Nordea Rīgas maratons – kultūras piesātinātākais skrējiens Eiropā

Nordea Rīgas maratons – kultūras piesātinātākais skrējiens Eiropā
Publicitātes foto
Iekļaujoties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā, Nordea Rīgas maratonā, kas notiks 18. maijā, šogad nozīmīga loma būs simboliskajam „Brīvības ielas kultūras kilometram” – jaunam trases posmam no Brīvības pieminekļa līdz Stabu ielai.

„Kultūras kilometra” programmā iesaistīsies simtiem koristu un dejotāju, veidojot gan simbolisko „Kultūras godasardzi” pie Brīvības pieminekļa, gan cenšoties uzstādīt jaunu Ginesa rekordu „Dejā ar visvairāk trejdekšņiem”, gan pulcējot atzītākos Latvijas estrādes māksliniekus Nordea skatuvē Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā, gan īstenojot vairākas performances, kas skrējiena dalībniekiem, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ļaus iepazīt Brīvības ielas vēsturiskos aspektus.

„„Brīvības ielas kultūras kilometru” 18. maijā esam plānojuši kā īpašu kultūras, mūzikas un sadziedāšanās programmu, kas galvaspilsētas centrālo ielu skrējiena dalībniekiem, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ļautu izbaudīt no cita – kultūrvēsturiska un izklaidējoša – skatpunkta. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas vadmotīvs ir „Iesaisties!”, tādēļ pozitīvi, ka caur skrējienu un visām aktivitātēm Brīvības ielā caur vēsturiskā konteksta atrādīšanu mums izdevies atrast veidu, lai rīdzinieki un pilsētas viesi būtu ne tikai vērotāji, bet paši kļūtu par dalībniekiem, gan skrienot, gan dziedot, gan dejojot, gan atbalstot,” komentē nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.

Nordea Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords pauž: „Esam pārliecināti, ka šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un maratona motīvs ir „Skrienam ar dziesmu”, visas iecerētās aktivitātes Brīvības ielā un pārējā trasē palīdzēs Nordea Rīgas maratonam kļūt par kultūras piesātinātāko skrējienu visā Eiropā”.

Brīvības ielas Kultūras kilometru simboliski ievadīs „Kultūras godasardze” – aleja no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Brīvības piemineklim, kas būs atvēlēta simtiem koristu un dejotāju, lai godinātu Latvijas kultūru un atraktīvā veidā to pasniegtu skrējiena dalībniekiem no vairāk nekā 60 valstīm. Ierastās militārās godasardzes vietā pie Brīvības pieminekļa šoreiz būs simboliska un unikāla „Kultūras godasardze” – mainoties un sveicot sportistus, dejotāji izvietosies laukumā pie Brīvības pieminekļa īpaši noformētā Lielvārdes jostu alejā.

Uz sadziedāšanos godasardzes laikā tiek aicināti bijušie un esošie koristi, dejotāji, skatītāji un, protams, paši skrējēji, kas tajā brīdī skries garām godasardzei. Svinot Jāņa Cimzes 200. dzimšanas dienu, trīs sadziedāšanās koncertu laikā no plkst. 9.00 rītā līdz plkst. 14.30 pēcpusdienā ikviens aicināts pievienoties un izdziedāt Cimzes dziesmu krājumu „Dziesmu rota” – krājumu, kura dziesmas ir neatņemama sastāvdaļa katros Dziesmu svētkos. Sadziedāšanās programmas muzikālais vadītājs būs Juris Vaivods.

Sadziedāšanās veidota trīs blokos pa 75 minūtēm – plkst. 9.00, 11.30, 13.00.

Pie Brīvības pieminekļa, atbalstot un uzmundrinot Nordea Rīgas maratona dalībniekus un par godu Eiropas kultūras galvaspilsētai, tiks veidots jauns Ginesa rekords „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”. Plkst. 13.00 dejotāji to centīsies sasniegt, gaidot 2014. gada lielāko dziesmu un deju notikumu – lieluzvedumu „Lec, saulīte” Mežaparka estrādē. Par rekorda dejas skaņdarbu izvēlēta šā gada deju uzveduma „Lec, saulīte” dziesma „Saulītes peldināšana”, kas Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā 18. maijā piedzīvos pirmatskaņojumu. Rekords un „Kultūras godasardze” tiek veidoti sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.

