Kongresu nams – 20. gadsimta vēstures piemineklis

Kongresu nams – 20. gadsimta vēstures piemineklis
Publicitātes foto/„Rīgas nami” . Vizualizācija, kā Kongresu nams varētu izskatīties pēc rekonstrukcijas
Una Griškeviča
09-05-2014 A+ A-
Šogad, kad Kongresu nams svin 33 gadu jubileju (tā celtniecība uzsākta 1981. gadā, un sākotnēji šī ēka celta kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām), tas kļuvis par vairāku organizāciju, tostarp nodibinājuma „Rīga 2014”, mājvietu uz laiku, kamēr Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat šeit vairākas reizes nedēļā notiek visdažādākie pasākumi – koncerti, teātra izrādes, baleta vakari. Savukārt, runājot par nama vēsturi, der atgādināt, ka tieši šajā ēkā, kas sākotnēji tika dēvēts par Politiskās izglītības namu, 1988. gadā notika Radošo savienību plēnums un pirmais Tautas frontes kongress, kuru laikā pirmo reizi skaļi tika izteikts viedoklis, ka Padomju Savienība bija okupējusi Latviju, un tieši šeit dzima ideja par neatkarīgu Latviju…

Skatuve var pārvērsties līdz nepazīšanai

„Šis nams noteikti varētu tikt uzskatīts par sava laika vēstures pieminekli,” sākot ekskursiju pa Kongresu nama telpām – arī tām, kur apmeklētāji parasti netiek ielaisti, teic mūsu gids – Pasākumu centra „Rīgas Kongresu nams” projektu koordinators Edgars Andersons, piebilstot, ka itin bieži šeit ieklīst arī ārzemnieki, kas izskatoties ļoti pārsteigti par ieraudzīto interjeru, kas būtībā gandrīz neskarts un nepārveidots saglabājies kopš nama pirmsākumiem. Jāpiebilst, ka nama projekts tika izstrādāts projektēšanas institūtā „Pilsētprojekts” un to sagatavoja arhitekti Juris Gertmanis un Valērijs Kadirkovs, kuri 1982. gadā par šo būvi saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

„Varbūt vajadzētu vismaz vestibilā pielikt plāksnīti, kurā īsumā būtu aprakstīta Kongresu nama vēsture,” Edgars rezumē, aicinot pastaigu sākt ar vietu, kur nonāk lielākā daļa Kongresu nama apmeklētāju, – Lielo zāli. Arī šeit interjers saglabājies tāds pats kā laikā, kad nams tika celts, vienīgi, gatavojoties 2000. gada ERAB [Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka – red.] konferencei, zālē tika nomainīti krēsli.

„Marmora apdare ir palikusi, bet skatuvi pārbūvēja tā, lai šeit varētu rīkot koncertus un teātra izrādes, jo līdz tam te bija vienkāršs paaugstinājums ar pakāpieniem. Šovasar skatuve noderēs arī vienam no „Rīga 2014” programmas pasākumiem – Ielu mākslas un pasaules mūzikas festivālam. Bija arī jāpārbauda stiprinājumi, lai pie griestu konstrukcijām varētu izvietot dažādas akrobātiem nepieciešamās iekares un lai zinātu slodžu sadalījumu. Tāpēc tika piesaistīti speciālisti, kas spētu piedāvāt plašāku skatījumu,” skaidro Edgars un akcentē, ka līdz šim Kongresu namā notikušie tradicionālie „Labvēlīgā tipa” koncerti nemaz nav bijuši vērienīgākie. 

„Pirms pāris dienām te uzstājās Boriss Grebenščikovs ar grupu. Skatuve bija aizbūvēta tā, ka šeit atradās desmit mūziķi, divi bungu komplekti, četras ģitāras, pūšaminstrumenti, bet skatuves priekšā salika puķupodus, tā ka te izskatījās kā mazā mežā… Pats biju pārsteigts, cik skaisti var pārveidot mazo melno skatuvi! Bildēs varēja skatīties un brīnīties – vai tiešām tā ir Kongresu nama skatuve?” Starp citu, daudzi zāles nomnieki priecājoties par spoguļbumbu, kas atrodas virs skatuves. „Tad skan izsauciens – o, jums ir spoguļbumba!?” mūsu gidi smejas.

Cik kupoliņu ir lielajā lustrā?

Kad pirms ERAB konferences Kongresu nams tika pārbūvēts, nama priekšpusē uzcēla arī stikla piramīdas, kas izraisīja diskusijas un salīdzinājumu ar Luvru, strūklaku un izbūvēja pazemes autostāvvietu. „Protams, tika piedzīvoti visādi brīnumi – ka strūklaka sākumā appludināja pazemes autostāvvietu, un tā applūda arī stipra lietus laikā. Tagad gan viss ir nostiprināts,” skaidro otrs mūsu gids – Pasākumu centru pārvaldes Tehniskās nodaļas vecākais tehniskais speciālists Mareks Markevičs.

