Keidžs, Plakidis un Šostakovičs Mazajā Mežotnes pilī

Keidžs, Plakidis un Šostakovičs Mazajā Mežotnes pilī
Publicitātes foto . Latvijas Nacionālās operas klavieru trio „Opera”
16-05-2013 A+ A-
„Rīgas festivāla” ietvaros ietekmīgā divdesmitā gadsimta komponista Džona Keidža mūzika 14. jūnijā plkst. 20.00 skanēs arī Mazajā Mežotnes pilī. Pianists Juris Žvikovs kopā ar Latvijas Nacionālās operas klavieru trio „Opera” koncertā atskaņos gan Džona Keidža, gan Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu, ko papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna projekcijas, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja „Rīgas festivāla” preses sekretārs Mārtiņš Pučka.

Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem, viņa idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku.

Droši vien slavenākais Keidža opuss ir „4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma.

Šo darbu var atskaņot jebkāds mūziķu sastāvs vai jebkurš solists. Būtībā runa ir par koncertzāles ambienci – čaukst programmiņas, kāds klusi kāsē, nobrakšķ krēsls utt. Iespējams, tieši šī pieeja sekmēja to, ka radās jauna, dziļāka attieksme pret tādu būtisku mūzikas sastāvdaļu kā klusums. Keidžs uzskatīja to par savu nozīmīgāko darbu. Džona Keidža darbošanās īsteni sākās četrdesmito gadu pirmajā pusē – viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā, sāka sadarbību ar horeogrāfu Mērsu Kaningemu, pianistu Deividu Tjudoru, komponistiem Mortonu Feldmenu, Ērlu Braunu un Kristianu Volfu, gleznotājiem Marselu Dišānu, Robertu Raušenbergu un Džesperu Džonsu. Apmēram tajā pašā laikā Arnolds Šēnbergs nosauca Keidžu par „ģeniālo izgudrotāju”. Tas saskan ar mūzikas vēsturnieku pieņēmumu par Keidžu kā konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā. Lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus:

„Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt tām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.”

Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida „Romantiskā mūzika”, pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīgu instrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti.

„Romantiskā mūzika” tapusi Alfrēda Kalniņa simtās dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam. Savukārt Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas Konservatorijas profesors un Ļeņingradas Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš mira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā.

Latvijas Nacionālās operas klavieru trio „Opera” pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā.

LNO klavieru trio piedalās arī „Latvijas Koncertu” rīkotajos projektos un LNO izrādēs. Par izcilu sniegumu baletā „Smilšu vīrs” trio dalībnieki 2008. gadā saņēma „Latvijas Gāzes” balvu. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.

Biļetes uz koncertu „Džons Keidžs un videomāksla” Mežotnē un citiem „Rīgas festivāla” koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

0 komentāri

Komentāru nav