Koris „Latvija” aicina uz Karla Orfa kantāti „Carmina Burana”

Koris „Latvija” aicina uz Karla Orfa kantāti „Carmina Burana”
Ansis Starks . Diriģents Māris Sirmais
07-05-2014 A+ A-
Diriģents Māris Sirmais un koris „Latvija” aicina svinēt pavasari Karla Orfa kantātes „Carmina Burana” atskaņojumā Lielajā ģildē 10. maijā plkst. 19.00, pavēstīja kora producente Ieva Vītiņa.

1934. gadā Orfs atklāja ievērojamu viduslaiku latīņu dzejas un vidusaugšvācu lirikas kolekciju: „Veiksme man palīdzēja, ieliekot manās rokās grāmatu antikvariāta katalogu, kurā es atradu nosaukumu, kas piesaistīja manu uzmanību”. Šādi Karls Orfs aprakstīja savu manuskripta atklājumu, kas kļuva par literāro pamatu viņa vispazīstamākajam darbam. Manuskripts radies starp 1220. un 1250. gadu, bet atrasts tika 1803. gada Benediktbeiernes klosterī Bavārijā. Tas tika publicēts 1847. gadā ar nosaukumu „Carmina Burana”, burtiski „Beiernes dziesmas”. Manuskriptā ir apmēram 250 dziesmu.  

Kad Orfs atklāja manuskriptu, viņam bija vairāk nekā četrdesmit gadu, un plašākai sabiedrībai viņš bija pazīstams kā mūzikas pedagogs un senās mūzikas speciālists, nevis komponists. Šis atklājums mainīja visu viņa karjeru. Pēc „Carmina Burana” pirmizrādes 1937. gadā Frankfurtē viņš ieguva pasaules slavu kā komponists. Pēc darba pirmatskaņojuma Orfs teica saviem publicistiem: „Jūs varat iznīcināt visu, ko esmu uzrakstījis līdz šim un ko jūs diemžēl esat jau publicējuši”. „Carmina Burana” atspoguļo cilvēku zemes priekus un baudas visiem saprotamā formā – uzdzīves priekus, mīlas baudu un nepielūdzamo „likteņa rata” griešanos.

Koncertā piedalās Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Jolanta Strikaite, Armands Siliņš un Boriss Stepanovs (Krievija).

Biļetes uz koncertu var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs. 

0 komentāri

Komentāru nav