„Dāmu paradīzi” turpina kara laika ekstravagance un 1950. gadu romantisms

 „Dāmu paradīzi” turpina kara laika ekstravagance un 1950. gadu romantisms
06-08-2014 A+ A-
Kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” ceturtdien, 7. augustā, ar divām izrādēm plkst. 22.00 un 24.00 turpināsies režisores Ilonas Brūveres veidotās brīvdabas izrādes „Dāmu paradīze”, šonedēļ stāstot par pagājušā gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu ainiņām no Eiropas modes vēstures lappusēm.

Izrāžu starplaikā skatītājus gaida muzikāls pārsteigums. Ieeja – bez maksas.

7. augusta izrādes veltītas 20. gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu Eiropas modei, kad Otrā pasaules kara beigas nāk ar neremdināmām alkām pēc teātra, kino un mūzikas. Žans Pols Sartrs, Artūrs Millers un Bertolds Brehts iekaro arī modes pasauli. Francija kara laikā uzņem 278 aktierfilmas gadā. Pēc baleta filmas „Sarkanās kurpītes” panākumiem pēckara laika aizraušanās ar kinomākslu liek kinoprofesionāļus 1947. gadā aicināt labākos filmu režisorus uz pirmo starptautisko kinofestivālu Francijas piejūras pilsētiņā Kannās. Tas ir laiks, kad Parīzē savu pirmo tērpu kolekciju demonstrē Kristians Diors (Christian Dior). Ir ziema.

Aiz loga Parīzē sals -13 grādu, bet uz mēles – sapņaini sieviešu tērpu modeļi platiem svārkiem, šauru jostas līniju, veidojot smalku un maigu siluetu…

Piemēram, pēc kara zīda zeķes iegādāties daudzas dāmas nemaz nevarēja atļauties, imitējot zeķu vīles, viņas tās uzzīmēja uz kājas ar tušas zīmuli. Lai draudzenei uz kājām uzzīmētu zeķu vīles, nepieciešamas labas acis un mierīga roka. Lai kāju grims neizplūst lietū vai sniegā, Elizabete Ardēna dāmām piedāvāja FIN200 noturīgu melno krāsu kāju zeķu vīlēm. Lai kājas izskatās labāk, tās tonēja ar tēju vai burkānu sulu. Dāmas, kas vēlējas skaistas iziet sabiedrībā, skaloja matus ar olu dzeltenumu un etiķi, kāju „meikapa” vietā pie augstpapēžu kurpēm vilka mazās, baltās zeķītes. Par noturīgāko skaistuma ideālu kļuva Ketrīna Hepberna (Katharina Hepburn).

Savukārt 1949. gadā kungi Amerikas Savienotajās Valstīs dibināja jaunu militāro savienību NATO. Un tās nav vienīgās vēsturiski nozīmīgās svinības – jānosvin arī pirmais gaisa kuģa ceļojums apkārt zemeslodei.

7. augusta izrādēs modes vēsturi skatītāji iepazīs ar mākslinieces Sandras Silas, Kristiānas Dimiteres un Odettas Birmanes skatuves tērpiem, savukārt ekrāna kostīmus veidojušas Rūta Kuplā un Vita Radziņa. Izrādē piedalīsies aktieri Ieva Pļavniece, Marta Grase-Ančevka, Jūlija Ļaha, Ieva Aleksandrova-Eklone, Alise Polačenko, Andris Bulis, Andris Gross, Māris Bezmers, Juris Jope un Mārtiņš Brūveris.

Interviju ar Kristiānu Dimiteri lasi šeit!

Iestudētajā kinoarhīvā ekrāna tēlus atveidos aktieri Zane Daudziņa, Raimonda Vazdika, Ligita Skujiņa, Ivars Brakovskis, Egīls Melbārdis, Jānis Āmanis u. c. Tekstus lasīs Indra Roga un Andris Freidenfelds. 

Aktieru ansamblis katrā izrādē iejūtas citos tēlos, atainojot ikreiz citas populāras personības un kulta elkus, uz Esplanādes skatuves katru ceturtdienas vakaru līdz 21. augustam izspēlējot desmit izrādes un demonstrējot vairāk nekā 1000 tērpu, kurus veidojuši desmit dažādi kostīmu mākslinieki.

Izrāžu autore un režisore ir kinorežisore un žurnāliste Ilona Brūvere. Horeogrāfi Regīna Kaupuža un Ilja Vlasenko, scenogrāfs Kristaps Skulte. Galvenā grima māksliniece Baiba Grīna. Kuratore Diāna Čivle, konsultants Artis Štamgūts, kinooperatore Elīna Bandēna.

Nakts brīvdabas izrādes „Dāmu paradīze” Esplanādē notiek katru ceturtdienu, prezentējot publikai krāšņus tērpus, atraktīvas drēbnieku un modeļu raksturlomas, atklājot konkrētus faktus par nozīmīgiem notikumiem modes pasaulē, Eiropas politikā un sabiedrībā laika posmā no 1900. līdz 2000. gadam.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums „Rīga 2014” sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. „Rīga 2014” programmas partneris ir „Lattelecom”, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

0 komentāri

Komentāru nav