Lai pilsēta maratona laikā būtu dzīva!

Lai pilsēta maratona laikā būtu dzīva!
Nordea Rīgas maratona direktors Aigars Nords
Una Griškeviča
19-05-2013 English A+ A-
Nordea Rīgas maratona birojā valda rosība – rit pēdējie sagatavošanās darbi pirms svētdien, 19. maijā, notiekošā maratona. „Paši neticam, ka šis ir jau septītais maratons,” sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” teic maratona direktors Aigars Nords. Viņš kopā ar kolēģiem parūpējies, lai šis pasākums būtu interesants ne tikai skrējējiem, bet arī līdzjutējiem, šogad pirmo reizi sarūpējot „Kultūras kilometru” – kultūras akcentus teju gar visu maratona distanci.

Vieta, kur gaidīt mīļoto skrējēju

„Maratons nākamgad kļūs par Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētasprogrammas sastāvdaļu, tādēļ šā gada maratons ir sava veida ģenerālmēģinājums,” rādot mums karti, kurā atzīmēti visu norišu un aktivitāšu punkti, teic Aigars, piebilstotlai jau šogad maratona dalībniekiem un skatītājiem dāvātu kaut nedaudz no nākamā gada izjūtas, viena no maratona zonāmValdemāra iela no Nacionālā teātra līdz Elizabetes ielai, Bastejkalns un Meierovica bulvāristiks pārvērsta par „Kultūras kilometru”.


 

Kas tur notiks? „Skanēs ļoti daudz dažādas mūzikas! Galvenie notikumi risināsies uz Lielās skatuves pie Latvijas Nacionālā teātra un Urbānās skatuves Kalpaka bulvāra un Valdemāra ielas stūrī, kur visas dienas garumā uzstāsies dīdžeji un mūziķi, cenšoties iedvesmot ne tikai skrējējus, bet arī skatītājus,” stāsta maratona direktors, akcentējot, – šī būs vieta, kur varēs uzturēties tie, kam maratons šķiet garlaicīgs, arī ikviens, kurš tieši šajā vietā vēlēsies sagaidīt savu mīļoto skrējēju. Skatuves priekšnesumus kuplinās cirka mākslinieki, kori, deju kolektīvi un dažādus žanrus pārstāvoši mūziķi.

Starp citu, šajā dienā pilsētā bez „Kultūras kilometra” būs vairāk nekā divdesmit vietu, kur norisināsies visdažādākās aktivitātes un performances – vārdu sakot, visur, kur varētu būt skatītāji, kas sanākuši atbalstīt skrējējus. „Aktivitātes risināsies Ķīpsalā, Kaņepes Kultūras centrā, uz Dienvidu tilta un citur. Mūsu galvenā doma ir nosegt visu maratona maršrutu, lai pilsēta būtu dzīva! Lai nebūtu , ka cilvēki sakaai, te ir garlaicīgi.

Vēlamies, lai ikviens šajā dienā labi pavadītu laiku, lai izbaudītu koncertus un priekšnesumus, kas būs par brīvu.

Šajā dienā pilsēta būs citādākasatiksme slēgta, skrējēji skrien, viss absolūti zaļš un atvērts, un skan mūzika. Gribam, lai 20 tūkstošiem dalībnieku un skatītāju no vairāk nekā sešdesmit valstīm šī kultūras un izklaides programma sagādā prieku,” Aigars Nords iezīmē svētdien sagaidāmo ainu.



 

Dīdžeji, aktieri un „Auļi”

Taujāts, kuri mākslinieki svētdien varētu piesaistīt skatītāju uzmanību, Aigars atkal ņem talkā lielo sarakstu. „Uz lielās skatuves vairākas reizes spēlēs dūdu un bungu grupa „Auļi”, kuriem nupat bija lielais jubilejas koncerts; uzstāsies arī grupa „Oranžās brīvdienas”, Nacionālā teātra aktieri un DJ Rudd. Savukārt Urbānās skatuves saimniekos DJ Monsta; tāpat tur par izklaidi gādās arī DJ Picaso, Ozols un Bush.

Ja kāds vēlēsies ko mierīgāku, varēs aizstaigāt līdz Jēkaba kazarmām, kur uzstāsies deju kolektīvi, pūtēju orķestri un notiks koru sadziedāšanās, lai visi kopā varētu atkārtot Dziesmu svētku repertuāru.

Vai arī skatītājiem paredzēts iesaistīties mākslinieku rīkotajās performancēs? „Man šķiet, ka „Muzeju naktī” visi būs izmēģinājuši visas iespējamās interakcijas, tādēļ šoreiz vairāk būs baudīšana ar acīm un ausīm,” smej Aigars, kurš pats šoreiz neplāno ņemt rokā saksofonu un izklaidēt maratona skatītājus, jo darba jau tāpat pietiekot.

Sapnis par Brīvības ielu

Taujāts, vai līdzīga prakse ar šādām kultūras norisēm sastopama arī citās Eiropas pilsētās, maratona direktors atteic – jā, arī citviet maratona laikā spēlē dīdžeji un uzstājas mūziķi, taču Rīgas maratona rīkotāju mērķis ir visu izdarīt vēl koncentrētāk un iespaidīgāk, visu „sāli” parādot tieši „Kultūras kilometrā”.

„Nākamgad, kad maratonu ievadīs „Brīvības skrējiens”, kas norisināsies no Juglas pa Brīvības ielu līdz pat pilsētas centram, paredzēts, ka Brīvības ielā būs daudz dažādu ar kultūru, mākslu un mūziku saistītu norišu, kas šo ielu ļaus ieraudzīt no pilnīgi citas puses.

Galu galā, šī ir iela, kas vislabāk atspoguļo pilsētas vēsturi,” nākamā gada maratona ideju skaidro Aigars Nords, norādot, ka vislabāk šo koncepciju prot izstāstīt tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe, un akcentējot, ka tieši tādēļ maratona rīkotāji mēģinās šo ideju apspēlēt.

 

Tiesa, lai šis sapnis īstenotos pilnībā un „Brīvības skrējiens” notiktu, jāsaņem apstiprinājums no policijas, taču Aigars izklausās noskaņots optimistiski, sarunas beigās piebilstot: „Skrējējus jau mēs esam izkustinājuši – divdesmit tūkstoši dalībnieku mums ir, un Nordea Rīgas maratons ir lielākais šāda veida pasākums Ziemeļeiropā. Tādēļ tagad gribam iekustināt skatītājus un līdzjutējus, jo viņi ir mazliet kūtri un īsti nezina, kā šādos pasākumos uzvesties. Vēlamies, lai cilvēki saprastu – pat ja viņi neskrien, arī tad viņi ir laipni gaidīti maratonā!”

Ar maratona un „Kultūras kilometra” programmu var iepazīties šeit:

0 komentāri

Komentāru nav