Aizvadītā Pasaules koru olimpiāde notikusi augstā līmenī

Aizvadītā Pasaules koru olimpiāde notikusi augstā līmenī
Kaspars Garda, Rīga 2014 . „Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags un komponists Mortens Lauridsens
To sestdien, 19. jūlijā, preses konferencē atzina Pasaules koru olimpiādes rīkotāji, īpaši akcentējot, ka tā norisinājusies mākslinieciski un organizatoriski augstā līmenī, savukārt kori uzrādījuši nebijuši augstu māksliniecisko kvalitāti.

„Es pateicos Pasaules koru olimpiādes rīkotājiem par ieguldīto nenovērtējamo darbu un novēlu, lai koru olimpiādes misija – vienot nācijas un vairot mieru un saticību pasaulē – katrā nākamajā tikšanās reizē uzviļņo ar jaunu spēku,” atzina Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, izsakot gandarījumu par to, ka ārzemju viesi savā pasaules kartē tagad Latviju un Rīgu iezīmēs kā vietu, kur satiekas senas kordziedāšanas tradīcijas ar mūsdienīgu izpildījumu un atvērtību pasaulei.

„Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga šajās desmit dienās piedzīvoja krāsainus un daudzveidīgus pasaules kultūras svētkus. Pateicoties dziedātājiem no visas pasaules, Rīga kļuva par Pasaules koru galvaspilsētu, ar lielu atbildību apliecinot kultūras pozitīvo spēku, nacionālo kultūru krāšņumu un to, ka patiešām dziesma vieno tautas. Pateicos visiem, kas piedalījās organizēšanā un lieliski tika galā ar visiem izaicinājumiem šā lielā starptautiskā kultūras notikuma veidošanā,” preses konferencē teica nodibinājuma „Rīga 2014” un Pasaules koru olimpiādes nacionālās organizācijas komitejas vadītāja Diāna Čivle, akcentējot, ka turpmākajās dienās negribēšoties zaudēt gaišās sajūtas, kas radušās Pasaules koru olimpiādes laikā.

„Manuprāt, šie pasaules kultūras svētki, kuros pavadījām beidzamās desmit dienas, bija patiešām liels un skaists notikums ar satikšanos mūzikā, kultūras daudzveidībā, ar cieņu vienam pret otru un kultūras vērtībām. Uzskatu, ka tas ir vislielākais ieguvums mums visiem.

Šis lielais pasākums mūsu kultūras programmā ieņem patiešām nozīmīgu vietu. Vēlos uzsvērt tā mākslinieciskās vērtības un faktu, ka olimpiādes Lielkoncerts Mežaparkā deva mums iespēju pasaulei vairāk pavēstīt par mūsu Dziesmu svētku tradīcijām, savukārt Sakrālās mūzikas koncerts Sv. Vecās Ģertrūdes baznīcā kļuva par vienu no augstākajām mākslinieciskajām kvalitātēm. Tāpat olimpiāde deva iespēju uz vienas skatuves rasties radošam tandēmam – kā Ērika Ešenvalda jaundarbā „Satikšanās” uz vienas skatuves tikās tādi meistari kā vokālās grupas „Latvian Voices”, „The King's Singers” un instrumentālā grupa „Xylem Trio”.” Lielu paldies Diāna Čivle saka arī Latvijas koriem un diriģentiem, jo „mēs visi kopā bijām saimnieki Pasaules koru olimpiādē un godam uzņēmām savus viesus.”

Vācijas kultūras organizācijas „Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, raksturojot aizvadītās olimpiādes vērienu, atzīmēja, ka Rīga un Latvija lieliski tikusi galā ar organizatoriskajiem izaicinājumiem: „Kori, kas piedalījās olimpiādē un tagad dodas mājās ar izcīnītajām balvām, iepriekš, iespējams, Rīgu nepazina; īpaši tas sakāms par bērnu un jauniešu koriem; to man iepriekš teica arī daudzi pieaugušie. Tagad viņi zina, – lai arī Latvija ir maza valsts, tā ir brīnišķīga, un jūs varat būt lepni gan par to, ko jau esat paveikuši, gan par to, ko vēl darīsit. Jau iepriekš viesojoties Rīgā, redzēju, cik bagāta ir jūsu kultūras dzīve, ko noteikti kuplināja arī šajās desmit dienās notiekošā Pasaules koru olimpiāde.

