Karels Marks Šišons: „Man ir žēl šķirties no Latvijas publikas”

Karels Marks Šišons: „Man ir žēl šķirties no Latvijas publikas”
Publicitātes foto . diriģents Karels Marks Šišons
17-05-2013 A+ A-
Piektdienas, 17. maija, vakarā diriģents Karels Marks Šišons beidzamo reizi stāsies pie Latvijas Nacionālā orķestra diriģenta pults. Atvadu koncertam viņš izvēlējies Baha Obojas koncertu re minorā, kā arī Gustava Mālera Pirmo simfoniju re mažorā. Pirms koncerta kultūras portāls "Rīga 2014" sazinājās ar diriģentu, un nu mūsu lasītājiem piedāvājam nelielu interviju, kurā K. M. Šišons akcentē, ka doma par šķiršanos no Latvijas klausītājiem viņu ļoti skumdina un ka labprāt kādreiz atgrieztos Rīgā. Taču pavisam noteikti viņš Eiropā turpinās atskaņot latviešu mūziku.

Kādas ir jūsu izjūtas pirms koncerta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kura priekšā diriģentsvismaz pārskatāmā nākotnēstāsities beidzamo reizi?

Man šis fakts ir radījis daudz dažādu emociju. Kopā ar orķestri esam piedzīvojuši daudz brīnišķīgu lietu, un tas tiešām ir skumji, ka mūsu sadarbībai ir pienākušas beigas. Taču, atskatoties uz kopā pavadītajiem teju desmit gadiem, zinu, ka esam guvuši lielus panākumus un piedzīvojuši daudzus neaizmirstamus koncertus.

Kas noteica skaņdarbu izvēli LNSO sezonas beidzamajam koncertam?

jau bija zināma, pirms atkāpos no LNSO vadības, taču domāju, ka jebkurā gadījumā tas ir mūsu sadarbības spožs noslēgums. Mālera Pirmajā simfonijā ir daudz nojautu, emociju un arī daudz pagātnes atmiņu. (Smaida.)

Publicitātes foto. Elīna Garanča un Karels Marks Šišons

Kādi ir jūsu plāni pēc atvadu koncerta nodiriģēšanas?

Noteiktos virzienos tie sagatavoti un ir skaidri zināmi līdz pat 2017. gadam. Lielākā prioritāte, protams, ir mans orķestris „Deutsche Radio Philharmonie” (DRP), ar ko kopā plānojam ierakstīt Dvoržāka darbus.

Tas ir liels vairāku gadu darbs un izaicinājums, ko gaidu ar nepacietību, jo, pirmkārt, tas nostiprinās manas attiecības ar DRP un tajā pašā laikā orķestrim dos lielāku publicitāti, jo „Hannsler Classics”, kur notiks ieraksts, ir otra ievērojamākā skaņu ierakstu kompānija tūlīt pēc „Deutsche Gramophon”.

Sākot ar 2014. gadu, turpināšu sadarbību ar Berlīnes „Rundfunkorchester”, ar ko man ir ļoti labas attiecības. Tikko sāku brīnišķīgu sadarbību ar „Radio Filharmonisch Orkest” Nīderlandē, kas ir fantastisks orķestris, un mums ir daudz nākotnes plānu, par ko esmu ļoti priecīgs. 2014. gadā būs mana  debija ar Hamburgas „Symphoniker”, „Suisse Romande” Ženēvā 2015. gadā, NHK simfonisko orķestri Tokijā, Japānā. Paredzētas arī regulāras koncerttūres ar DRP: koncertēsim Dienvidkorejā, Japānā, Hamburgā, Frankfurtē, Minhenē, Ženēvā un citur.

Turpināšu sadarbību ar Eiropas lielākajiem operteātriem, īpaši Minhenē, Berlīnē un Vīnē. Barselonas operteātrī debija būs šogad, un gan ar šo operteātri, gan „Teatro Liceu” turpināšu sadarboties līdz pat 2017. gadam. Metropolitēna operteātrī Ņujorkā debitēšu 2015. gadā ar „Madama Butterfly”, tajā pašā gadā notiks mana debija „Teatro alla Scala” Milānā ar izrādi „Bohēma”.
 
Izklausās, ka darba jums netrūks, taču – kad varam cerēt jūs atkal redzēt Latvijā? Varbūt uzstāsities kopā ar dzīvesbiedri – lielisko dziedātāju Elīnu Garanču?

Diemžēl pagaidām neesam saņēmuši ielūgumu uzstāties Latvijā, tāpēc nekādu konkrētu plānu vai ieceru man nav. Runājot par Elīnu, esmu pārliecināts, ka viņa noteikti būs dzirdama Rīgā; varbūt bez manis. Taču šo jautājumu jums vajadzētu uzdot viņai, ne man. 
 
Vai jums nebūs žēl šķirties no Rīgas klausītājiem, par kuriem reiz kādā intervijā teicāt, ka tā, jūsuprāt, ir labākā publika pasaulē? Un ko jūs novēlētu saviem klausītājiem?

Bez šaubām, skumjākā lieta ir tā, ka man jāšķiras no manas mīļās Latvijas publikas. Doma, ka Rīgas klausītāji vairs nebūs daļa no manas muzikālās dzīves, ļoti apbēdina. Taču ceru, ka nākamajos gados man tomēr atkal izdosies savus mīļos Rīgas klausītājus satikt kādā koncertā – ja ne Rīgā, tad kādā no Eiropas koncertzālēm.

0 komentāri

Komentāru nav