Intervija ar „Rīga 2014” vadītāju Diānu Čivli

Intervija ar „Rīga 2014” vadītāju Diānu Čivli
16-12-2012 A+ A-
Par aktivitāti „radošajā virtuvē”

Vai pašlaik sagatavošanas darbi Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam rit pēc plāna?

Viss rit pēc plāna, ļoti aktīvi darbojamiesradošajā virtuvē”... (Ir) daudz vairāk interesantu lietu, kuras ikviens varēs pētīt, iepazīt dziļāk un meklēt savus īpašos pasākumus. Gads būs dažādiem pasākumiem bagāts. Tie ir vairāk nekā 100 projektu, kas nozīmē vēl daudz vairāk pasākumu, jo viens projekts bieži vien iekļauj lielu skaitu dažādu pasākumu. 2010. gadā, kad Rīgu apstiprināja 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, izsludinājām publisko projektu pieteikšanu un saņēmām 340 projektus, no kuriem tika atlasīti mazliet vairāk nekā 100 projektu, ar kuriem visu šo laiku strādājam. Pašlaik jau esam tādā sagatavošanas finiša taisnē, ar daudziem projektiem jau ir noslēgti līgumi.

Vai vasarā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas jūsu darbu neietekmēs?

Šī ir ļoti plaša mēroga sadarbības platforma, kurā sadarbojas Rīgas pilsēta, būtībā visas ministrijas, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, „LIVE Rīga”, Latvijas Institūts, kultūras organizāciju nevalstiskais sektors un citi, un līdz šim visi ir atraduši veidu, sadarboties un strādāt šim kopīgajam mērķim. Mums ir laba iespēja, visiem kopā mērķtiecīgi darbojoties, caur šo kultūras gadu ļoti spilgti iezīmēt Latvijas vietu pasaulē. Esam daudz mācījušies, piemēram, no Viļņas pieredzes, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuva neveiksmes stāstu sarakstā. Ļoti cenšamies veidot sadarbību, rēķinoties ar visiem esošajiem riskiem. Mūsu pašreizējā situācija apliecina spēju šā pasākuma ietvaros veiksmīgi sadarboties.

Katra Eiropas kultūras galvaspilsēta, protams, ir īpašs gadījums, jo šis ir ļoti liels projekts ar vesela gada kultūras pasākumu programmu. Arī sagatavošanās posms ir pietiekami ilgs. Tāpat ir nepieciešamība šajā gadā panākto efektu mērķtiecīgi turpināt. Gada nobeigums un turpinājums ir ļoti būtisks faktors, jo nedrīkst piedzīvot slikto efektu, kas iepriekš ir bijis atsevišķām Eiropas kultūras galvaspilsētām, ka tiek panākts ļoti liels uzrāviens un pēc tam – tikpat liels atkritiens. Ir nepieciešama visu iesaistīto institūciju koordinācija un kopēja plānošana. Domāju – ja mēs to darām, tad varam būt pārliecināti par labu iznākumu. Tas ir viens no riskiem, par kuru šobrīd varam teikt, ka esam ieguldījuši daudz centienu, lai šī sadarbība starp dažādām institūcijām būtu laba. Runājot par starptautisku Latvijas prezentēšanu, tā ir sadarbība ar Latvijas vēstniecībām ārzemēs un citu valstu vēstniecībām Rīgā, tā ir tūrisma jautājumu plānošana, izmantojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras un „LIVE Rīga” rīcībā esošos tīklus. Tas ir arī kultūras procesu plānošanas darbs. Šajā gadījumā nevar runāt tikai par pašu programmu vai tās norisi – tā ir jāsaista gan ar Rīgas pilsētas, gan valsts kultūrpolitikas ilgtermiņa plāniem, jo šāds liela mēroga pasākums ietekmē kultūrpolitiku kopumā. Viens no būtiskiem aspektiem, kurā jau šobrīd Eiropā esam ieraudzīti un novērtēti, ir fiskālā stabilitāte attiecībā uz mūsu Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu. Gan Rīgas pilsēta, gan valsts tam jau ir definējusi savus resursus un pagājušajos gados ir stabili stāvējusi šajās pozīcijās. Tas mums nāk par labu, īpaši, kad uz mums raugās starptautiski eksperti tieši no Briseles monitoringa viedokļa, jo tas liecina – mēs plānojam saprātīgi.