Savukārt esam panākuši to, ko vēlējāmies, – lai kori no visas pasaules šeit satiekas, sacenšas draudzīgās sacensībās un iegūst labu iespaidu par zemi un valsti, kurā viņi ir ieradušies, ka viņi sadraudzējas savā starpā un varbūt ar laiku arī atgriezīsies koncertēt Rīgā un citur Latvijā.”

G. Tīčs arī piebilda, ka ir ļoti pateicīgs presei par koru olimpiādes atspoguļošanu, jo nekad iepriekš viņš nebija piedzīvojis to, ka, ieslēdzot TV vai radio, vienmēr ir dzirdama koru dziedāšana. „Pasaules koru olimpiādes rīkotāji „Interkultur” dodas prom no Rīgas, lai sāktu gatavoties 2016. gada Pasaules koru olimpiādei, bet kultūras dzīve Rīgā noteikti turpināsies, jo joprojām esat Eiropas kultūras galvaspilsēta, un novēlu turpmāku izdošanos šiem pasākumiem.” Vēl G. Tīčs rezumēja, ka aizvadītā Pasaules koru olimpiāde skaitļos izskatoties šādi: „460 koru, vairāk nekā 800 konkursu uzstāšanos, 71 000 maltīšu ēdināšanas centrā, gandrīz 80 000 nakšņošanu un tūkstošiem kilometru pārbraucienu – viss ir noorganizēts augstā līmenī, par ko esmu ļoti pateicīgs. Tāpat paldies daudzajiem brīvprātīgajiem, bez kuru palīdzības mums nebūtu izdevies radīt pilsētā tik sirsnīgu atmosfēru.”

Savukārt Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags ar lepnumu atgādināja faktu, ka Latvija sevi parādījusi kā koru lielvalsti, par ko liecina arī šajā olimpiādē izcīnītie seši čempiona tituli un saņemtās 54 dažāda kaluma medaļas, ierindojot Latviju kordziedāšanas valstu TOP 5. „Pasaules koru olimpiādes dalībnieki uzrādījuši ļoti augstu māksliniecisko kvalitāti. Par to liecina gan sausā statistika – žūrija astotās olimpiādes dalībniekiem piešķirtais rekordlielais medaļu skaits, gan arī tie, kas izmantoja iespēju astoņās Rīgas koncertzālēs klausīties olimpiādes konkursu uzstāšanās vai apmeklēt kādu no īpašajiem koncertiem vai meistarklasēm.

Par koru augstajiem sasniegumiem jāpateicas diriģentiem un dziedātājiem. Viņu ikdienas darbs ir nenovērtējams ieguldījums pasaules kora mūzikas attīstībā.

Šī bija iespēja paskatīties uz koru daudzveidību pasaulē, un ir mazliet skumji, ka tik drīz mēs neko tādu šeit vairs neredzēsim.” 

Preses konferences noslēgumā tās goda mākslinieciskais vadītājs Mortens Lauridsens pateicās koru olimpiādes rīkotājiem par iespēju viesoties zemē ar tik bagātām kordziedāšanas tradīcijām un iepazīt korus no visas pasaules: „Esam liecinieki ļoti svarīgam notikumam – tam, ka spējam apvienoties vienā dziesmā, un to no Pasaules koru olimpiādes dalībniekiem var mācīties visa pārējā pasaule. Šis ir notikums, kur 27 000 dziedātāju dalījās ar pašu personiskāko instrumentu, kas viņiem pieder, – ar savu balsi. Esmu lepns būt par daļu šā notikuma, un uzskatu, ka valsts, kurā ir tādas kordziedāšanas tradīcijas kā Latvijā, arī bija pelnījusi, lai Pasaules koru olimpiāde notiktu tieši šeit. Tāpat nebija nekāds pārsteigums, ka tieši trīs Baltijas valstis saņēma pirmo Pasaules koru Miera prēmiju –, tādā veidā mēs apliecinājām, ka cienām šejienes kordziedāšanas tradīcijas.”

