, ka interesentiem, kas sekos līdzi „Rīgas Fotomēneša” norisēm, tikpat saistoša varētu šķist filma par Viljamu Eglstonu, lai gan plašākai publikai šis vārds varētu nebūt pazīstams. Galvenokārt gribējām parādīt, ka fotogrāfija nav tikai fotofilmas; ka ir ļoti daudz dokumentālo filmu, kas veltītas slaveniem fotogrāfiem.” Viņa neslēpj, ka bijis ļoti grūti sašaurināt pieejamo filmu programmu, ietilpinot to četros vakaros. „Vēlos akcentēt, ka visas filmas varēs noskatīties bez maksas, vien liekot aiz auss, ka Kino muzeja zālē satilpst apmēram 40 cilvēku. Ko darīsim, ja tauta „gāzīsies” uz Hičkoku? Varbūt organizēsim atkārtotos seansus,” Līva smejas, piebilstot, – āra seansi gan šoreiz nav paredzēti.

Papildu informācija par programmā iekļautajām filmām un seansu laikiem pieejama Rīgas Kino muzeja mājaslapā.

0 komentāri

Komentāru nav