Par to, ka nauda atgriežas dažādos veidos

Vai ir kādas aplēses, cik lielu tūristu pieplūdumu varētu nest Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, un vai ieguldījumi finansiāli attaisnojas?

Kolēģi no citām Eiropas kultūras galvaspilsētām ir veikuši aprēķinus, kas apliecina, ka katrs ieguldītais eiro atnes atpakaļ četrus. Tas, protams, ir ilgtermiņa ieguldījums. Kultūrā vienmēr ir grūti pamatot, ka ieguldītie līdzekļi tieši neatgriežas mūsu maciņos. Tie atgriežas ilgtermiņā un valstī kopumā – nodokļu veidā, caur dažādām tūrisma industrijas aktivitātēm. Runājot ar Eiropas kolēģiem, esmu sapratusi, ka vienotas sistēmas, kā pamatot kultūras lietu ilgtermiņa ieguldījumu, ir grūti atrast. Katra Eiropas kultūras galvaspilsēta šo ekonomisko pieaugumu rēķina pēc saviem kritērijiem.

Liverpūle 2008. gadā uzņēmusi 2,6 miljonus viesu, kas pirmo reizi apciemoja pilsētu. Linca 2009. gadā – 3,4 miljonus viesu, Rūra 2010. gadā – 10,5 miljonus viesu, Turku 2011. gadā – apmēram divus miljonus viesu un Tallina – nepilnus divus miljonus viesu, ap 1000 publikāciju starptautiskos medijos, sasniedzot simtiem miljonu auditoriju. Tūrisma pieaugums – pirmajos deviņos gada mēnešos – 23% tiem viesiem, kas pilsētā uzturējušies vismaz diennakti.

Kas ir galvenie reklāmas tirgi, kādos tiek popularizēta Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta?

Sadarbojamies ar TAVA un „LIVE Riga” un skatāmies, kur viņiem ir plānots darbs ilgākā laika periodā. Tipiskākie tirgi ir Vācija, Skandināvija, kaimiņvalstis, Krievija. Tie ir tirgi, uz kuriem tiek strādāts kā uz Rīgas tūrisma mērķa tirgiem. Tajā pašā laikā mūsu pasākumi, no kuriem daudzi ir starptautiski, atver mūs arī dažiem Rīgai netipiskiem tirgiem. Piemēram, viens no Latvijai ekonomiski izdevīgiem virzieniem ir Ķīna. Konkrēts pasākums, kur esam veiksmīgi izmantojuši kultūras resursu, lai veicinātu tūrisma attīstību, ir Pasaules koru olimpiāde, kas 2014. gadā notiks Rīgā. Sadarbība ar šā pasākuma organizatoriem ļauj mums izmantot, piemēram, viņu Ķīnas pārstāvniecību, lai plaši izplatītu dažāda veida informāciju par Rīgu. Mums ir pārliecība, ka diezgan daudzus korus Pasaules koru olimpiādē sagaidīsim tieši no Ķīnas – ķīnieši ir ieintriģēti, kā arī viņus interesē Rīga, jo par to jau ir daudz vairāk uzzinājuši. Tāpat mums ir sadarbība ar īpašu Japānas fondu, ko veido šīs valsts lielākie uzņēmēji, un japāņiem ir īpaša programma, kas atbalsta Eiropas kultūras galvaspilsētas. Ar šā fonda starpniecību, vienlaikus diskutējot par dažādu Japānas mākslinieku dalību mūsu pasākumos un projektos, veicinām Japānas kultūrtūristu interesi par Rīgu kā sava ceļojuma galamērķi.

Cik kolektīvu pašlaik ir pieteikušies Pasaules koru olimpiādei? Un kādi noteikumi būs Latvijas koriem?

Pašlaik gaidām, kad tiks izsludināta lielā pieteikšanās. Oficiālais pieteikšanās termiņš būs tikai gada otrajā pusē, un tikai tad zināsim reālos skaitļus. Latvijas koriem būs atviegloti noteikumi, mēs to  prasām. Latvijas koriem ir daudzveidīgas iespējas, kā līdzdarboties koru olimpiādē, nav obligāti jāpiedalās pašā konkursā, kur ir diezgan strikta kārtība. Iesakām apsvērt savas iespējas un vēlmes, ko katrs koris vēlas iegūt no šīs līdzdarbošanās. Pastāv iespējas gan piedalīties visā oficiālajā pasākumā, bet ir arī iespēja rīkot draudzības koncertus ar dažādu valstu koriem, draudzēties ar konkrētiem kolektīviem.