Vēl M. Lauridsens atzina, ka viņu patīkami pārsteigusi Rīgas bagātīgā kultūras dzīve un ka pēc šeit pavadītā laika viņam nemaz negriboties doties mājās: „Latvieši man tiešām ir iepatikušies! Pateicoties manam gidam un arī taksometra šoferim, man bija iespēja iepazīt šo pilsētu, tās vēsturi, izjust Latvijas atmosfēru un izbaudīt tās kultūru.”

Pasaules koru olimpiāde ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, kas no 9. līdz 19. jūlijam Rīgā pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 tūkstošus dalībniekus. Tās mērķis ir apvienot korus draudzīgā sacensībā un apliecināt kopā dziedāšanas nozīmīgumu. Desmit dienu laikā Rīgas koncertzālēs un parkos norisināsies konkursi 29 kategorijās, meistarklases un semināri, īpašie koncerti un koru draudzības koncerti, dalībnieku gājiens un daudzi citi aizraujoši pasākumi. Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000. gada un notiek reizi divos gados. Pasaules koru olimpiādi Rīgā rīkoja nodibinājums „Rīga 2014” sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju „Interkultur”.

„Rīga 2014” programmas partneris „Lattelecom” ir izveidojis tīmekļa vietni, kur Pasaules koru olimpiādes dalībnieki var atstāt skanīgu sveicienu Rīgai un pasaulei. Savu digitālo sveicienu izveidojuši jau vairāk nekā 200 koristu no visas pasaules, iedziedot mīļāko dziesmu vai tautasdziesmu vai ierunājot iespaidus par Rīgu un olimpiādes pasākumiem. Mysong.lv ir pieejama arī mobilajā versijā, padarot vietnes lietošanu ērtu viedtālruņu un planšetdatoru īpašniekiem. Kā pirmā dziesma tīmekļa vietnē nemainīgi paliks Ērika Ešenvalda komponētā Pasaules koru olimpiādes himna „My Song”.   

„Lattelecom” nodrošina Pasaules koru olimpiādes tehnoloģisko atbalstu, tostarp bezmaksas WiFi. Tehnoloģijas palīdz iepazīstināt plašu publiku ar kultūras vērtībām, kā arī veicina ikviena interesenta iesaisti unikālos kultūras dzīves notikumos. Rīgā lietotājiem ir pieejami gandrīz 1000 bezmaksas WiFi punkti, tādējādi Rīga ir kļuvusi par Eiropas bezmaksas WiFi galvaspilsētu. Pasaules koru olimpiādes dalībnieku ērtībai izveidoti arī papildu WiFi punkti koncertu norises vietās – Vērmaņdārza estrādē, Olimpiskajā sporta centrā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un „Lielās ģildes” koncertzālē.

„ERGO” kā „Rīga 2014” oficiālais partneris Pasaules koru olimpiādes koncertiem dāvā pasākumu nepārtrauktības apdrošināšanu. Tā ir Latvijā unikāla polise, kas bez bažām, piemēram, par nepiemērotiem laika apstākļiem vai jebkādiem citiem nejaušiem iemesliem apmeklētājiem, dalībniekiem un organizatoriem ļauj justies droši par ieguldīto, lai pilnvērtīgi izbaudītu šos grandiozos notikumus.

„Rīga 2014” un Pasaules koru olimpiādes organizētāju mobilitāti nodrošina „Audi” un „Volkswagen”.

Papildu informācija: Pasaules koru olimpiādes mājaslapā  un „Interkultur” mājaslapā.

0 komentāri

Komentāru nav