Vieta, kur testēt prieku, bailes un skaistumu

Vieta, kur testēt prieku, bailes un skaistumu
Kaspars Garda, Rīga 2014 . izstādes „Horizontu meklējot” kuratore Ieva Kulakova
Una Griškeviča
Pirmais, kas iekrīt acīs, viesojoties pie starptautiskās izstādes „Horizontu meklējot” (tā norisināsies nākamgad „Rīga 2014” programmas „Okeāna alkas” ietvaros) kuratores Ievas Kulakovas, ir fantastiskais skats pa logu – pāri Rīgas jumtiem teju vai līdz horizontam. „Patiesībā jau no šejienes arī nāk ideja par horizonta meklēšanu un tādējādi – arī par izstādi,” sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” teic Ieva, norādot, – kārtējā šā projekta radošā laboratorija Totaldobžes mākslas centrā notiks jau sestdien, 11. maijā.

Poētisko mugurkaulu gaidot

Cilvēkam, lai viņš sajustu balansu un līdzsvaru sevī, vismaz reizi pa reizei nepieciešams redzēt horizontu. Taču pilsētā būtībā to nav iespējams redzēt, ir tikai horizonta imitācija. Tāpēc arī topošās izstādes bildes ir tādas, kur horizontu ir grūti ieraudzīt, jo ir horizonta ilūzija, ko dod vai nu roku balsts, vai tilta margas,” sarunas sākumā Ieva skaidro sava projekta koncepciju, akcentējot – neapšaubāmi, projekta galvenais notikums būs starptautiska izstāde, kas nākampavasar notiks Dzelzceļa muzejā.

 

„Pagaidām rit darbs pie izstādes tapšanas, tādēļ mans galvenais uzdevums pašlaik ir strādāt ar septiņiem dzejniekiem, kurš katrs par savu tēmu vai sadaļu veido dzejoļu kopasvai nu savu, vai citu autoru dzeju; tiek izmantoti arī tulkojumi. Un izstādes pamatā būs nevis rakstīta koncepcija, bet gan poētisks mugurkauls. Tātad, ja man jautā, kas būs izstādē, es atbildu, ka tur varēs skaitīt dzeju,” kuratore smaida un uzskaita, kas kuram dzejniekam uzdots: „Pirmatnējā skaņa, pirmatnējā stihija” tikusi Uldim Bērziņam, ar dvēseles jautājumiem nodarbojas Edvīns Raups, „Ikdienas mistifikācija jeb maldu posms”Inga Gaile, „Radiālais paātrinājums un mērķtiecība”Kārlis Vērdiņš, „Melnais punkts”Pēteris Draguns, „Viņpus horizonta” – Amanda Aizpuriete un „Kontrapunkts jeb daudzbalsība”Knuts Skujenieks.

Savukārt, kamēr dzejnieki rada izstādes „poētisko mugurkaulu”, Ieva ļaujas eksperimentiem un braukā pa pasauli, noskatot māksliniekus un darbus, kas, viņasprāt, būtu piemēroti šim projektam. Jau visai skaidri zināms, ka izstādē būs apskatāmi Amerikas, Austrijas, Krievijas mākslinieku darbi; Ieva visai cerīgi raugoties arī uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju.

Cilvēku izjūtas ir dzīvas

Savukārt paralēli šiem procesiem Totaldobžes mākslas centrā risinās radošās laboratorijas, meklējot atbildes uz specifiskiem jautājumiem, kas Ievu kuratori-praktiķi allaž nodarbinājuši, un, uz kuriem meklējot atbildes, viņa līdz šim eksperimentējusi izstādēs. „Un tad man radās domakāpēc jāeksperimentē izstādēs, ja to kaut kādā citādākā formā var izdarīt pirms tam. Teiksim, tādas tīri formālas un tehniskas nianses – par acu skata augstumu un dažādiem eksponēšanas veidiem: vai, mainot darba eksponēšanas augstumu, mainās cilvēka uztvere. Lai to testētu, nepietiek tikai ar tavu viedokli vien, ir nepieciešams iesaistīt arī citus cilvēkus. Tāpēc radusies doma organizēt radošo laboratoriju, kur pārbaudīt, saka Ieva, „visādas jocīgas idejas”, no kurām gan dažas nemaz neesot tik jocīgas.