Kur notiks galvenie Pasaules koru olimpiādes pasākumi?

Olimpiādes atklāšana un noslēgums ir plānots „Arēnā Rīga”, Mežaparkā būs viens no lielajiem koncertiem, kurā ļoti vēlamies demonstrēt tieši mūsu Dziesmu svētku tradīcijas. Ceram, ka tur tiks sapulcināts lielākais daudznacionālais koris pasaulē.

Pretendēsit uz Ginesa rekordu?

Nezinu, vai mums izdosies „pārsist” lielāko kori pasaulē, bet uz lielāko starptautisko kori noteikti varētu pretendēt. Šādas ambīcijas mums ir.

Kas pašlaik notiek ar plāniem Rīgā 2014. gadā rīkot arī Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju? Vai ir jau zināmi rezultāti?

Rezultāti vēl nav zināmi, joprojām esam kandidātpilsētas statusā. Organizatori informēja, ka šajā fāzē no trīs iespējamām norises vietām turpmākai izpētei ir izvēlētas divas – Rīga un otra kandidātpilsēta, kuru, protams, mums neatklāj. Godīgi sakot, to arī nemēģinām uzzināt, jo zinām, ka Rīga ir labākā. Nopietni runājot, janvāra sākumā šeit darba vizītē ieradīsies organizatoru pārstāvji un vēlreiz no tehniskā viedokļa aplūkos norises vietas. Kad viņi šeit bija iepriekšējo reizi, vēl bija spēkā ideja par Kongresu nama rekonstrukciju. Pašlaik šie plāni ir mainījušies, organizatorus par to esam informējuši, un acīmredzot viņu interesi par Rīgu tas nav apslāpējis.

Kas varētu būt iespējamās ceremonijas norises vietas?

Pašlaik esam piedāvājuši divas vietas – Kongresu namu un „Arēnu Rīga”. Pagaidām par citām vietām jautājumu nav.

Vai Kongresu nams šādam pasākumam nebūs par mazu?

Tas jau sākumā bija skaidrs, ka Kongresu namā ir mazāk vietu nekā viņu ierastais apmeklētāju skaits šajā pasākumā. Sīkākas detaļas droši vien uzzināsim janvārī.

Par uzbūvēto un neuzbūvēto

Kā jūsu plānus mainīs tas, ja Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tomēr nebūs gatava līdz 2014. gada sākumam?

Joprojām dzīvojam ar pārliecību, ka bibliotēka būs gatava. Zinot pašreizējo situāciju, domāju, ka šis ir brīdis, kad tomēr „jāvienojas kopīgā dziesmā” un jāvirzās uz priekšu maksimāli mērķtiecīgi, lai kopīgie plāni neizjuktu. Protams, mūs satrauc šī situācija, vajadzētu mainīt ļoti daudz lietu plānotajā programmā, ja bibliotēka nevarētu uzņemt sākotnēji plānotos pasākumus un izstādes, kas tur ir iecerētas. Piemēram, izstāde „Grāmata 1514–2014”, lasīšanas veicināšanas pasākums bērniem, kino lektoriji – daudz dažādu pasākumu, kas jau ir provizoriski sadalīti pa mēnešiem. Šobrīd arī esam „iebuksējuši” uz vietas, jo pašreizējā situācijā īsti nevaram saprast, pie kā ķerties. Vēl it kā ir pietiekami daudz laika, lai pārplānotu, bet pašlaik gaidām. Ir jāsagaida iespējamais rīcības scenārijs ar LNB infrastruktūras objektu būvniecību. Pēc pēdējām ziņām, ministrija neredz šķēršļus pozitīvam iznākumam.

Vai katram gadījumam esat gatavi izstrādāt arī plānu B?

