„Ir sākusies Ziedoņa renesanse!”

„Ir sākusies Ziedoņa renesanse!”
Rīga 2014
09-05-2013 A+ A-
Šī bija galvenā doma, ko trešdienas, 8. maija, pēcpusdienā rakstu krājuma „Mans Ziedonis” atvēršanas svētkos Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē pauda runātāji – akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece un publiciste Māra Zālīte, dzejnieks Jānis Peters, kā arī grāmatas sakārtotāja Lija Brīdaka.

„Turieties, latvieši, lai Ziedonim par mums nebūtu kauns!” teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, piebilstotkopā ar Ziedoni bijis iecerēts paveikt daudz labu darbu, taču tagad, kad viņš ir taisaulē, tie jāpadara mums. „Iespējams, kāds viņu salīdzinās ar Čaku vai Raini, mēģinot ielikt tajā trīsstūrī. Taču pavisam noteikti Ziedonis iederas trīsstūrī, kura punkti ir Ziedonis un Visums, ko savā atvadu runā no viņa pieminēja mācītājs Juris Rubenis, Ziedonis un Latvija...,” teica akadēmiķis, ar nelielu humora piedevu pieminot arī savu suminājumu Ziedonim viņa 50 gadu jubilejā 1983. gada maijā jeb t. s. „Andropova laikā”.

„Ir teiciens: es jūs piespiedīšu mīlēt Raini! Ceru, ka mīlēt Imantu Ziedoni nevienu nevajadzēs piespiest – tam jāsākas no ģimenes, kaut vai ar „Krāsainajām pasakām” vai „Epifānijām”.”

Grāmatas sakārtotāja Lija Brīdaka, kurai izdevies savākt vairāk nekā 50 autoru atmiņas par Ziedoni, atgādinājapirmsākumos bijusi paša dzejnieka iecere, jo šādu dāvanurakstu krājumu – no draugiem un domubiedriem viņš vēlējās saņemt 80 gadu jubilejā. „Ziedonis ir ap mums un mūsos, par to es esmu pārliecināta. Un man prieks, ka izdevās īstenot šo ieceri, turklāt rakstot ne tikai skaistās un labās atmiņas vien, jo grāmatā lasāms arī pa kādai kritiskai rindai. Un par paveikto man ir patiess gandarījums!” pauda dzejniece, uzklausot arī Imanta Ziedoņa dzīvesbiedrenesaktrises Ausmas Kantānespateicības vārdus. „Šādu darbu bez mīlestības izdarīt nevarēja. Paldies par to!”

Pasākumā izskanēja arī Māras Zālītes uzruna, atceroties tālo 1976. gadu, kad savu darbību uzsāka Imanta Ziedoņa vadītā dižkoku atbrīvošanas grupa, gan dzejnieka Jāņa Petera atmiņas par Ziedoni un šā gada 6. martā – dzejnieka bēru dienātapušais dzejolis „2013. gada 6. marts”.

„Es ļoti gribētu cerēt, ka pēkšņā interese par Ziedoņa un citu autoru dzeju nav konjunktūrisms.

Lai gan, protams, es jutos lepns, kad gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savās runās iepina pa Ziedoņa dzejas rindai,” akcentēja Peters.

Savukārt fotogrāfs Gunārs Janaitis, kura sadarbība ar dzejnieku ilgusi teju 46 gadus, paudaviņaprāt, grāmatas nosaukumam vajadzēja būt „Mūsu Ziedonis”, jo „viņš taču piederēja ikvienam no mums”. „Tādēļ es atļaušos savam grāmatas eksemplāram šo nosaukumu labotcerībā, ka izdevēji neapvainosies,” sacīja fotogrāfs.

Vakara gaitā uzstājās arī mūziķi Kaspars Zemītis un Renārs Kaupers, kurš, uzrunājot publiku, neslēpa, ka Lijas Brīdakas vairākkārtēju atgādinājumu dēļ grāmatā lasāmas arī viņa atmiņas par dzejnieku.

Atgādināsim, ka apgāda „Zvaigzne ABC” nule klajā laistajā krājumā „Mans Ziedonis” lasāmi tādu Latvijas kultūras personību dzejnieču Māras Zālītes un Olgas Lisovskas, mācītāja Jura Rubeņa un akadēmiķa Jāņa Stradiņa, komponistu Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Kārļa Lāča, pianista Vestarda Šimkus un dziedātāja Renāra Kaupera, mākslinieku Džemmas Skulmes un Ulda Zemzara, bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, uzņēmējas Binnijas Ārbergas un vēl vairāki desmiti citi stāsti par šoziem aizsaulē aizgājušo dzejnieku.

Grāmatas „Mans Ziedonis” atvēršanas svētki notika pēc starptautiskas zinātniskās konferences „Imants Ziedonis. Piederības meklējumi. Brīvības treniņš”. Jāpiebilst, ka maijs šogad pasludināts par dzejnieka Imanta Ziedoņa mēnesi, kad, pieminot mūžībā aizgājušo dzejnieku, daudzviet Latvijā notiek dažādi pasākumi: izstādes, koncerti, grāmatu atvēršanas svētki, starptautiska zinātniskā konference, arī tiks iedibināta Ziedoņa balva.

0 komentāri

Komentāru nav