Pietrūkst tikai „Chanel” kostīmiņa! Top „Dāmu paradīze”

Pietrūkst tikai „Chanel” kostīmiņa! Top „Dāmu paradīze”
Mārtiņš Otto, Rīga 2014 . Māksliniece Kristiāna Dimitere
Una Griškeviča
„Manuprāt, šī dzeltenā kleita aktrisei Ievai Pļavniecei varētu piestāvēt itin labi,” vērtējoši noskatot un fotosesijai uzlaikojot koši dzelteno ķīniešu stila kleitu, kas uz skatuves režisores Ilonas Brūveres veidotajās „Dāmu paradīzes” izrādēs būs redzama jau pavisam drīz, sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” saka māksliniece Kristiāna Dimitere, kurai uzticēts veidot 50. un 60. gadu tērpu kolekciju.

Jaunajā projektā – nakts izrādēs „Dāmu paradīze”, kas, sākot ar šo ceturtdienu, 24. jūliju, turpmākās desmit ceturtdienas būs skatāmas kultūras vasarnīcā „Esplanāde”, Kristiāna piedalās pēc idejas iniciatores un režisores Ilonas Brūveres ielūguma. „Zinot Ilonas mākslu, sapratu, – tas varētu būt uzvedums, kas mani interesē. Skatījos arī pēc tā, kuras desmitgades tērpus viņa katram māksliniekam ir piedāvājusi veidot un ar ko mākslinieks un viņa darbs asociējies. Un man šķita, ka Ilona manu laiku ir trāpījusi diezgan precīzi,” teic māksliniece, kurai piecdesmitie un sešdesmitie gadi šķiet tuvi arī tādēļ, ka tas ir vecāku – ievērojamo latviešu aktieru – Vijas Artmanes un Artūra Dimitera – jaunības laiks. Arī pēc visiem apģērbu siluetiem un fasoniem viņai tuvi šķiet tieši piecdesmitie un sešdesmitie gadi.

„Tas jau saistīts ar visām izjūtām: ar to, kādas tolaik cilvēkiem bija frizūras, ar tā laikmeta noteikto estētiku. Tāpēc man nav tuvs hipiju laiks, kas varētu būt atbilstošāks pēc vecuma.”

Taujāta, kur tolaik, kad veikalu plauktos diez vai valdīja tāda audumu daudzveidība kā tagad, cilvēki tika pie skaistajiem apģērbiem, Kristiāna atteic, – viņa atminoties, visi bērnībā sastaptie cilvēki vienmēr bijuši samērā labi apģērbušies.

„Paradoksāli tas bija tādēļ, ka veikalu plaukti bija tukši. Bet Rīgā tolaik bija ļoti labs Modeļu nams. Manuprāt, tradīcijas – labi ģērbties – bija saglabājušās no pirmās Latvijas Republikas laikiem, jo tolaik jau cilvēki vēl gludināja drēbes un veidoja frizūras, un tas bija tikai pieklājīgi, ka skolotājs aiziet uz skolu izgludinātā blūzē un svārkos, tā bija norma,” Kristiāna Dimitere smejas un atzīst, ka arī viņas garderobē esot šis tas no tā laika, jo „es mīlu tāda fasona drēbes.”

Tiesa, māksliniecei bija jāievēro daži nosacījumi – piemēram, uzveduma scenārijs, kurā jāiekļaujas; arī budžets un iespējas.

„Man pietrūka pāris slavenu un leģendāru modes namu kleitu, ko atceros no dažādām izcilu fotogrāfu grāmatām. Protams, nevaru visus uzskaitīt, bet tolaik bija tādi leģendāru zīmolu tērpi, ko ļoti gribētu un kam, pēc maniem ieskatiem, šajā uzvedumā būtu jāparādās.

Piemēram, „Chanel”,” sapņaini saka Kristiāna un piebilst, ka, gatavojot tērpus „Dāmu paradīzes” izrādēm, iedvesmojusies no savas mammas tērpiem un viņas divas kleitas atvēlējusi vilkt aktrisēm, lai gan jau dzirdējusi, ka tērpus vajadzēs nedaudz pāršūt un piemērot. „Daudzas kleitas diemžēl esmu iznīcinājusi savos jaunības eksperimentos, ko tagad, protams, ļoti nožēloju!”

Izrādē aktrises vilks arī Kristiānas darināto dzelteno tērpu, kas reiz ķīniešu tējas ceremonijā vilkts izrādē „Mīla un viltus”, un kleitu ar čalmu, ko Torntona Vaildera lugas „Par mata tiesu” iestudējumā valkājusi prezidenta kundze. „Tā mums te viss tiek savākts,” viņa rezumē un stāsta, ka dzelteno kleitu krāsas un aziātiskā fasona dēļ noskatījusi kādā 50. gadu grāmatā. „Un kur tad vēl atbilstošie aksesuāri, kas man jāpiemeklē – nagliņkurpes, gari melni cimdi…,” māksliniece uzskaita visu, kas vēl jāpagūst padarīt līdz izrādēm, kas būs jau pēc pāris nedēļām.

Kristiāna saskaitījusi, ka šim uzvedumam viņai bijis jāsagatavo trīsdesmit dažādu kostīmu – gluži kā lielam teātra iestudējumam.

„Ja vienai aktrisei kāda kleita nepiestāvēs, lai velk cita, kam piestāvēs. Bet vispār tas ir savādi ar piestāvēšanu – varētu šķist, ka kalsnam un tievam var uzvilkt jebko un tas labi izskatīsies, taču tā nebūt nav.

Taču domāju, ka ikviens uzvedumā iesaistītais aktieris atradīs sev piemērotāko tērpu, jo tos veidoju, domājot par viņam raksturīgākajām īpašībām.

Māksliniece ir pārliecināta, ka rīdziniekiem šī modes izrāde tieši tagad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, varētu šķist skaists un interesants projekts! „Jo apģērbi jau arī ir kultūra,” viņa akcentē, ar smaidu piebilstot, – aktieriem tagad būs jāapgūst arī atbilstošā laika uzvedība, taču – tāpēc jau viņi ir aktieri, lai to iemācītos, turklāt teātros nemaz nav pārāk daudz izrāžu, kuru darbība notiek atbilstošajā laikmetā. „Tāpēc arī aktieriem tā būs jauka iespēja – iedzīvoties citā laikā. Bet es pati labāk to visu pieskatīšu no malas, jo tas ir man uzticēts darbs, par ko atbildu,” saka Kristiāna Dimitere, kurai pēc šā projekta vēl jāgatavojas vairākām lielām izstādēm, kas būs skatāmas rudenī.

0 komentāri

Komentāru nav