Ar trusīti bagāžniekā. Augu segu meistars Žoans Simons Perē

Ar trusīti bagāžniekā. Augu segu meistars Žoans Simons Perē
Mārtiņš Otto, Rīga 2014
„Redzi, te ir tā atšķirība starp Rīgu un Marseļu – dabas brīvība!” saka franču mākslinieks Žoans Simons Perē, norādīdams uz fotogrāfiju, kurā redzama apdrupuša betona pilsētas puķudobe pie Dailes teātra, kurā lepni slejas pāraudzis mauriņš, un pa brīvajām malām velēnas kumšķi jau pārcēlušies uz ietvi un atraduši spraudziņas, kur pieķerties augsnei. „Piemēram, Marseļā nekas tās nebūtu iespējams – daba, ej atpakaļ, sēdi savā salabotajā kastē!” saka Žoans un iesaka mums novērtēt savu zaļo pilsētu, kaut vai ikdienā tik pašsaprotamo lietu – zaļās zonas, kas atdala brauktuves no ietvēm, un jau ir izzudušas daudzās Eiropas valstu lielajās pilsētās.

„Rīga un Marseļa ir līdzīgas iedzīvotāju skaita un pilsētas platības ziņā, bet atšķiras to attiecības ar dabu un pilsētas zaļajām zonām. Jums te zāle aug uz katra stūra,” viņš pamāj uz netālu asfaltētajā vārtrūmē ielauzušos zaļo pleķīti.

Žoans Simons Perē šajā nedēļas nogalē – no 30. maija līdz 1. jūnijam – uzturas Rīgā, jo Vidzemes tirgū līdzās „Muzeju nakts” laikā atklātajam „Brīvības dārzam” ikvienam interesentam savā interpretācijā mācīs seno amatu – aušanu. Turpat aplūkojami arī viņa prasmju rezultāti – četras Aizputes mākslinieku rezidenču centrā „Serde” tapušas augu segas, ko viņš pats sauc par dzīvām instalācijām.

Lupatu deķī starp otrreiz izmantojamām tekstilšķiedrām ieaustas arī audekla strēmeles ar augu sēklām, kas tiek regulāri apūdeņotas un visas vasaras garumā dīgs, augs un nogatavosies.

„Vēl nezinu, kas no tā visa iznāks – pēc nedēļas jau šīs augošās skulptūras izskatīsies pavisam citādāk, varbūt pat ar laiku sagāzīsies..., es tiešām nezinu.” Viņš šādas augu segas veidojis jau iepriekš, tomēr, kā pats atzīst, tas bijis pietiekami sen, lai rezultāts jau atkal būtu neparedzams.

Aušanu ar stellēm mācījies Aizputē – mākslinieku rezidenču centrā „Serde”, viņam palīdzējusi Laimas kundze. Abi gan sapratušies vien ar žestu un katrs savas valodas palīdzību, bet Laimas, kundze, kura arī ieradusies Rīgā uz aušanas nodarbībām Vidzemes tirgū, savu audzēkni slavē: „Malacis – attapīgs! Ātri visu apguva un tagad jau citus mācīs.” Viņa arī uzteic mākslinieka izdomu. Tas māksliniekam esot pats galvenais. Viņa iepazinusies arī ar citiem Aizputē tapušajiem Žoana darbiem, piemēram, miniatūrajiem mazdārziņu maketiem, kur sīkas siltumnīciņas „ieaug” dzīvu augu džungļos, bet īpaši priecājas par augu segu, kas ataino Aizputi.

Žoans Simons Perē mākslinieku rezidenču centrā „Serde” pirmo reizi ieradās pirms diviem gadiem ar mopēdu un trusīti bagāžniekā.

