Vestards Šimkus Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanā

Vestards Šimkus Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanā
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Pianists Vestards Šimkus
26-05-2014 A+ A-
6. jūnijā plkst. 19.00 ar grandiozu klasiskās mūzikas koncertu tiks atklāta Dzintaru koncertzāles vasaras sezona. Izcilā latviešu pianista Vestarda Šimkus izpildījumā skanēs krāšņā amerikāņu mūzikas ikona – Džordža Gēršvina „Rapsodiju blūza stilā”, pavēstīja koncertzāles pārstāvji.

„Rapsodija blūza stilā” ir pirmais Gēršvina mēģinājums strādāt akadēmiskās mūzikas žanrā, kas turklāt atnesa viņam pasaules slavu.

Pirmatskaņojumu darbs piedzīvoja 1924. gadā. koncertā, kas klasiskās mūzikas pārstāvjiem piedāvāja iespēju iepazīt džeza mūziku. Tas bija ļoti garš, ventilācijas sistēma koncertzālē nestrādāja, publika bija zaudējusi pacietību un to nekas vairs nespēja ieinteresēt, līdz atskanēja klarnetes glissando no Gēršvina „Rapsodijas”. Pēc pirmatskaņojuma publika esot lēkusi kājās un aurojusi.

Gēršvinu slavēja Stokovskis, Godovskis, Heifecs, Kreislers un pats Rahmaņinovs, kurš bija klāt arī pirmatskaņojumā. Pasaulslavenais komponists un pianists Leonards Bernsteins par Džordža Gēršvina „Rapsodiju blūza stilā” ir teicis: „Tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Gēršvins – dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem”.

Pats Gēršvins atzinis, ka šis darbs, viņaprāt, ir kā ASV kaleidoskops, kur dzirdama gan lielpilsētu kņada, gan dažādo kultūru sajaukums, gan amerikāņu spēja nepadoties grūtību priekšā.

Džordžs Gēršvins ir simbols tam, kā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tuvinājās divas mūzikas kultūras – eiropeiskā klasiskās mūzikas vide un ASV džezs. Viņa daiļradē līdzās pastāv gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas žanri, kas kopā veido neatkārtojamo komponista rokrakstu. Pirmo dziesmu „When You Want 'Em, You Can't Get 'Em, When You've Got 'Em, You Don't Want 'Em” jaunais skaņradis publicēja 17 gadu vecumā un par to saņēma honorāru piecu dolāru apmērā. Turpmākās dziesmas ātri vien saņēma publikas un slavenu atskaņotājmākslinieku atzinību, tādēļ Gēršvinam piedāvāja radīt mūziku arī Brodveja izrādēm.

Mūzikli guva lielu popularitāti un vairākas dziesmas laika gaitā kļuvušas par džeza standartiem. Kopš 1924. gada Gēršvins pievērsies arī klasiskās mūzikas žanriem – klavierkoncertam, rapsodijai, simfoniskajai poēmai, uvertīrai, variācijām. Šajos darbos redzama franču komponista Morisa Ravēla ietekme, pie kura Gēršvins arī vēlējās mācīties, taču, kad Ravēls uzzināja, cik populārais amerikāņu komponists pelna, viņš tikai noteica: „Tev vajadzētu pasniegt stundas man!”. 

Pianists Vestards Šimkus starptautisku uzmanību pievērsis, sekmīgi sadarbojoties ar BBC filharmonisko orķestri, Birmingemas Simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio simfonisko orķestri un daudziem citiem pasaulē slaveniem kolektīviem.

Klausītāju un kritiķu atzinību nesusi Vestarda Šimkus sadarbība ar diriģentiem Lourensu Fosteru, Andri Nelsonu, Vasiliju Sinaiski, Karelu Marku Šišonu, Teodoru Kurencisu, kā arī viņa solokoncerti un piedalīšanās kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā.

Vestardu Šimku aicinājis uzstāties Kisingenes vasaras festivāls, Bergenas festivāls, Gidona Krēmera festivāls Lokenhauzā, Ūzedomas festivāls, Stavangeres starptautiskais kamermūzikas festivāls, Al Bustan festivāls Beirūtā. Vestards Šimkus ieguvis pirmo vietu vairākos starptautiskos pianistu konkursos, tostarp Marijas Kanalsas 55. konkursā Barselonā (2009) un 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē (2007). Vestards sācis spēlēt klavieres piecu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Viņš studējis pie Dmitrija Baškirova un Klaudio Martinesa Mēnera Karalienes Soijas Mūzikas augstskolā Madridē, Daniela Polaka Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, Vadima Suhanova Riharda Štrausa Konservatorijā Minhenē. Mācījies kompozīciju pie Pētera Vaska. Vestards Šimkus bijis fonda „New Names of the Planet” stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas „Baltās zvaigznes” ordenis, Polijas ordenis par sniegumu koncertos, veltītos Friderika Šopēna 200. jubilejai, kā arī Latvijas „Lielā mūzikas balva” (2002. un 2009. gadā). Pianists ieskaņojis sešus soloalbumus, kur pēdējie divi nākuši klajā skaņu ierakstu namā „ARS Produktion”. Vestards Šimkus ir arī komponists, divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas skaņdarbu autors, kura mūziku izdod ievērojamais apgāds „Schott”.

0 komentāri

Komentāru nav