Vai tad mums būs varianti? Protams, ka tāds būs jāizstrādā. Bet, manuprāt, tā būtu ļoti slikta ziņa Latvijai kopumā, ja šis jautājums virzītos tādā veidā. Neaizmirsīsim, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas sakarā šobrīd tam, ko mēs darām, seko līdzi starptautiskas acis. Jūs iepriekš uzdevāt jautājumu par citu Eiropas Kultūras galvaspilsētu sliktajām pieredzēm un riskiem – daudzos gadījumos tā ir nespēja pārvarēt grūtības vai novērst riska situācijas. Pašlaik vēl mūsu rīcībā ir visi instrumenti, lai varētu novērst visas šīs problemātiskās situācijas, bet ir jārīkojas uz priekšu un enerģiski, tad risinājumu var atrast. Uzskatu, ka izeju var atrast pat no bezizejas, bet tikai tad, ja rīkojies. Pašlaik ir šāda sajūta, ņemot vērā ministrijas vēlmi un enerģiju, ko viņi iegulda šā jautājuma risināšanā, tāpēc šķiet, ka lietas virzās pareizajā virzienā.

Tikmēr divām citām lielām kultūras būvēm – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Okupācijas muzejam – 2014. gadā apkārt būs žogs, tos rekonstruēs.

Jā, tā tas ir. Ar to rēķināmies un šo situāciju saprotam. Protams, mēs būtu bijuši daudz priecīgāki, ja varētu nosvinēt svētkus, ka šie žogi un stalažas tiek noņemti. Tagad varbūt svinēsim to, ka šīs stalažas tiks uzliktas, bet arī tas ir iemesls zināmam optimismam – dzīve rit savu gaitu, un, ja Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads pārliecinās, ka kultūras jautājumi jebkurā dienaskārtībā ir ļoti svarīgi, tad jau būsim paspēruši ļoti lielu soli uz priekšu savā apziņā. Mēs, kultūras jomā strādājošie, zinām, ka viena pieeja ir tāda – kultūra ir tas, ar ko viss sākas. Otra pieeja – kultūra ir tas, ar ko viss beidzas, īpaši tad, kad kārtojam rindā naudas pieprasītājus, jo šķiet, ka viss cits ir svarīgāks un kultūra var gaidīt. Tās ir divas dažādas pieejas. Manuprāt, šobrīd daudzos gadījumos ir jūtama pozitīva virzība uz šīs attieksmes nomaiņu. Jo tikai tad, ja mēs risinām kultūras jautājumus plašākā nozīmē, ja spējam apzināties šo jautājumu svarīgumu un izvirzīt šos jautājumus pirmajā vietā, tad varam cerēt uz daudzu lietu veiksmīgāku sakārtošanos. Tā ir mana pārliecība.

Par partnerpilsētām  Latvijā un citur Eiropā

Kā notiks Rīgas sadarbība ar otru 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu Ūmeo? Vai mēs būsim konkurenti vai sadarbības partneri?

Būsim ļoti labi sadarbības partneri. Lai arī Eiropas kultūras galvaspilsētu sakarā šos Eiropas Komisijas izvēlētos valstu un pilsētu pārus mēdz saukt par „negribētajām laulībām”, jau no paša sākuma strādājam ciešā sakabē ar Ūmeo un plānojam gan to, kādā veidā tiks izkārtotas abas programmas, gan arī kopīgos sadarbības projektus. Piemēram, ja plānojam Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadu atklāt 17.–18. janvārī, tad Ūmeo to darīs divas nedēļas vēlāk. Plānojam gada aktivitātes sadarbībā ar Ūmeo, jo tādā veidā varam viens otram gan palīdzēt, gan traucēt. Protams, daudz labprātāk palīdzam.

Viens no kopīgajiem projektiem ar Ūmeo ir līvu- sāmu jautājums. Mums ir līvi, viņiem – sāmi, un tur ir daudz kā kopīga. Tādējādi veidojas veiksmīga sadarbība starp viņu „Västerbottens” muzeju un mūsu Brīvdabas muzeju. Otrs projekts, kurā jau ir notikuši vairāki pasākumi ne tikai Rīgā, bet arī partnerpilsētā Siguldā, ir laikmetīgās mākslas projekts „Survival Kit”, kur mūsu mākslinieki strādā Ūmeo un Ūmeo mākslinieki – šeit. Uzskatu, ka tas ir ne tikai ļoti labs starptautisks sadarbības projekts, bet arī mākslinieku mobilitātes iespēja, jo viņiem vajag redzēt vairāk – mākslinieki arī smeļas iedvesmu no citur gūtiem iespaidiem. Ir kādi desmit dažādi projekti, kuros esam iezīmējuši sadarbību ar Ūmeo.

Vai, izņemot Siguldu, ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu saistīti projekti notiks arī citās Latvijas pilsētās?