Ginesa rekorda sasniegšanā aicināti piedalīties deju kolektīvi no visas Latvijas, ierodoties tautastērpos un līdzi ņemot trejdekšņus. Rekordā iespējams piedalīties ikvienam rīdziniekam vai pilsētas viesim, kam mājās ir trejdeksnis.

Laika plāns „Kultūras godasardzei” un „Dejai ar visvairāk trejdekšņiem”: plkst. 9.00–14.00 „Kultūras godasardze”; plkst. 9.00–10.15, 11.30–12.40, 13.05–14.20 – koru sadziedāšanās;  plkst. 13.00–13.05 Ginesa rekorda uzstādīšana „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”.

Savukārt Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā skrējējus un līdzjutējus izklaidēs „Kultūras kilometra” Nordea skatuve, kurā populārākie hiti no 1914. gada līdz 2014. gadam skanēs populāru Latvijas skatuves mākslinieku Intara Busuļa, Aijas Andrejevas, Aija Vītoliņas (Amber), Daumanta Kalniņa, Gintas Krievkalnas un Emīla Balcera izpildījumā. Skrējēji un skatītāji tiks uzmundrināti ar ikvienam atpazīstamām dziesmām latviešu, krievu, angļu un citās valodās.

Programmā iekļauti trīs koncerti ar identisku programmu: pirmais koncerts no plkst. 9.00–10.15; otrais koncerts – plkst. 11.30–12.45; trešais koncerts – plkst. 13.00–14.15.

Programmā: „Laša dziesma” (J. Mediņš), „Neskumsti, meitenīt” (A. Vinters), „Mīlu tevi rītā, vakarā”, „Bildinājums” (Raimonds Pauls, Alfrēds Krūklis), „Cauri pilsētai” (Elga Īgenberga, Alfrēds Krūklis), „Alvas zaldātiņi” (Imants Kalniņš, Māris Čaklais), „Vernisaž” (Raimonds Pauls), „Deviņvīru spēks” (Edmunds Goldšteins, Alfrēds Krūklis), „Vella kalpu dziesma” (Raimonds Pauls, Jānis Arenauds), „Dziesma par pēdējo lapu” (Raimonds Pauls, Jānis Peters), „Vien atdod sportam mazo pirkstiņu”, „Atgriešanās” (Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte), „Dzeltenās kurpes” (Uldis Marhilēvičš, Kaspars Dimiters), „Nāc dejot” (Gvido Linga, Igors Linga), „Tu un es” (Harijs Zariņš, Harijs Zariņš), „Alumīnija cūka” (Andris Freidenfelds), „Brīvdiena” (Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs), „Plaukstas lieluma pavasaris” (Renārs Kaupers), „Tā daļa Rīgas” (Māra Upmane-Holšteine), „Es skrienu” (Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis).

Šajā „Kultūras kilometra” posmā dažādi Brīvības ielas nosaukumi, kas mainījušies līdz ar varas maiņām dažādos laikmetos visa gadsimta garumā, kā arī ar dažādu performanču, vēsturisku citātu un publisko runu fragmentu atskaņošana ļaus dalībniekiem un skatītājiem iejusties dažādu vēsturisko laikmetu atmosfērā.

Mūzikas punkti trasē plānoti gan Krastmalā, kur saimniekos DJ Toms Grēviņš, gan vēl 15 vietās trasē, kur DJ lomā iejutīsies Uģis Joksts, Dīvs Reiznieks, Dace Grimze, Māra Kampernova u. c. Katra mūzikas punkta vadmotīvs šogad būs pieskaņots kādai no 15 valstīm, kuru skrējēji Rīgā ierodas viskuplākajā skaitā – no Somijas un Igaunijas līdz Lietuvai, Itālijai, Vācijai, Krievijai un Francijai. Par godu Latvijas dalības NATO desmitgadei skrējiena dalībniekus pie Aizsardzības ministrijas Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī iepriecinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.

Pateicoties tehnoloģiju partnera „Lattelecom” risinājumam, maratona dalībnieki varēs saņemt līdzjutēju sveicienus uz lielā ekrāna Tērbatas un Brīvības ielas stūrī. Čipu tehnoloģijas dēļ skrējējiem adresētie sveicieni uz lielā ekrāna tiks pārraidīti brīdī, kad skrējējs tuvosies lielajam ekrānam Brīvības ielā. 

0 komentāri

Komentāru nav