„Tie piloni, kas ir zāles malā un kas norobežo t. s. VIP ložas, it kā no skata nav biezi, taču to celtniecībā izmantotas armatūras, tādēļ tā nemaz nav tik vienkārši nojaucama, pat ja kāds to gribētu. Tur ar tanku var braukt cauri, un nebūs īsti izbraucams…”

Kad notiks Kongresu nama pārbūve (tā ieplānota 2015. gadā), viss tiks saskaņots ar arhitektiem, bet plašāka sabiedrība un visi interesenti ar nama rekonstrukcijas projektu tikšot iepazīstināta 14. maijā. „Beigsies Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, pēc kura sekos Eiropas prezidentūra, kuras pasākumi arī ieplānoti šajā namā. Turklāt jau tāpat nepārtraukti notiek pasākumi, visi vēlas rezervēt zāli jau uz nākamo gadu. Kalendārs pildās ļoti ātri: decembrī vairs nav brīvu datumu, jo ziema ir „pļaujas laiks”, kad rausimies melnās miesās. Janvāris pildās lēnāk, novembrī puse datumu jau ir aizņemta. Protams, patīkami, ka varam plānot uz priekšu, turklāt, kamēr Rīgā nav uzcelta koncertzāle, šajā sektorā konkurentu mums nav, jo zālē ir 1142 vietas – tātad vairāk nekā Lielajā ģildē un apmēram tikpat, cik Latvijas Nacionālajā operā.”

Interesants fakts: tieši tik kupoliņu esot Kongresu nama vestibila lielajai lustrai, kas allaž piesaistot apmeklētāju uzmanību.

„Laikā, kad strādāju par Kongresu nama apsargu, reiz šo ciparu sarēķināju,” atklāj Mareks, gan atzīstoties, ka to darījis, lustras augstumu sareizinot ar tās apkārtmēru, un tā nonācis pie šā skaitļa. „Lustra aptuveni sver divarpus vai trīs tonnas,” viņš vēl piebilst.

Noslēpumainā balkona 1. rinda un Vosa gaitenis

„Vasarā gan Lielo, gan Mazo zāli uz dažām dienām vēlas īrēt filmēšanas grupa no Maskavas – viņi veido seriālu par Maskavu 90. gados, un šī ir ideāla vieta, jo zāles interjers ir tāds pats kā pirms divdesmit gadiem, un arī aura joprojām acīmredzot ir tāda pati. Varbūt te tiks filmēti masu skati? Šeit ir eksotiskāk nekā Maskavā, un viņiem jau arī patīk padzīvoties Eiropā, mēģinot te notvert „pusmaskavisko” vidi. Filmēšana jau ir atsevišķa nozare,” spriež Edgars, pieminot Krievijas kinoļaudis, kas septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā filmās par Šerloku Holmsu Jaunielu ļoti veiksmīgi izmantoja kā Beikerstrītu Londonā.

Izrādās, ka balkona 1. rinda ir ļoti neizdevīga sēdēšanai, jo uzbūvētā augstā mala pa daļai aizsedz panorāmu uz skatuvi. „Jāpiebilst, ka mala 1. rindu piesedz apzināti.

Kad reiz runāju ar Kongresu nama celtniekiem, viņi stāstīja, ka tajā rindā savulaik esot sēdējuši svarīgi valstsvīri. Zālē sēdošie ne no vienas vietas, arī ne no skatuves, tur sēdošos nav redzējuši, tādēļ nav varējuši nošaut...”

Ir bijis arī nostāsts, ka tālaika līderi pasākumu laikā gulējuši un varējuši iedzert. „Protams, ne par kādiem atentātiem pret tālaika līderiem nav dzirdēts, bet nostāsti ir palikuši…,” gidi smaida un atklāj, ka virs zāles un skatuves atrodas šņorbēniņi – no turienes tiek regulēti prožektori, pacelti vai nolaisti skatuves aizkari, dekorācijas u. tml.