 

Pirmais testēts skaistums, jo Ievu ļoti interesēja, piespiest apstāties izstādes apmeklētāju, lai viņš ieraudzītu skaistumu, novērtējot Raimonda Līcīša plenēra darbus, kas visi bija gleznoti a la prima tehnikā.

„Cilvēku izjūtas ir dzīvas. Ja viņš nesagatavojies ieiet kādā mākslas galerijā, kur izvietotas ļoti skaistas gleznas, pirmā reakcijacilvēks no darbiem novēršas, jo tie viņu satriec. Cilvēkam nepatīk, kad viņu izrauj no mīļā, vidējā sajūtu līmeņa. Jo – absolūts skaistums jau ir galējība.”

Līdzīgi skaistumam Totaldobžes mākslas centrā testētas arī bailes, savukārt nākamās tēmas būs dusmas, izbrīns un miers. „Mēs pašlaik pārbaudām dažādus iedarbību veidus un idejas. Bet ļoti iespējams, ka izstādē būs apskatāms arī kāds tieši šajās radošajās darbnīcās tapušais darbs,” piebilst projekta kuratore.

Testēt var arī prieku

Pievēršoties sestdienas, 11. maija, radošajām darbnīcām, Ieva akcentē – tas, vai mākslas darbam lemts izdoties, lielā mērā atkarīgs no darba ar telpu. „Mākslinieki, kas piedalīsies šajā radošajā darbnīcā, iepriekš varēja izlozēt secību vai vienoties citādi, ka ies konkrētajā telpā un uztvers to pilnīgi pakļaujamu sev, tačuar iejūtīgu attieksmi, respektējot to, kas telpā jau atrodas. nu viņi šīs dienas darbnīcā strādā, taču neteikšu, kādā secībā, jo tas būs viens no jautājumiem, ko uzdosim skatītājiemvai var identificēt, kādā secībā autori darbojušies. Turklāt māksliniekiem uzdevumam jāpieiet elastīgi un jābūt gataviem mainīt savu ideju, jo jāņem vērā kolēģu iepriekš izdarītais,” skaidro kuratore, piebilstottādēļ prieks paliek apakštēma viņu idejām.

„Esmu pārliecināta, ka prieks profesionālajā mākslā ir saistīts ar izdošanos. Ja kaut kas ir izdevies, tev rodas tāds iekšējs prieks, kas jau tuvojas laimes stāvoklim.”

Savukārt turpmākais jau būs skatītāju rokās: teic Ieva Kulakova, sākot no pulksten četriem pēcpusdienā ikviens laipni tiks gaidīts Totaldobžes mākslas centrā, lai novērtētu mākslinieku Gundegas Evelones, Jāņa Filipoviča un Edgara Jurjāna paveikto, pēc ekspozīcijas apskates atbildot uz projekta autoru jautājumiem. „Mēs tomēr dodam priekšroku personīgai sarunai, jo var iegūt vairāk informācijas,” ir pārliecināta Ieva Kulakova, piebilstot – to, kas tev interesē pa īstam, var uzzināt, sarunājoties ar cilvēku aci pret aci.

 

Kas notiks ar aptauju datiem, pagaidām vēl neesot īsti skaidrs, taču projekta veidotājiemīpaši jau kuratoriemtas ļauj domāt par nākamā gada izstādi un saprast, to labāk veidot. „Vizuālo mākslu jau var demonstrēt visādiarī izmantojot, piemēram, muzikālo pavadījumu. Mēs mēģinām saprast, kāds būtu vispiemērotākais veids, to darīt. Varbūt ir vajadzīga skaņa, tačunenovietojot skaņas avotu tieši pie darba, bet atrodot kādu citu risinājumu, jo mūzika ir spēcīgākā no mākslām,” skaidro Ieva Kulakova, akcentējot – pagaidām, kamēr nav rastas visas nepieciešamās atbildes, nav arī līdz galam skaidrs, īstenosies viss lielais projekts. „Tāpēc jāgaida nākamais pavasaris!” atvadoties teic Ieva.
 

0 komentāri

Komentāru nav