Modes vēsturnieka Vasiļjeva izstāde „No kara uz mieru”

Modes vēsturnieka Vasiļjeva izstāde „No kara uz mieru”
Aleksanda Vasiļjeva kolekcija . Grēta Garbo
09-05-2013 A+ A-
No 2013. gada 18. jūlija līdz 29. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode”, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja LNMM pārstāvji.

Šī, jau pēc skaita piektā izstāde, ko Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs rīko sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu, ir veltīta 1940.–1950. gadu modei un piedāvā to aplūkot neparastā griezumā – „No kara uz mieru”.

Skaistā mode vienmēr ir bijusi civilizācijas atribūts un vēstures spogulis. Visi politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari atstāj ietekmi uz attiecīgā laikmeta modi. Viens no dramatiskākajiem periodiem 20. gadsimta cilvēces vēsturē ir Otrais pasaules karš, kas radīja lielas sagrāves, kodolieroču izraisītas kataklizmas un pārmaiņas politiskajā kartē. Tam sekoja nosacīta miera periods un baby boom, ko pavadīja pēckara ekonomikas plauksme Rietumeiropā un Amerikā.

Kara laika bēdas piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un valkāt praktiskāku un savā ziņā vīrišķīgāku apģērbu. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē stipri ieviesās, sākot ar 1939. gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros.

Vīriešu apģērbu elementiuzpleči, lielas pogas un siksnas, arī blīvs audumskļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem svārkiem nekā iepriekšējās desmitgadēs, apavi ar platformu, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet iedarbīgo līdzekļu arsenālu, ko sievietes izmantoja ikdienas cīņām lielpilsētu ielās.

Modes galvaspilsētu Parīzi bija okupējuši nacisti, daudzi modes nami tika slēgti. Izstādē eksponēti to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā – „Lanvin”, „Nina Ricci”, „Balenciaga”, „Schiaparelli”, arī nezināmu, bet talantīgu šuvēju radītie darbi no 1940. gadu populārāko aktrišu garderobēm.

Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Parīzē tika atvērts jauns modes nams „Christian Dior”, kas piedāvāja sievietēm laikmetīgu un izaicinošu siluetu – „New Look”. Šajā seksapīlajā tēlā bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules piegriezuma kļošveida svārki saskaņojās ar jostas vietai piegulošām korsetēm un žaketēm, arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē. Līdzās „Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti izcili viņa sāncenšu un konkurentu – „Pierre Balmain”, „Jacques Fath”, „Jacques Griffe”, „Huber de Givenchy”, „Madame Gres” un citu modes namu piedāvājumi haute couture. Visi minētie talantīgie dizaineri palīdzēja noformēt sievieteszieda, rozes ar izplaukušām ziedlapiņām, kuras rotā spīguļu un pērļu rasa, tēlu.

Jaunā pēckara mode mākslinieciski modelēja sievietes figūru ar kuplām krūtīm, šauru jostas vietu un pazemiem gurniem, kas savukārt ļoti patika vīriešiem un likumsakarīgi veicināja baby boom. Lielais oriģinālu aksesuāru skaitssākot ar ziediem rotātām mazām cepurītēm „bibi” un saulesbrillēm „kaķa acslīdz no plastmasas izgatavotām somiņām un kurpēm ar ļoti augstiem un tieviem papēžiemspēj aizraut izstādes apmeklētājus tai nesenajā viņu vai viņu vecāku bērnības un jaunības atmosfērā. 1940.–1950. gadu modes izlases pērles nevarēs atstāt vienaldzīgu arī jaunāko paaudzi, kas nepazīst nemierīgā laikmeta kaprīzes.

Lieliskās 20. gadsimta vidus kinozvaigžņuMerilinas Monro (Marilyn Monroe), Elizabetes Teilores (Elizabeth Taylor), Džinas Lolobridžidas (Gina Lollobrigida) un Sofijas Lorēnas (Sophia Loren) fotogrāfijas parāda modernā un glamūrā grima un frizūru paraugus, kur nebūt ne pēdējo lomu spēlē ilgviļņi sešu mēnešu garumā.

Ķīmiskās rūpniecības panākumi ļāva ieviest modē jaunus materiāluskapronu, neilonu, lureksu, kas kļuva par ikdienas materiāliem un izraisīja lielu revolūciju apģērbu apkopes un mazgāšanas jomā.

Izstāde „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode” ļauj apmeklētājiem baudīt nostalģiju, pasapņot par pirms-, pēc- un kara skarbo, nosacīto, tomēr laimi tā laika mūzikas pavadījumā.

Izstādi papildina audiovizuālie materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
 

0 komentāri

Komentāru nav