Ar Vosa vārdu šajā namā saistās vēl kāds objekts – tā dēvētais „Vosa gaitenis”, kas atrodas nama pagrabstāvā – tagad te valda mazliet dīvaina aura un apskatāmi vien vairākus gadus veci priekšvēlēšanu plakāti. „Pats Voss gluži pa to nestaigāja, taču gaiteni izmantoja, lai viņa kabinetā nogādātu cienastu. Ēdienu tepat lejasstāva kafejnīcā sakrāmēja ratiņos, aizstūma līdz kravas liftam un veda uz 2. vai 3. stāvu,” skaidro Mareks un vēl nosaka, ka tagad tajās telpās ierīkotas mākslinieku ģērbtuves un frizētava. „Kafejnīca pagrabstāvā atradās arī tad, kad šeit bija Politiskās izglītības nams. Tur bija bāra lete, ko reiz jaucām nost, – kādus desmit centimetrus plata un ik pēc pieciem centimetriem kārtīga armatūra. Ja notiek šaušana, paslēpies aiz letes, un neviena lode netiks cauri…”

Kur dzīvo kinomehāniķis un „megastāri”

Pa šņorbēniņiem, kas grimst mazliet spokainā tumsā, pastaigā gan nedodamies, jo šaurajiem tiltiņiem un citām konstrukcijām, pa kuriem pārvietojas tehniķi, rūpējoties par dekorāciju, aizkaru un prožektoru uzraudzību, augstpapēžu kurpes nav piemērotas. Savukārt ielūkojamies kinomehāniķa telpā, kur saglabājušies trīs lieli kinoprojektori, kas savulaik tapuši brālīgajā Čehoslovākijā (par to liecina uzraksts „Made in Czechoslovakia”) un joprojām ir darbspējīgi.

Abi mūsu gidi stāsta, ka tie vēl pirms pāris gadiem likti lietā kinofestivālos „Baltijas pērle” un „Arsenāls”, turklāt „Baltijas pērles” organizatori apmaksājuši kinoaparatūras remontu: 

„Vēl jau ir kinomehāniķi, kas prot rīkoties ar lenšu kinoprojektoriem, laikus nomainot filmu ruļļus.

Savukārt filmas, kas ir digitālajā formātā, tiek demonstrētas no aparatūras, kas uzstādīta balkonā.” Jāpiebilst, ka arī gaismotāja kabīnē, kas atrodas Lielās zāles aizmugurē, aizvien saglabājusies un lieliski darbojas 80. gados ražotā aparatūra – slēdži un pultis. Turklāt, lai ieslēgtu gaismu zālē, uz skatuves un aizskatuvē, nepieciešams daudz vairāk slēdžu, nekā kādam varētu ienākt prātā. „Potenciālie Lielās zāles nomnieki par to allaž jūtas pārsteigti,” rezumē Edgars.

Tālāk mūsu ceļš ved uz aizskatuvi un telpām, kur mākslinieki pirms uzstāšanās pārģērbjas, grimējas, dzer tēju vai kafiju un atpūšas, reizēm arī pusdieno. No pirmā acu uzmetiena nekā īpaša te nav, taču, piemēram, otrā stāva mākslinieku ģērbtuve ir nozīmīga ar to, ka reiz šajā telpā atradies toreizējā Latvijas komunistiskās partijas 1. sekretāra Augusta Vosa kabinets. Tiesa, nekādu piemiņas zīmju te nav, toties vēl saglabājusies virtuvīte, kur ar liftu no pagrabstāva viņam piegādāts proviants. „Tagad, kad nepieciešams, te var novietot klavieres, pakaramos, spoguļus – tāpat kā stāvu augstāk, kur arī atrodas mākslinieku ģērbtuves. Kad Kongresu namā viesojas lielāks kolektīvs – piemēram, Gruzijas balets, kas šeit uzstājās pirms pāris nedēļām, vai Hārlemas gospeļu koris, kas viesojas gandrīz katru gadu –, tad māksliniekiem tiek atvēlētas visas iespējamās telpas,” stāsta Edgars, savukārt Mareks palepojas, ka šo telpu sienas redzējušas ne tikai tālaika „megastārus” (piemēram, Augustu Vosu), bet te viesojušies arī šā laika „megastāri” Bobijs Makferins, „New Work Voices”, „Rīgas ritmu” zvaigznes un vēl ne viens vien „Grammy” balvas laureāts: „Te viņi pārģērbjas, pusdieno, dzer kafiju un tēju. Uz sienām gan mākslinieki autogrāfus neatstāj, bet bija laiks, kad kolekcionējām plakātus ar autogrāfiem un izkarinājām gaitenī. Tagad vajadzētu kolekciju atjaunot,” puiši spriež.

Taujāti, kādas zvaigznes šogad vēl viesosies, Edgars atzīst, – viņam patīk, ka Kongresu nams virzoties uz rietumniecisko pusi. „Pats kūrēju 21. maija pasākumu, kad te viesosies angļu komiķis Bils Beilijs – seriālu zvaigzne un stand up comedy žanra pārstāvis, kas Latvijā piestās ļoti apjomīgas koncerttūres laikā. Bet es pats gaidu Krisa Normena koncertu, kas notiks 15. novembrī. Tā ka, cerams, varēsim papildināt un atjaunot mūsu plakātu kolekciju.”

Paldies par sadarbību raksta tapšanā „Rīgas namiem”, Mārai Liepiņai un Anitai Kameradei-Bodrovai!

0 komentāri

Komentāru nav