Noteikti. Pie tā sākām strādāt jau pirms laba laika, aicinot jebkuru Latvijas pilsētu padomāt, kādā veidā šajā gadā veidot īpašus Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam veltītus pasākumus. Daudzos gadījumos tie ir tradicionāli un pilsētā labi pazīstami pasākumi, citos gadījumos tie var veidoties kā mūsu programmas atzars kādā citā pilsētā. Piemēram, sadarbībā ar topošo Marka Rotko centru Daugavpilī tiek plānota konference, kas sāksies Rīgā un turpināsies Daugavpilī. Jau no paša sākuma esam izteikuši un saņēmuši priekšlikumus sadarboties ar pārējām kandidātpilsētām – Cēsīm un Liepāju –, un arī tur saskaņošanas procesā ir potenciāli projekti. Apspriešanā ir arī daudzi vairāk vai mazāk konkrēti projekti no dažādām pašvaldībām. Piemēram, mums bija saruna ar Kurzemes plānošanas reģionu – viņi domā par projektu, kas sasaistītu vairākas pašvaldības. Kultūrtūristiem, kas ierodas Rīgā vasarā, tas dotu iespēju papildus Rīgā pavadītajām dienām doties arī īpašās Latvijas tūrēs. Pieejas ir dažādas, un ceram, ka tas dāvās mums iespēju Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai izveidot īpašu Latvijas līmeņa apakšprogrammu. Rīga jau ir tikai vārti, pa kuriem viesi iebrauc, un mūsu sēta ir liela – visa Latvija.

Par to, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gads vajadzīgs mums pašiem

Vai ir zināms, kāds būs Eiropas kultūras galvaspilsētas kopējais budžets?

Mēs jau no paša sākuma strādājam konkrētos budžeta rāmjos, kur, protams, ir arī nezināmā daļa. Kopējais plānotais budžets 2012.–2014. gadā ir 17 miljoni latu. Šie līdzekļi veidojas no daudziem avotiem – Rīgas pilsētas, valsts finansējuma,  plānojam 10% jeb 1,7 miljonus latu iegūt no sadarbības partneriem uzņēmējiem, kas būtu gatavi ieguldīt līdzekļus. Vēl šajā summā iekļauts arī Eiropas finansējuma pieprasījums. Izstrādājam dažādus Eiropas fondu projektus, no kuriem vairāki jau ir veiksmīgi atbalstīti. Katra Eiropas kultūras galvaspilsēta saņem arī Eiropas finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Vai Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā būs pasākumi visām gaumēm vai arī tikai izsmalcinātiem kultūras mīļiem?

Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā jau akcentējām, ka kultūru skatīsim ļoti plašā nozīmē – no jebkuras 58 Rīgas apkaimēs realizētās kultūras aktivitātes līdz augsta līmeņa mākslas notikumiem. Spektrs ir ļoti plašs, un, raugoties no mākslinieciskā viedokļa, ir ar ko lepoties – no izciliem mūsu mūziķiem, kuri būs šeit un sniegs koncertus, pasaules klases režisoriem kā Alvi Hermani, dažādiem sasniegumiem laikmetīgajā mākslā, kur ceram redzēt daudzu pasaulē zināmu, bet Latvijā mazāk novērtētu latviešu mākslinieku darbus. Bet tikpat svarīgs ir jebkurš mazāka mēroga pasākums, vai tas būtu kāds no radošajiem kvartāliem, vai Rīgas apkaimēm. Ja šie pasākumi būs līdzsvaroti sakārtoti šajā gada programmā un katrs rīdzinieks atbilstoši savai ļoti daudzveidīgajai gaumei atradīs pasākumus, tad būsim sasnieguši mērķus. Šos pasākumus, pirmkārt, rīkojam mums pašiem, un parasti cilvēks vislabāk jūtas tad, ja ir kaut ko labu izdarījis un piedalījies. Tādēļ aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties šīs programmas veidošanā. To mēs jau esam sākuši ar Radošo telpu Esplanādē un ļoti aktīvu brīvprātīgo kustību, caur ko ikviens var palīdzēt sagatavot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.

 

Avots: RĪGA 2014 VADĪTĀJAS DIĀNAS ČIVLES intervija ziņu aģentūrai BNS
(interviju publicējam saīsināti, pilns teksts BBS  12. decembra ziņu lentē)

0 komentāri

Komentāru nav