Toreiz uz Aizputi tika aicināti mākslinieki, kuriem interesē tēmas par dārzkopību, lauku vidi un dažādas interpretācijas par to. Žoans bija pirmais „Serdes” izvēlētais mākslinieks. Pirms Aizputes viņš bija devies uz Daugavpili, kur kādu laiku dzīvojis laukos, netālu no kādas fermas. Tur arī dāvanā par jauki kopā pavadīto laiku saņēmis dzīvu trusēnu, ko tālāk jau vedis līdzi. Pirmajā dienā Aizputē trusis, kam, starp citu, dots Latgalē visai raksturīgais vārds Jadviga, ticis slēpts no citu acīm, bet drīz vien tas pamucis pagalmā un ticis pamanīts. Vēlāk trusis kļuvis par vairāku mākslas darbu sastāvdaļu un apskates objektu vietējiem bērniem.

„Es kartēju vietas, kurp dodos, vienalga, vai tā būtu pilsēta, vai lauku vide, pētu iedzīvotāju skaita, zaļās un lauksaimniecības zemju zonu attiecību,” stāsta Žoans. Viņš pēta gan dažādu izdevumu drukātās kartes, gan lieto „Google Maps”, vēro cilvēkus uz vietas, iet pārgājienos, izzina vietējo dzīvesveidu, tradīcijas un, ņemot vērā šos pētījumus, veido savas kartes – darbus.

Un tie top no visdažādākajiem materiāliem un dažādā tehnikā – audekls, metāls, video, fotogrāfija, instalācijas, bet visu darbu vienojošais elements ir zaļie augi un daba.

„Šī ir Marseļa,” uz zilganpelēkos toņos ieturēto deķi rāda Žoans. Augu sega, pagaidām vēl bez izdīgušajiem zaļajiem asniem, ir veltījums pagājušā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai, kuras programmas projektos Žoans arī piedalījies. „Marseļa ir industriāla piejūras pilsēta, taču šo, protams, nevajadzētu uztvert kā karti vārda tiešā nozīmē, vairāk kā sajūtas un iespaidus,” mākslinieks norāda uz deķim piestiprinātu 2013. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pastkartīti un citiem no Marseļas ceļojušiem atmiņu niekiem, kas ieausti īpašajā augu segā. Turpat blakus ir vieta arī Rīgas augu segai, bet pārējās divas veltītas Latvijas un Francijas mazpilsētām – Aizputei un Žoana Simona Perē dzimtajai Monmoro.

„Mana dzimtā puse ir lauksaimniecības reģions Francijā,” stāsta mākslinieks. Pa gabalu skatoties, Monmoro veltītā sega arī atgādina skatu no lidmašīnas iluminatora, kad gadās lidot pāri tīrumu un aramzemju „lupatdeķim”, savukārt Aizputes segas instalācija veidota no šajā Kurzemes mazpilsētā atrastiem materiāliem.

Franču mākslinieka idejas saskan ar „Serdes” darbības virzieniem – pirmkārt, jau paaudzēm krātu zināšanu, prasmju un tradīciju nodošana tālāk un to mākslinieciska interpretācija. Žoana Simona Perē darbi liek aizdomāties par mūsdienu cilvēku – patērētāju, aicinot arī sev nevajadzīgās lietas radoši izmantot ikdienas praksē – augu segas tapušas no novalkātu apģērbu strēmelēm, savukārt to izgatavošanā liela nozīme tradicionālam amatam – aušanai.

Žoanu Simonu Perē Vidzemes tirgū varēs sastapt arī sestdien, 31. maijā, kad norisināsies aušanas meistardarbnīcas un ikviens varēs piedalīties Rīgas „Augu segas” veidošanā, uzstāsies folkloras kopa „Kokles”. Nodarbības sāksies plkst. 11.00, kad Latvijas Dabas muzeja speciālistes Jantas Mežas vadībā varēs izzināt dabīgus dziju krāsošanas noslēpumus, bet no plkst. 13.00 – aušanas paraugdemonstrējumi.

Savukārt mākslinieka veidotās četras augu segu instalācijas būs aplūkojamas visu vasaru, līdzās „Brīvības dārzam”.

„Augu segas” iekļautas „Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā „Izdzīvošanas komplekts”.

0 komentāri

Komentāru nav